Pierobežā dzīvo īsti malēnieši

Veclaicenes pagastā Krabu ceļš aizved pierobežā, kur otrā pusē ir Igaunijas Krabu ciems.

Veclaicenes pagastā Krabu ceļš aizved pierobežā, kur otrā pusē ir Igaunijas Krabu ciems. Šajā pusē ir Plukšu un Pelšu ciems, kur nedaudzo māju iemītnieki var justies kā pasaules malā. Vienīgā saikne vecajiem cilvēkiem ar ārpasauli ir pastnieki un autoveikali, kas atved nepieciešamās pārtikas preces. Par nokļūšanu uz pagasta centru vai tālāk ir jārūpējas pašiem.
"Tur ir īstas lauku mājas ar savu īpašu smaržu. Tajās dzīvo vienkārši un patiesi cilvēki. Savdabīgi, tāpēc ar viņiem tikties ir interesanti. Tas ir zelta fonds, jo šie cilvēki ir nemāksloti. Esmu ar viņiem kopā strādājusi un bijusi saistīta, bet ilgi nebiju redzējusi. Man viņi visi ir mīļi, jo atmiņā saistās ar labestību," stāsta veclaiceniete Maija Bleiferte. Viņa kopā ar mums apciemo vairākas pierobežas mājas.
Katrā sētā sagaida suns. Neviens no tiem nav nikns. Arī saimniekos jūtam patiesu sirsnību un prieku par negaidītajiem viesiem.
"Mazpūrānu" sargam Reno saimniece Inga Joste paguvusi apcirpt daļu vilnas, tāpēc tagad suns izskatās kā lauva. Inga ir uzņēmīga un sīksta sieviete. Viņa gatavojas sākt iekštelpu remontu.
"Vienā mēnesī varu atļauties nopirkt tapetes, otrā - krāsu griestiem. Tā pamazām viss ir sagādāts," saka I.Joste
Viņa audzē lopus, lai gan peļņas no tiem tikpat kā nav. "Priecājos, kad visu pienu varēju nodot augstākajā šķirā. Bet pagājušajā mēnesī slaucu ar rokām, saņēmu tikai četrus latus par dekādi. Par tādu naudu nevar iztikt, kur nu vēl domāt par ganāmpulku," skaidro saimniece. Inga ir vienīgā tuvākajā apkaimē, kas ražo pienu pārdošanai. Pašlaik kūtī ir 13 lopi - govis un teļi. Pirms mēneša Velsai atnesušies dvīņi - telīte Taira un bullēns Golfs. "Māte ir Dāņu sarkanās šķirnes govs. Vaislai izraudzījos Angleras un Holšteinfrīzas sarkanās šķirnes. Ganāmpulku palielināt nav paredzēts. To neļauj līdzekļu trūkums, arī veselība nav vairs tik laba," pamato Inga.
Turpat kaimiņos "Viesturos" dzīvo Alma Vistiņa. Viņa ir pagasta vecākā iedzīvotāja, kas joprojām priecē apkārtējos ar savu sirds gaišumu un dzīves gudrību.
"Dzīvoju viena. Vīrs nomira pirms septiņiem gadiem. Meita aicina mani uz Alūksni, bet žēl atstāt mājas ar mūrīti. Pilsētā tāda nav, kur atgulties," skaidro sirmgalve.
Ja pēc iestāšanās Eiropas Savienībā robeža ar Igauniju būs atvērta, tad viņa varbūt pārcelsies - būšot bail no apkārtstaigātājiem. Znots Valdis atstājis telefonu, lai var sazināties. Uz paklāja blakus guļ suns Dingo. Saimniecei žēl, ka tas nerej svešiniekus, tāpēc nevar zināt par to tuvošanos.
"Virsaišos" dzīvo Biruta Āboliņa ar meitām Ivetu, Inesi un mazdēlu Andri. Savulaik sieviete smagi strādājusi kolhoza fermā, tagad ir invalīde. Meita Inese saņem bērna kopšanas un bezdarbnieka pabalstu. Divgadīgais puisēns slēpjas, jo reti redz svešus cilvēkus. Viņam nav rotaļbiedru. Inese rēķina, ka visā pagastā ir apmēram piecpadsmit bērni līdz skolas vecumam.
"Maz ir jauno ģimeņu. Ja arī ir pierakstītas te, tad dzīvo citur. Veclaicenē nav darba," pauž B.Āboliņa.
Inese kopj govis un nesen nopirkto zirgu. Tas ir vajadzīgs sakņu dārza, kartupeļu tīruma apstrādē un citos darbos. Tehnikas pakalpojumi ir pārāk dārgi.
"Tas ir mans zirgs. Tikai es ar to varu kaut ko darīt. Vīrieši lai Blāzmai nenāk klāt, ceļas divkājās un kož!" atklāj sieviete. Inese apgalvo, ka nejūtas slikti nomalē. Viņas māsa Iveta brauc ar mašīnu, tāpēc nav problēmu nokļūt pagasta centrā. "Kad nevarēs nopirkt benzīnu, brauksim ar zirgu," Āboliņas ir optimistiskas.
"Viļņos" viens pats dzīvo Aldonis Rencis. Tās ir viņa senču mājas, kas ir pēdējās apdzīvotās pirms robežas. Pagalmā ir senatnīga aka ar vindu, bet saimnieks ūdeni var iegūt, piespiežot pogu virtuvē.
Viņš ir Maijas, bijušās agronomes, kādreizējais kombainieru komandas biedrs - mehāniķis, kas palīdzēja atrast "kaiti" mehānismos un novērst to. Liekas neparasti, ka ne tikai mājas apkārtne, bet arī Aldoņa istaba ir tīra un saposta. Uz galda - "Latvijas Avīze" un "Mājas Viesis" numuri.
Vīrietis nesūrojas par dzīvi, lai gan ir invalīds. Tomēr labprāt grib apspriest jauno valdību. "Ar pensiju nevaru iztikt. Nākas ņemt preces autoveikalā uz parāda. Pēc tam ir jāatmaksā, un sākas viss no gala," atklāj saimnieks.
Dzimtajā pusē no Siguldas uz laiku atgriezies Leonīds Keriks. Viņa "Augstkalni" nav visu laiku apdzīvoti. Te īpašnieks var atpūsties no pilsētas kņadas un justies labi.
"Savos gados varu iztikt bez lielas sabiedrības, bet jauniem tas, protams, nepatīk," viņš atzīst. Leonīds secina, ka no viņa draugiem te vairs ir tikai Aldonis.

Citu datumu laikraksti

  • Skrodera amats palīdz iepazīt šejieniešus

    Mājās uz galda novietota Nemitīgās palīdzības Dievmātes fotogrāfija. Apkārt valda ideāla kārtība - neraksturīga vīrietim, kas mūža nogalē saimnieko...

  • Politiskie vēji pagaidām pieklusuši

    Latvijas politiskā dzīve pagājušās nedēļas laikā bija mierīga. Nemanīja ne krievu valodas aizstāvju aktivitātes, ne kreisā politiskā spārna...

  • Alūksnē svinēs Eiropas dienu

    Valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres projekts “Ar mums sākas Eiropa” saņēmis Kultūrkapitāla fonda finansiālu...