Pieņēmis jaunu izaicinājumu

No šīs nedēļas, 4. februāra, Alūksnes novada pašvaldības aģentūrai “Spodra” ir jauns direktors – Gatis Spudiņš. Atkārtotajā konkursā uz vakanci bija pieteikušies divi pretendenti un vislielāko punktu skaitu, izvērtējot atbilstību visām prasībām, guva G. Spudiņš. Līdz ar laba vēlējumiem “Spodras” direktora amatā uz pieciem gadiem G. Spudiņš tika apstiprināts pagājušajā nedēļā Alūksnes novada domes janvāra sēdē.

“Alūksnes un Malienas Ziņas” aicināja G. Spudiņu uz ekspresinterviju, lai izklāstītu alūksniešiem  jaunā direktora redzējumu un mērķus.
- Iepazīstiniet alūksniešus ar sevi!
- Iepriekš biju ventspilnieks. Koledžā Jūrmalā esmu ieguvis datorsistēmu administratora izglītību, Ventspils augstskolā – bakalaura, vēlāk arī maģistra grādu datorzinātnē. Pēc augstskolas absolvēšanas atradu darbu koledžā Jūrmalā, kurā pats iepriekš mācījos, un pārcēlos uz dzīvi Jūrmalā. Biju pasniedzējs, mācīju IT priek-šmetus: programmēšanu un citus.
Tad uzzināju, ka Lauku atbalsta dienests Rīgā meklē IT speciālistu satelītattēlu apstrādei. Kad izstrādāju savu maģistra darbu, darīju to Igaunijā, Tartu observatorijā. Maģistra darba ietvaros, apstrādājot satelītattēlus, noteicu, cik gara ir zāle lauksaimnieka pļavā. Lauku atbalsta dienests regulāri kontrolē lauksaimniekus un pārbauda arī zāles pļaušanu, lai zemnieki saņemtu platībmaksājumus, dienesta speciālistam braucot uz vietas dabā un apsekojot situāciju, bet tas ir ļoti apjomīgs darbs, tādēļ cenšas to vienkāršot. Satelītattēli, kas, tiesa, nav lēti – 30 × 30 kilometru uzņēmums maksā ap 2000 eiro – ļauj veikt precīzus un ātrus aprēķinus. Maģistra darba ietvaros iesāku izstrādāt sistēmu, bet ne pilnībā – vēlāk Tartu universitāte to kopā ar citiem studentiem turpināja. Vajag trīs līdz četrus gadus, lai šādu programmatūru pilnībā izstrādātu un varētu izmantot apsekošanai un sodu piemērošanai.
Par IT speciālistu satelītattēlu apstrādei mani nepieņēma, bija pretendents ar lielāku pieredzi, toties bija IT audita vakance, ko piedāvāja man. Paralēli dažus mēnešus biju arī vēl pasniedzējs koledžā. Lauku atbalsta dienestā nostrādāju pusotru gadu. Tad ar draudzeni ļāvāmies avantūrai – aizbraucām ceļojumā uz Jaunzēlandi un pavadījām tur vienu gadu: gan atpūšoties, gan strādājot. Atpakaļceļu mērojām caur Āziju pusotra mēneša garumā. Atgriezāmies 2018. gada nogalē un sākām meklēt darbu.
- Kā jūs nokļuvāt Alūksnē?
- Alūksnes novadā dzīvo manas draudzenes vecāki. Nedēļas nogalēs esmu bieži bijis Alūksnē, šī pilsēta man nav sveša.
- Kas rosināja pieteikties direktora vakancei pašvaldības aģentūrā “Spodra”?
- Man gribas izmēģināt spēkus jaunā jomā. Atgriežoties no Jaunzēlandes, mums ar draudzeni bija iespējas dzīvot un strādāt, kur vien vēlamies – Ventspilī, Rīgā vai Alūksnē. Abi nolēmām kļūt par pastāvīgiem Alūksnes iedzīvotājiem. Bija iespēja pretendēt uz šo vakanci – izmēģināt kaut ko jaunu! Esmu pieņēmis šo izaicinājumu un gatavs strādāt, kā arī mācīties un apgūt jaunas zināšanas, piemēram, apmeklēt vadītāju kursus.
- Teicāt, ka esat iepazinis aģentūras “Spodra” attīstības stratēģiju 2018. līdz 2020. gadam. Kāds ir jūsu priekšstats par šo iestādi?
- “Spodra” ir iestāde, kurai ir plaša spektra veicamās funkcijas un uzdevumi – ne tikai ielu un ietvju tīrīšana, bet arī Alūksnes kapsētu apsaimniekošana, mežu apsaimniekošana, rūpes par apgaismojuma sistēmu. Stratēģija ir laba un tas, kas tajā minēts, sakrīt arī ar manu redzējumu. Esmu dzirdējis arī pozitīvas atsauksmes par iepriekšējo vadītāju Gunti Kozilānu. Man tagad ir izaicinājums turēt šo līmeni, kāds “Spodrā” bijis līdz šim.
- Minējāt, ka esat gatavs         piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu aģentūras “Spodra” darbībai. Kādās jomās tas būtu iespējams?
- Apgaismojuma sistēmas uzlabošanai un tehnikas iegādei, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai. Jāizmanto energoefektīvas spuldzes. Kā jau stratēģijā minēts, apgaismojuma sistēmā vajadzētu maksimāli izmantot centrālo vadību – no vienas vietas un vienas vadības pults.
Savukārt mežu apsaimniekošanā varētu pretendēt uz Eiropas finansējumu caur Lauku atbalsta dienestu.
- Jūsuprāt, cik daudz ietvju tīrīšanā var izdarīt ar tehniku un cik vajadzētu darīt ar roku darbu sētniekiem? Jo alūksniešu viedokļi par to ir dažādi.
- Es vienmēr atbalstu attīstību, modernizāciju un progresu, līdz ar to vairāk esmu par tehnikas izmantošanu. Protams, jāņem vērā, ka līdz ar to daļa cilvēku zaudē darbu. Cik man ir informācija, tad pašlaik nav viegli piesaistīt darbiniekus – ir problēmas ar darbaspēku, tādēļ risinājums ir izmantot tehniku. Tad viens cilvēks izdara vairāk un ātrāk nekā daudzi, un tam vienam var maksāt vairāk, lai viņš gribētu strādāt. Labāk ir, lai četru sētnieku vietā, kuri negrib strādāt, ir viens cilvēks, kurš gribēs un varēs strādāt, paveicot to pašu darba apjomu.
- Jūsuprāt, kā motivēt darbiniekus strādāt?
- Par to man būs jākonsultējas ar kādu, kuram ir pieredze šajā jomā. “Spodrā” tiek nodarbināti arī algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicēji. Tas man būs vēl viens izaicinājums – motivēt darbam cilvēkus, kuri saņem tikai algoto pagaidu sabiedrisko darbu samaksu un vēlmes strādāt viņiem parasti nav. Šobrīd “Spodrā” kopumā strādā 68 - 70 darbinieki, vasarās – vairāk.
- Janvāra domes sēdē deputāts Dzintars Adlers atzina, ka Alūksnes pilsētā tīrības latiņa ir pacelta augstu. Kāds ir jūsu redzējums – kā šo latiņu tik augstu noturēt?
- Jā, tā tas arī ir. Noteikti konsultējoties ar pieredzējušiem “Spodras” darbiniekiem, kuriem ir pieredze šajā domā. Centīšos latiņu noturēt tikpat augstu.
- Arī Ventspils ir skaista, sakopta pilsēta, kur ierīkots daudz krāšņu stādījumu. Jūsuprāt, kāda ir Alūksne, salīdzinot ar citām pilsētām?
- Abas pilsētas nevar salīdzināt, jo Ventspilij ir krietni lielāks budžets nekā Alūksnei, bet Alūksnē ziemās ir daudz vairāk sniega nekā Ventspilī. Līdz ar to Alūksnei, kurai ir mazāks budžets, jāizdara visu, tostarp jāveic cīņa ar sniegu. Ņemot vērā šos divus aspektus, šeit tas izdodas ļoti labi!
Alūksne ir zaļa pilsēta, šeit ir daudz zaļās zonas. Ļoti skaista vieta! Tā kā pats esmu makšķernieks, tad man ļoti patīk Alūksnes ezers un tā apkārtne. Ar airu laivu esmu apbraucis arī apkārt tam – interesanti un skaisti!
- Pirmie darbi, ko esat iecerējis veikt, stājoties jaunajā amatā?
- Vēlos iepazīties ar darbiniekiem, uzklausīt viņu sāpi un labo, jo ir svarīgi izzināt situāciju caur kolēģu viedokli. Man jāsaprot aģentūras darbības sistēma, lai izprastu, ko uzlabot un mainīt. Esmu pārliecināts, ka vieglāk ir likt cilvēkam darīt to, kas viņam padodas vislabāk, nekā censties viņu pāraudzināt – protams, ja tas ir iespējams, jo ir dzīves situācijas, kad to nevar izdarīt. Labāk ir tad, ja divi darbinieki dara to, kas viņiem izdodas, nevis neizdodas. Situācijās, kad jābūt stingram un neatlaidīgam, tāds būšu, jo ir lietas, kas jāizdara bez atrunām. Protams, ir arī cilvēciskais faktors, kas jāņem vērā – apstākļi un situācijas ir dažādas.
- Trīs lietas, ko noteikti kā vadītājs prasīsiet no darbiniekiem?
- Kolektīvam ir jābūt draudzīgam, jābūt labai iekšējai komunikācijai, pretējā gadījumā rodas lieki pārpratumi un darbs ir uz pusi mazāk kvalitatīvs. Kolektīvam jābūt saliedētam – ja tā nav, iespēju robežās tas jāuzlabo. Katram jācenšas strādāt ar lielu atdevi – vismaz par 99 procentiem!
- Kādu gribētu redzēt aģentūru “Spodra” pēc viena – diviem gadiem?
- Mans mērķis ir, lai es šajā laikā būtu iestrādājies, visu pārzinātu un būtu labs vadītājs.
Svarīgas ir divas lietas – labs vadītājs un labi darbinieki. Mans mērķis ir, lai “Spodra” būtu tā vieta, kur cilvēki gribētu strādāt. Lai tā būtu prestiža iestāde, ar kuru tās darbinieki lepojas, jo tā ir iestāde, kas spodrina pilsētu, un parāda arī tūristiem, viesiem, kāda ir Alūksne.
- Arī katram iedzīvotājam ir pienākums gādāt par savas pilsētas tīrību. Kādu attieksmi  gribētos no iedzīvotājiem?
- Viens no maniem mērķiem ir popularizēt atkritumu šķirošanu – ieviest Alūksnē arī bioloģisko atkritumu šķirošanu, ko tālāk var izmantot ražošanā. Vēlētos attīstīt arī atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem – lai cilvēki ziņo “Spodrai”, kur ir problemātiskās vietas, kuras pilsētā jāsakopj, un par citiem veicamajiem darbiem. Lai ziņo atbildīgi, nevis par sīkumiem – lai tā nav sūdzēšanās, bet konstruktīva kritika. Ne vienmēr “Spodra” var zināt, kur ir problēma, bet nezinot nevaram to novērst. Gribētos, lai iedzīvotāji ir līdzatbildīgi.
Centīšos maksimāli labi pildīt savus pienākumus un ceru arī uz kolēģu atbalstu, padomu. 

Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Aktivitāte noplakusi

    Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” pagājušajā piektdienā aicināja uz tikšanos, lai skaidrotu, kādā veidā tiks organizēta saistošo noteikumu...

  • Paraudzīties citām acīm

    Kā viedi māca kāda krievu filmu klasikas veterāne “Likteņa ironija jeb vieglu garu” - veco nojaukt var ātri, bet jaunu radīt tik ātri nevar. Par to...

  • Darbu uzsāk brokeris

    Februārī Vidzemes reģionā darbu uzsāk uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta speciālists jeb brokeris – pirmais no septiņiem šādiem speciālistiem...

  • Alūksne īsumā

    Iespēja darba meklētājiem Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiālē uz 30. janvāri reģistrētas šādas vakances: Alūksnē – konditors,...

  • Skolēnos raisa interesi par tehnisko jaunradi 2

    Skolēnos raisa interesi par tehnisko jaunradi

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ietvaros 25. janvārī norisinājās Tehniskās...

  • Alūksnē – Mārča Auziņa koncerts

    Alūksnē – Mārča Auziņa koncerts

    Ģitāras virtuozs, komponists un daudzu mūzikas skaņdarbu aranžētājs Mārcis Auziņš janvārī laidis klajā otro soloalbumu “Aizrautība” un uzsācis...

  • “Motoklubam Ape” iznomās telpas

    Apes novada domes janvāra komitejas sēdē tika izskatīts iesniegums par Apes novada pašvaldības nekustamā īpašuma “Druvas” Apes pagastā daļas nodošanu...