Pilnmēness naktis

“Nezinu. Varbūt to, kas mums abiem šovakar ir tuvs.” “Un tas ir?” deg nepacietībā Zigurds.

"Nezinu. Varbūt to, kas mums abiem šovakar ir tuvs."
"Un tas ir?" deg nepacietībā Zigurds.
"Dāvāšu jums pusmēnesi, gaiši
spīdot debesīs.
Atrast vēlu otru pusi līdzās sev uz
zemes šīs!"
"Vai tas jūs apmierina?"
"Un kā vēl! Pirmkārt, man par to ir jāpadomā, tad jāuzraksta, lai neaizmirstas. Šoreiz pats to pierakstīšu." Zigurds pārmeklē kabatas, bet diemžēl rakstāmā nav.
"Zigurd, nolauziet man bērza rīksti, es to ierakstīšu sniegā."
"Apsveicama ideja!" Zigurds pasniedz zaru. Zinta raksta.
"Te tas ir, bet tā mūžs būs ļoti īss."
"Jums, Zinta, laikam nevienu krustvārdu mīklu nav grūti atrisināt."
"Nē, Zigurd, viena ir, kuru es nekādi nespēju atrisināt."
"Vai pat ne ar dvēseles jūtām?"
"Pat ne ar tām," atbild Zinta.
"Vēl paies kāds laiks, un jūs to bez piepūles spēsiet atrisināt. Ticiet man..." saka Zigurds.
"Izklausās, ka mēs sevī nesam kādu noslēpumu?"
"Varbūt..."
Pēc ziemīgās nakts vērošanas Zinta tomēr sadūšojas un lūdz Zigurdu uz Ziemassvētku koncertu skolā. Pēc ieilguša klusuma Zigurds dod atbildi. "Es būšu, kaut nezinu, vai tur jutīšos ērti."
"Ja jūs apsolāties būt man līdzās, tad viss kārtībā. Zigurd, varbūt tādā gadījumā mēs varētu iet reizē? Man jāpasaka arī tas, ka es piedalīšos koncertā, to laiciņu jums vajadzēs pabūt bez manis. Es jums ierādīšu pašu labāko vietiņu, kur sēdēt. Pēc koncerta es no jums neatkāpšos ne soli."
Zigurds saka: "Starp mums jau ilgāku laiku pastāv viens bet... Vienosimies par vārdiņu - "tu". Pietiek mums būt svešiniekiem." Zigurds ātri pieskaras Zintas lūpām un pēc tam abi vienā elpas vilcienā skaļi saka - "tu".
Ir atkal izbaudīta viena brīnišķīga nakts. Zigurds pavada Zintu līdz mājas durvīm. Nopurina sniegu un pieglauž viņu sev klāt. "Saldu miedziņu!" Sniegā paliek Zigurda iemītās pēdas, bet Zintas sirdī - jaukas atmiņas.
Līdz Ziemassvētku koncertam palikušas tikai pāris dienas. Zinta vēl nav izdomājusi, ko Zigurdam uz Ziemassvētkiem dāvināt. Dzejolis - tas būtu pats par sevi, bet vajag vēl kaut ko. Varbūt nepārcensties, bet sameklēt vienu skaistu, zaļu zaru ar dažiem brūniem čiekuriem un tajā iedegt vienu svecīti, kas ievietota sudraba svečturītī. Tā no viņas puses būtu normāla dabas mīļotājas dāvana. Svecīte kā gaismas avots, kad mēnestiņš dus, kad viss tumšs un kluss. Lai tā arī būtu. Vēl jāuzraksta piemērots dzejolis.
Pirms koncerta Zigurds svinīgā solī ienāk Zintas mājās. Uzdāvina viņai šokolādes kasti un smaržas. Zinta iepazīstina Zigurdu ar saviem vecākiem un visus uzcienā ar konfektēm. Tēvs saka: "Labi gan, ka tev būs pavadonis - mums šodien negribas iet uz koncertu, jo abi esam mazliet apslimuši."
Tā viņi, jautri sarunājoties, iziet no mājām. Ir jūtams, ka uz skolas pusi ceļu mēro daudzi. Gaismas ēka mirdz vienās ugunīs.
Skolā meitenes cita ar citu sačukstas, bet puiši uz Zigurdu skatās kā uz brīnumu. Zinta ierāda vietu Zigurdam un pati aiziet aiz skatuves. Koncerts mazliet aizkavējas. Sāk skanēt aplausi, drīz vien veras priekškars. Uz skatuves koris. Tā priekšā iznāk Zinta ar svētku sveicienu.

Citu datumu laikraksti

  • Bērniem un jauniešiem rīko estrādes konkursu

    Kultūras portāls SVLV (www.sv.lv) sadarbībā ar Ozolnieku tautas namu un Ozolnieku novada domi 14.maijā organizēs trešo bērnu un jauniešu estrādes...

  • Pašvaldībā ir jauna sekretāre

    No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres pienākumus veiks Anita Gasperte.No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres...

  • Aizdegas ventilācijas iekārta

    10.aprīlī pulksten 6.03 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigāde saņēma izsaukumu uz SIA “Alta S” maizes kombinātu.10.aprīlī...