Pilnmēness naktis

8. "Vēl pāris dienas, un Zinta uzģērbs balto kleitu, atvadīsies no skolotājiem un saviem klasesbiedriem - skumji un reizē priecīgi, bet kā būs todien, to nevar paredzēt šodien," domā Zinta.

8.
"Vēl pāris dienas, un Zinta uzģērbs balto kleitu, atvadīsies no skolotājiem un saviem klasesbiedriem - skumji un reizē priecīgi, bet kā būs todien, to nevar paredzēt šodien," domā Zinta.
Tā diena ir klāt. Izlaiduma akts notiek skolas parkā. Diena skaista - saules pielieta. Zinta ar Uldi tiek fotografēti pie skolas karoga un būšot redzami vietējā laikrakstā. Pēc direktora uzrunas vārds tiek dots skolas beidzējiem. Viņi sagatavojuši montāžu "Pa kuru ceļu iet":
"Ir grūti izšķirties, pa kuru ceļu iet... Vai to, kur pīpenes, vai to, kur rozes zied. Tās pirmās zemes ceļos savu vietu rod, tās otrās pilsētās var vieglu dzīvi dot. Es nezinu, pa kuru ceļu iet... Vai man ar cīruļu un strazdu dziesmām mosties, kad zāle rasas sudrabdzirkstīs smej, kad saule aizlīgo pār tīrumiem un pļavām un zelta lietu zemei pāri lej. Ir laukos brīnišķīgas dabas ainas, kad zeme zied un pīpenes ar saules acīm smaida. Bet pilsēta ar bruģakmeni cietu - vieglus soļus gaida. Vai man pa prožektoru apgaismotām ielām iet un izbaudīt tos pilsētnieku priekus - pa teātriem un koncertiem un redzēt cirka trikus? Es savu dzīves aicinājumu vēl klusi sevī minu. Lai lielā dzīvē nopietni es ieietu - man jāpārdomā, to es zinu. Es saprotu, cik svarīgi ir dzīvē ieiet tā, lai nav jānožēlo tā. Es arī nezinu... Vēl šodien nezinu, pa kuru ceļu pratīšu es iet. Vai zemes ceļa dubļos dziļas pēdas spēšu iemīt, lai paliek tās ne tikai šodien, rīt un parīt. Tur zemes sūro smaržu un ziedu svaigo elpu dien no dienas gūt, ar putniem, meža zvēriem, kad jaunība kā karsta ogle sirdī kvēl. Man gribas visos ceļos iet un būt, man visu nenoieto ceļu žēl. Kad pilsēta ar spožām ugunsstrēlēm manī raugās, es baidos viņas gaismu pazaudēt, pa tumšiem ceļiem, tumšām takām savu ceļu uzmeklēt... Bet neziņā es dzīvot nedrīkstu. Man jāatrod sev dzīves ceļu īstu, lai mūžu dzīvojot, to neienīstu."
Pēc tam skan izlaiduma valsis skolai. Dzied absolventi.
"Ja tev mīļa sava skola,
Tad tev grūti šķirties ir.
Meklēti top jauni ceļi,
Bet tie katru mūs jau šķir.
Ceļi tuvi, ceļi tāli
Aizvedīs mūs laimi gūt.
Bet pēc dažiem gadiem atkal
Vajadzēs mums kopā būt."
Arī Uldis ir labi nokārtojis eksāmenus un domā iet uz universitāti, uz ekonomistiem. Viņam labi padodas viss, kas saistīts ar matemātiku, patīk grāmatvedība. Zintai ar Uldi attiecības vēl arvien bija saspīlētas, bet par brīnumu viņai Uldis izlaidumā pasniedza vienu sarkanu rozi. Pateicās kā deju partnerei, sakot, ka jaunībā jau visādi gadās: "Paliksim vismaz draugi. Es biju cerējis ko vairāk, lūdzu aizmirsti manu slikto uzvedību!"

Citu datumu laikraksti