Ar bijušo annenieti Vili Mieriņu mūs saved kopā pīļu saime.
Ar bijušo annenieti Vili Mieriņu mūs saved kopā pīļu saime.
Tiesa, četras vien ir, bet lepnas. Steidzīgi tās virzās uz dīķa pusi, tad, kā norunājušas, ieslīd saules pielietajā ūdenī. Kamēr lūkojamies, kurai sētai pieder veiklās peldētājas, ieraugām ņipru vīru, kurš smaidot mūs uzrunā. Viņš stāsta, ka dzimis un audzis Annas pagasta "Atpūtās". Vēlāk pārcēlies uz Cēsīm. Tagad atbraucot ciemos uz "Brīviņiem", kur saimniekojot māsas meita. "Es palīdzu sagatavot malku, vasarās sienu govīm pļauju. Apdaru smagākos darbus, ko nu kuro reizi vajag. Ar pārējo viņa pati tiek galā," stāsta Vilis.
Dīķmalā vīrs apstājas un raksturo pīles. Parasti no sētas projām neejot - tikai peldēties nākot.
Esot trīs gadus vecas, šogad sākušas dēt.
"Tēviņš šļupstiski "runā". Mātītes kā vienmēr - brēc. Taču olas dēj akurāti - katru dienu katra pa vienai, tās ir lielas. Citi saka, ka negaršīgas. Manuprāt, vistas māk sevi reklamēt! Kad vista izdēj olu, tā kladzina, bet pīle ne, tā klusi un kārtīgi pilda nodevas," ar humoru savu stāstījumu par pīlēm nobeidz Vilis Mieriņš.
