Pilnmēness fāzē

Bet, kundzīt, atvainojiet... Varbūt citā reizē šie vārdi Lienei liktos pieklājības kalngals, bet ne šobrīd, kad pircēja šajā frāzē bija centusies izteikt visu savu neapmierinātību, dusmas un sašutumu.

Bet, kundzīt, atvainojiet...
Varbūt citā reizē šie vārdi Lienei liktos pieklājības kalngals, bet ne šobrīd, kad pircēja šajā frāzē bija centusies izteikt visu savu neapmierinātību, dusmas un sašutumu. Par to liecināja viņas piesārtusī seja un nepatīkamā grimase. Par laimi, sievietei balss no dabas nebija dota skaļa, un pilnīgi nepamatotā vārdu pārmaiņa vēl nebija piesaistījusi visu rindā stāvošo uzmanību. Nepamatotā, jo, kasē strādādama, Liene nevarēja būt atbildīga par veikala otrā galā vitrīnā esošai precei nepievienoto cenas uzlīmi. Turklāt, jau sesto stundu nemitīgi pārkravājot preces no slīdlentes uz groziem, sekojot līdzi preču kodiem un kases aparāta cipariem, acis bija kļuvušas galīgi raibas un nebija vairs ne spēka, ne vēlēšanās ko nomierinošu atbildēt.
Šo sievieti Liene jau sen bija ievērojusi. Nebija pat jānotiek kam īpaši nozīmīgam, lai viņai rastos viela sūdzībām. Bija reizes, kad sievieti neapmierināja preces iepakojums, pat tad, ja tas bija tikai saburzīts vai ieplīsis. Citreiz preces svaigums, kas viņai šķita apšaubāms, neņemot vērā uz norādīto datumu. Tad par dažiem gramiem nesaskanēja uz fasējuma norādītais svars ar to, kādu uzrādīja kontrolsvari. Bet visbiežāk jau šo pircēju neapmierināja tas, ka pilsētas plašākajā lielveikalā īstajā brīdī nebija atrodamas viņai vajadzīgās preces. "Nu kā tā var būt? Tik lielā veikalā?"
Ja pirmos mēnešus pēc veikala atvēršanas vēl atradās kāds, kas viņu uzklausīja un centās visādi izpatikt, visu laipni izskaidrojot, pārbaudot un apmainot, tad vēlāk jau visiem kļuva skaidrs, ka šai sievietei nekad nevarēs izdabāt. Viņas vajadzības vai izdoma, vai tomēr pareizāk - iekšēja nepieciešamība kašķēties, vienmēr atradīs jaunus iemeslus sūdzībām, kuras nu pircējai vienkārši ļāva uzrakstīt un apsolīja nodot vadītājam. Būtībā jau tie bija tīrie sīkumi - iekārotais Holandes siers šobrīd nebija nopērkams sagriezts šķēlītēs, bet visu gabaliņu viņa nevarēja atļauties nopirkt; pēc darba mājās nākot vairs nebija nopērkama piena puslitra paciņa; neapmierināja vienmēr viens un tas pats rupjmaizes sortiments... Tajā pašā laikā - pretējā ielas pusē atradās vēl vairāki pārtikas veikaliņi.
Tad atklājās, ka divu mēnešu laikā šī sieviete ne reizi nebija painteresējusies, vai uz kādu no viņas rakstītajām sūdzībām ir sniegta atbilde. Tātad - pircējai tas nemaz nebija svarīgi...
Kādu laiku veikala darbinieku atpūtas istabā šīs sievietes uzvedība bija visu sarunu centrā, jo ne vienam vien tika bojāti nervi. Tika izteikti visādi minējumi - sākot no personīga naida pret kādu konkrēti, līdz pat viņas tieksmei kādam kaut ko pierādīt. Tā tas turpinājās līdz reizei, kad Liene, apsēdusies frizētavas krēslā, saklausīja jau pazīstamo, mūžam neapmierināto, nervozi piepacelto balsi: - Kundzīt, vai tad es jums neteicu tikai mazliet apgriezt? Man taču tur nekas uz galvas nepalika!
Pašķielējusi sānis, Liene uz grīdas manīja pavisam retus un mazus matu kumšķīšus, bet sievietes vaimanas nerimās.
Un ilgviļņus, cerams, tagad būsiet iemācījusies ielikt. Pagājušo reizi tie man izzuda pēc pirmās mazgāšanas reizes. Tāpat kā tā matu krāsa, ko jūs man toreiz iezieķējāt.
Friziere laipnā balsī klientei atgādināja, ka viņa pati lūgusi likt vājus ilgviļņus, un krāsošanai izmantot balzamkrāsu, kuru viegli nomazgāt, gadījumā, ja matu tonis kārtējo reizi nepatiks. Bet sieviete nebeidza izrādīt savu neapmierinātību. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kamēr kliente bija spiesta uz laiku apsēsties zem matu žāvējamā aparāta blakus telpā.
Ap to laiku salonā Liene bija palikusi vienīgā apmeklētāja, un abu frizierīšu čuksti kļuva skaļāki. Tā noskaidrojās, ka mūžam neapmierināto sievieti sauc Elfa, ka viņai vēl ir tikai četrdesmit gadi, lai gan pēc izskata varētu vēl vismaz desmit piemest klāt. Ka jau pirmajā gadā pēc laulībām vīrs pametis visas mantas un aizbraucis dzīvot un strādāt uz citu pilsētu, un nu viņai vienai nākas audzināt dēlu, ar kuru ir vienas problēmas. Puika regulāri kavē stundas un bieži mēdz ar gadījumā mašīnām braukt pie tēva. Elfa kādreiz bijusi laba šuvēja, bet tad pamazām pazaudējusi visas klientes un kādu laiku vispār bijusi bez darba, līdz iekārtojusies par pieņēmēju apavu darbnīcā. Pēc pāris gadiem uzradušies konkurenti, un arī šis privātais uzņēmums nosēdies uz grunts. Tagad viņa strādājot veļas mazgātavā par gludinātāju un tur pa dienu ar cilvēkiem tikpat kā nesanākot sarunāties. Un nu, kad tiekot pie mutes atvēršanas, tad nākot laukā viss nedēļas laikā sakrātais rūgtums. It kā visi visapkārt viņai sliktu vien gribētu. It kā visas nepatikšanas viņu vien gaidītu. It kā visa pasaule būtu sazvērējusies tieši pret viņu.
Sestdienas esot tās dienas, kad viņas balss dzirdama daudz kur. Viena friziere atcerējās gadījumu kādā pārtikas veikalā, kur Elfa izraisījusi pamatīgu vētru tikai tāpēc, ka nav bijis saldā krējuma, un zināja atstāstīt, kā viņa sakliegusi uz vienu jaunieti, kurš viņai autobusā nav atbrīvojis vietu.
Varbūt viņa ir slima? - klusu ierunājās Liene. - Pie mums veikalā arī ...
Nē, vienmēr viņa tāda nav. Viss atkarīgs no mēness fāzēm. Mēs jau esam piefiksējušas – līdz ko ir pilnmēness, tā sākas visādi brīnumi. Viņa jau nav vienīgā tāda...
Pēc dzirdētās sarunas arī Liene ieinteresējās par šo likumsakarību. Ieskatījusies kalendārā, iegaumējusi liktenīgos datumus, viņa sāka vērot pircējus. Un ne tikai veikalā - iegaumējusi atsevišķus cilvēkus, magnētisko vētru laikā un dienās ap pilnmēnesi arvien biežāk bija pamanāmas dažādas novirzes viņu uzvedībā arī uz ielas, citos veikalos, iestādēs. Visbiežāk tās izpaudās pastiprinātā nervozitātē, pēkšņā uzbudinājumā, negaidītas emocionalitātes uzplūdos. Nu vieglāk uzmanīt bija arī kādu sievieti, kura slimoja ar kleptomāniju...
Reiz bibliotēkā, ilgāku laiku sēdēdama lasītavā, aiz muguras viņa atkal izdzirda pazīstamo balsi. Un ne jau zemākajās toņkārtās.
Kā var nebūt? Jums nekad nekā nav! Blatu sistēma! Ir, kuriem ir viss, un ir, kuriem nav nekā! - Elfa pacēla balsi.
Nelīdzēja bibliotekāres paskaidrojumi, ka patiešām šādas literatūras nav. Elfa jau bija psiholoģiski noskaņojusies, ka viņa ir tā, pret kuru atkal sazvērējusies visa pasaule, un sevī viņa vairs neklausījās. Jau nākamajā brīdī sarunā iejaucās vēl daži apmeklētāji, katrs aizstāvēdams savu taisnību, bet kopumā aizstāvēdami bibliotekāri. Taisni brīnums, ka Elfas teiktais vēl bija sadzirdams visam cauri:
Man vajag un viss! Jums tas ir jādabū! Man vienalga kā! Es pieprasu! Man ir klienta tiesības! Jūs tikai negribat papūlēties!
Laikam to sadzirdēja arī pārējie, jo tracis uz mirkli pierima. Visi ieklausījās, kas būs tālāk. Bibliotekāre vēlreiz mēģināja izskaidrot interneta iespējas, attiecīgo grāmatu dabūšanas iespējas, bet Elfu tik viegli nevarēja nomierināt. Viņa joprojām redzēja tikai savas vajadzības un savu taisnību - vienīgo, neapgāžamo - tieši tāpat, kā tas līdz šim ar viņu bija veikalos un frizētavā. Pēc viņas tieksmes visu laiku kaut ko iebilst, bija saprotams, ka Elfa pat neklausās paskaidrojumos. Viņa bija pārņemta ar pašpārliecinātību, ka ir viszinoša. Uz brīdi pazuda ārēji sakoptās dāmas tēls, un Liene tam cauri saskatīja pusaugu skuķa izlēcienus - kad gribas aizstāvēties uzbrūkot, nevis ieklausoties un pārdomājot. Nav brīnums, ka histēriski izskanēja ne viens vien apvainojums.
Tad piecēlās kāds solīds kungs, kas līdz šim klusējot bija sēdējis lasītavas stūrī, un, pienācis pie Elfas, nosvērtā balsī to uzrunāja:
Cienījamā kundze, vai jūs varētu man veltīt mazu brītiņu laika? Man šķiet, es jums varēšu palīdzēt...
Paņēmis Elfu zem elkoņa, viņš izvadīja sievieti no bibliotēkas. Nelielais apmeklētāju bariņš pa to laiku bija saliedējies un nu viena no sievietēm klātesošos viszinīgi apgaismoja - tas esot kaimiņu rajona psihiatrs. Ļoti lādzīgs cilvēks. Saruna ar viņu jau vien esot ko vērta.
Mājup ejot, Liene pārdomāja visu dzirdēto. Viņa uz sevi nekādu pilnmēness fāžu iedarbību neizjuta, tāpēc grūti bija iztēloties sevi šādās emociju vētrās. Viņai to visu vairāk gribējās norakstīt uz zemo iekšējās kultūras līmeni, ar kuru ik pa brīdim nācās saskarties. Cilvēki nevēlas uz sevi paskatīties no malas. Tagad taču ir tik daudz literatūras, kas mudina uz pašizziņu. Grāmatas par pozitīvo enerģiju, iekšējās pasaules sakārtošanu, sevis meklējumiem. Gan jau tajās arī Elfa atrastu kaut ko priekš sevis. Ja vien gribētu...
Bet ja jau tā patiešām ir mēness fāžu ietekme, vai gan šie cilvēki paši nejūt, ka viņu uzvedība šajās dienās kādu apgrūtina un aizvaino? Vai viņi neredz apkārtējo reakciju? Vai nesaprot, ka tieksme šajās dienās pārkārtot pasauli vispirms būtu attiecināma uz sevi pašu? Kaut vai mirkli padomājot, kāpēc ik pa brīdim gadās tādas dienas, kad visi pret viņu izturas neiedomājami netaisni un slikti...
Vēlu vakarā, paskatījusies pa logu zvaigžņotajās debesīs, Liene pamanīja mēnesi. Apaļu dzeltenu rausi. Un nevilšus atkal atcerējās Elfu... Nez, kā viņa jūtas šobrīd... Vai joprojām tikpat viena un nesaprasta?

Citu datumu laikraksti

  • Rajonā šogad izvietos 14 ceļa zīmes

    Tūrisma attīstības valsts aģentūra šogad uzsākusi īstenot projektu “Vienotas tūrisma informācijas ceļa zīmju sistēmas izveide”, kuram beidzies...

  • Rajonā būvniecības pārkāpumu ir maz

    Par patvaļīgu būvniecību vai tās renovāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas, juridiskas personas varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 3000...

  • Uz semināru aicina sociālos darbiniekus

    Jaunalūksnes pagasta “Paideros” 23. un 24.septembrī notiek seminārs par cilvēku tirdzniecības problēmu, tajā aicināti piedalīties Alūksnes, Gulbenes...

  • Ikviens grib ievākt rudens ražu

    Rudenī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ievāc darba augļus. Šogad dāsns rudens būs ne tikai zemniekiem, bet arī jaunajām māmiņām, skolotājiem un...

  • Ko tu zini par Kārli Skalbi?

    Rīgas Latviešu biedrība kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību iecerējusi 7.novembrī plašā kultūras programmā “Gaismu sauca” atzīmēt Kārļa Skalbes...

  • Saņem novērtējumu par pagasta kultūrvidi

    Pagājušajā piektdienā Gulbenes rajona Lejasciema pagasta kultūras namā reizē ar vēl sešām pašvaldībām sumināja arī Trapenes pagastu.Pagājušajā...

  • Gūst jaunas ierosmes pārrobežu sadarbībai

    Vācijas Bankas finansētajā starptautiskajā mācību seminārā “Eiroreģions - augam kopā!” piedalījās gandrīz 40 cilvēki no 13 Eiroreģionu veidojošajām...

  • Atsāks mācības piena ražotājiem

    “Valmieras piens” 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus."Valmieras piens" 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus....

  • Pensijas palielinās vidēji par 6,14 latiem

    Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un vidējo iemaksu algas pieaugumu.Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas,...