Pilī pusnaktī var atklāt pagātnes noslēpumus

Anglijas karaļa Henrija VIII Hemptonkortas pilī novērošanas kamera nofilmējusi spoku. Videoierakstā ir redzams ļoti bāls vīrietis, kas ģērbts 16.gadsimta galma tērpā un virina pils durvis, turklāt caur viņa ķermeni var redzēt otru pils sienu.

Anglijas karaļa Henrija VIII Hemptonkortas pilī novērošanas kamera nofilmējusi spoku. Videoierakstā ir redzams ļoti bāls vīrietis, kas ģērbts 16.gadsimta galma tērpā un virina pils durvis, turklāt caur viņa ķermeni var redzēt otru pils sienu.
Ziņas par spokošanos no piļu un muižu darbiniekiem dzirdamas bieži, par tiem stāsta arī Alūksnes Jaunās pils pašreizējie iemītnieki - Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki.
Barona Aleksandra Jozefa fon Fītinghofa pils angļu neogotikas stilā Alūksnē ir uzcelta 1863.gadā. Pils fasāžu detaļas ir smalki izstrādātas, celtnei piemīt gleznieciskums un asimetrija. Pirmajā stāvā bez parādes zāles atradās muižnieka apartamenti - ēdamzāle, kabinets, bibliotēka un pieņemamā telpa. Ziemeļrietumu pusē šīm telpām piekļāvās palīgtelpas un plašas kāpnes, turklāt Ziemeļaustrumu pusē - saimniecības telpas, virtuve un noliktava. Aiz pils reiz atradās ledus pagrabs, bet apaļais tornis tika izmantots dārznieka rīku glabāšanai. Nav saglabājies pils oriģinālais interjers, ir mainīts arī iekštelpu plānojums, taču ēka joprojām ir saglabājusi savu senatnīgumu un, pēc nostāstiem, kalpo par mājvietu bijušajiem pils saimniekiem, kuri ik pa laikam atgriežas, lai novērotu, kā pils tiek apsaimniekota šodien un kā klājas viņu pēctečiem.
Spokojas pils bijušie iemītnieki
Ilgu laiku pili apsaimniekojuši Fītinghofu dzimtas baroni, kas pret latviešiem nebijuši labvēlīgi. Barons Kristofs Burhards fon Fītinghofs pret trūcīgajiem dzimtļaudīm izturējies despotiski un patvaļīgi, vairāk rūpējies par mājdzīvniekiem, tādēļ par Fītinghofiem daudz izsaka paruna: "Nabags kā Fīrtinghofa zemnieks". 1905.gadā Alūksnē trakoja soda ekspedīcija, un Jaunās pils pagrabos tolaik pēra un spīdzināja revolucionārus. Pēc trīspadsmit gadiem pilī darbību sāka kara revolucionārā komiteja, un līdz 1919.gadam šeit atradās partijas iestādes. Latvijas valsts piešķīra pili ģimnāzijas ierīkošanai, taču telpas nebija tai piemērotas, un 1924.gadā to sāka apsaimniekot 7. Siguldas kājnieku pulka štābs, kur atradās virsnieku klubs. Pašlaik pilī atrodas dabas muzejs "Vides labirinti", mākslas skola, Bērnu un jauniešu interešu centrs, kā arī Novadpētniecības un mākslas muzejs.
Pusotra gadsimta laikā, kopš pastāv greznā ēka, tās sienām nācies izjust visdažādākās emocijas no smiekliem un izpriecām līdz pat cilvēku slepkavībām. Neparasto parādību aculieciniekus nepārsteidz versija, ka daži pilī mirušo iemītnieku gari vēl šodien tur spokojas. Novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturniece Iluta Palma izsaka minējumus, ka spokojas kāds barona Fītinghofa dēls, kurš, būdams jauns, nogalināts divkaujā, vai pirmais Fītinghofu dzimtas barons un pirmā baronese. Pagrabā, iespējams, mītot kāda 1905.gada revolucionāra dvēsele, bet, kas patiešām spokojas - tas vēl esot jāizpēta.
Telpās var sajust kāda klātbūtni
Neizskaidrojamus trokšņus Alūksnes pilī varot dzirdēt, ja telpās uzturas vienatnē, tomēr, arī esot divatā, pusnaktī var sajusties neomulīgi. "Reiz gadījās, ka bijušie muzeja darbinieki divatā iekārtoja baronam Fītinghofam veltītu izstādi. Lai pabeigtu darbu, pilī nācās aizkavēties līdz pusnaktij, jo nākamajā dienā izstādei bija jābūt gatavai. Pēkšņi viņi telpā sajutuši vēsumu un licies, ka kāda neredzama būtne darbiniekus novēro," stāsta vēsturniece Iluta Palma.
"Nesen kāda muzeja darbiniece stāstīja, ka, atrodoties pilī apmēram pusnaktī, dzirdējusi soļus. Taču tie neesot bijuši smagi soļi, kādus nereti var dzirdēt pilīs, bet gan tādi, it kā gājējam kājās bijušas čības, turklāt atskanējusi arī atslēgu žvadzēšana. Sieviete izbijusies un neatskatīdamās izskrējusi no pils," piebilst I.Palma.
Pils teritorijā atrodas āderu krustpunkti
Neparastas parādības visbiežāk redzot jūtīgāki cilvēki, un spoki mēdzot parādīties drēgnās telpās ar augstu mitruma līmeni vai āderu krustpunktos. Kopš pilī ir ierīkota centrālā apkure, telpas visos gadalaikos ir siltas un sausas. Neviens arī neatklāj, ka Alūksnes pilī būtu redzējis spoku, taču zem pils ēkas un pils parkā āderu ir daudz. Uz to krustpunktiem norādījis ne tikai kāds Rēzeknes āderu pētnieks, bet par to vēsta arī zīmes dabā. Netālu no noskaidrotā āderu krustpunkta vecajās pils dienesta kāpnēs atrodas muzeja krājuma glabātājas Anitas Roznieces darba kabinets.
"Atceros, ka padomju laikos vakaros nācās staigāt pa tumšu kāpņu telpu, kurā nebija elektrības. Bija tāda sajūta, it kā kāds man sekotu. Tolaik neticēju pārdabiskām parādībām, bet nepatīkamas sajūtas radās bieži. Manās darba telpās ir bijuši baroneses apartamenti, un blakus - kāpņu telpā - āderu pētnieks atklāja vietu, kur esot āderu krustpunkts. Ierosināju kāpņu telpā ierīkot sensorlampu, taču tumšos vakaros tā nedarbojas," apgalvo
A.Rozniece un piebilst, ka viņa pievērš uzmanību zīmēm dabā, piemēram, putnu ligzdām un ozoliem, pēc kurām varot daudz uzzināt.
Soļi pils gaitenī
"Par neizskaidrojamām parādībām Alūksnes pilī dzirdēju, kad mācījos vēl vidusskolā. Par to runāja mana krustmāte, kas piecpadsmit gadus bija muzeja direktore. Kad sāku strādāt muzejā, tika stāstīts, ka, kārtojot izstādes, ap pusnakti varot sajust kāda klātbūtni un labestīgus pieskārienus. Manī radās azarts un vēlme izjust ko līdzīgu, tāpēc labprāt paliku pilī vēlāk, lai kārtotu izstādes un sajustu pils īpašo auru. Reiz pēc Ziemassvētku pasākuma pilī devos mājup, taču pusceļā atcerējos, ka muzejā veļas mazgātavā atstāju tikko izmazgātos aizkarus un meitas vijoli, tādēļ nolēmu atgriezties. Kad atslēdzu pils durvis, bija aptuveni pusdivpadsmit naktī, un es ar prieku devos ēkā, neieslēdzot gaismu, lai izbaudītu pili gaisotnē, ko radīja ielas laternas. Paņēmusi aizmirstās lietas, devos lejup pa kāpnēm, pa laikam ieklausoties pils skaņās. Pēkšņi izdzirdēju tādus kā sievietes kliedzienus un nolēmu, ka skaņas rada kāds jauniešu bariņš, kas dodas pa Pils ielu. Paskatoties pa logu, nevienu neredzēju, tāpēc mani skaņas nedaudz pārsteidza. Devos pa kāpnēm augšup uz trokšņa pusi, joprojām izdzirdot priecīgus izsaucienus. Tad pils gaitenī es skaidri izdzirdēju nākam smagus vīrieša soļus, it kā gājējs būtu ādas kurpēs. Caur manu ķermeni pārskrēja karsts emociju vilnis, un es skrēju prom, cik vien ātri varēju. Kad aizslēdzu pils durvis, paskatījos pulkstenī, tas rādīja tieši divpadsmit," stāsta izstāžu organizatore Natālija Pomerance.
Viņa atzīst, ka labprāt vēlreiz piedzīvotu šādu situāciju un atklāj, ka viņas krustmātes pierakstītajās atmiņās izlasījusi par kāda muzeja darbinieka dzirdētajiem vīrieša soļiem ādas kurpēs, kas līdzinājušies pašas dzirdētajiem.
N.Pomerances sens sapnis ir gūt sabiedrības atbalstu un organizēt pilī pasākumu, uz kuru apmeklētāji varētu nākt vēlās vakara stundās vai naktī, un paši izjust senatnīgo un pārdabisko.
Spokošanās ir tikai joks
Ilggadējs muzeja darbinieks Jānis Līcis apgalvo, ka laikā, kad strādājis pilī, nav piedzīvojis neko neparastu, un dzirdētos trokšņus skaidro kā sienu krakšķēšanu, kas ir tikai dabiska senai celtnei. Skeptiskākie muzeja darbinieki runā, ka spokošanās un raustīšana aiz mēteļu stūriem ir tikai kāda vīrieša joks, kurš tolaik dzīvojis pilī un bija nolēmis izjokot jaunas dāmas.
"Kopš strādāju Alūksnes pilī, neesmu sajutusi neko neparastu. Esmu strādājusi līdz astoņiem vakarā, kā arī vadījusi ekskursijas pils pagrabā, arī tad spoka klātbūtni nesajutu. No vienas puses - man gribētos redzēt spoku, bet no otras puses - nezinu, kāda tad būs mana reakcija. Manuprāt, pils bijušie iemītnieki mani šajā ēkā ir pieņēmuši, jo strādājot nav ne neomulības, ne baiļu izjūtas," atzīst Iluta Palma.

Citu datumu laikraksti

  • Pļaujas svētkos kurinās podnieku cepli

    Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu apdedzināšanas krāsni.Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu...

  • Būs pasākums jaunajiem skolotājiem

    Nākamnedēļ Alūksnes rajonā risināsies jaunajiem skolotājiem veltīts pasākums “Pa Grestes pedagoģisko atziņu ceļiem”.Nākamnedēļ Alūksnes rajonā...

  • Sāk apsekot lauku saimniecības

    No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos notiek lauku saimniecību struktūras apsekojums.No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos...

  • Būs zvaigžņu lietus

    Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus.Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus. Sākot no jūlija...

  • Rīgā - jaunas, labākas iespējas

    Pēc pārnākšanas strādāt uz Rīgu es nopelnu gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekš, turklāt noteikti izmantošu arī citas labās iespējas, kas paveras...

  • Suminās sakoptāko sētu saimniekus

    Līču ģimene: lepojas, ka dzīvo sakārtotā vidē. Mārkalnē piektdien un sestdien notiks pagasta svētki “Nāc gavilēt!”, kuros galvenais notikums -...