Pilnmēness naktis

2. Bija uzlēcis spožs mēness, un viņai likās, kas tas vizinās zvaigžņu ratos - savā godībā raugoties ezera dzelmē.

2.
Bija uzlēcis spožs mēness, un viņai likās, kas tas vizinās zvaigžņu ratos - savā godībā raugoties ezera dzelmē. Zvaigznēm actiņas mirdzēja kā dārgakmeņi. Toreiz bija skaists pēcvasaras vēls vakars ar rudens krāsu iezīmēm. Koki ezermalā čukstot sarunājās. Mājās iet Zintai negribējās. Nevienu būtni pie ezera nemanīja, bet tālumā bija dzirdama airu cilāšana. Vai tas troksnis tuvosies vai attālināsies - viņa zīlēja vēlajā margrietas ziedā, kas bija pārliecies pāri akmenim garā kātā uz ezera pusi. Muzikāli skanēja laivas tuvošanās otram krastam. Vilnīši, cits citu apsteigdami, airiem cilājoties, ienesa patīkamu noskaņu rudens pievārtē. Nu jau Zinta pilnībā saskatīja airētāju baltajā laivā ar sarkanu svītru pa vidu. Tas izskatījās kā gleznā. Arī airētājs bija tērpies baltā sporta tērpā ar sarkanām svītrām. Viņa tumšajos matos mēness rotaļājās. Dīvaini gan, Zinta domāja, vai arī viņš tāpat kā viņa ir kritis par upuri šai skaistajai naktij... Tad apklusa airu radītās skaņas ezerā. Laiva piestāja pretējā krastā. iestājās patīkams, nogaidošs klusuma brīdis. Zinta centās Ieskatīties viņā, bet drīz vien juta, ka arī viņš ir ieraudzījis viņu. Attālums šķīra. Cik ilgi tā turpināsies, Zinta jautāja sev? Vai viņš paliks vai aizbrauks? Mēness arvien spožāk sāka raidīt zeltainās strēles uz ezera. Zvaigznītes reiz pievēra acis, lai atkal ar jaunu degsmi raudzītos uz leju. Te pēkšņi laiva sakustējās. Airi sāka darboties, virzot laivu uz labā krasta pusi. Cik interesanti! Jāpaliek un jānogaida, kas būs tālāk.
Zintas interese auga augumā. Viņa stāvēja, pret bērzu atspiedusies, un raudzījās airētājā. Pēc brīža tuvu Zintai atskanēja: "Labvakar! Esmu ļoti pārsteigts sastapt tik vēlā stundā meiteni vienu pašu šeit, ezermalā. Kā to saprast?"
"Labvakar! Ļoti vienkārši, lai sagaidītu vēlo laivinieku."
"Jūs gan esat drosmīga meitene, jo ne katra spētu būt tik drosmīga!"
Zinta atbild: "Es esmu dabas bērns. Mīlu pilnmēness naktis. Šoreiz gan šeit atnācu pirmoreiz. Parasti šīs naktis vēroju pie savām mājām - tepat kalniņā."
Zigurds saka: "Es arī naktī šeit esmu pirmoreiz. Tāda interesanta sagadīšanās. Varbūt šo nakti ierakstīsim savā atmiņā?"
"Pavērosim, kā tā turpināsies," atbild Zinta.
"Es labprāt jūs uzaicinātu laivā. Varbūt mēs varētu kopā pabraukt kādu aplīti pa ezeru, ja tikai jūs būtu ar mieru. Starp citu, es neesmu bīstams. Ticiet droši! Mēs varētu pajūsmot par mirdzošajām debesīm un ezera dzīvinošo valgmi."
Zinta nesteidzās dot atbildi, bet arī parādā negribēja palikt. Puisis jau sniedza viņai roku un teica: "Zigurds no kreisā krasta".
Zinta iekāpa laivā, turoties pie Zigurda rokas. Pirms apsēdās, paklusi noteica: "Zinta no labā krasta. Ļoti patīkami iepazīties zem mēness un zvaigžņu kupola! Braucam! Gan jau mēnestiņš mums sekos. Tā tam jābūt. Labi gan, ka jums ir laiva, tad lielākas iespējas izbaudīt šo brīnišķīgo dabas ainu, visā pilnībā šo pilnmēness nakti. Es mazliet baidos, ka mana māmiņa, ar bezmiegu kaujoties, nesāk meklēt savu vienīgo meitiņu. Esmu iznākusi bez atļaujas."
"Jā, tas nu gan nav labi - citreiz vairs jums neuzticēsies. Var jau būt arī tā... Bet, kad runājam par laivu, tad man jāpastāsta, ka tā nav mana. To man palienēja kaimiņu tēvocis. Solījos vēlāk to novietot laivu būdā, jo no rīta viņš braukšot zvejot. Turpmāk domāšu, kā pašam laivu iegādāties."
"Tā ir laba doma," piebilst Zinta. "Dzīvojot pie ezera, ir jābūt laivai."
Kādu brīdi pieklusuši, viņi klausījās ezera vilnīšu sonāti un raudzījās katrs savā virzienā, bet domāja vienu domu - par viņiem abiem. Šad tad Zigurds paslepus mēģināja ieskatīties Zintai acīs, bet, to jūtot, viņa novērsās. Kādēļ? Laikam kautrējās, jo juta, ka viņš Zintai sāk patikt.
Pēkšņi Zigurds laivu iegrieza ezera ielokā. Priekšā liels ūdensrožu lauks. Zigurds lika izvēlēties ūdensrozi Vai! To te ir tik daudz - grūti izvēlēties, kuru ņemt, kuru atstāt ezeram! "Būs vien jāizvēlas, jo mēs esam satikušies pirmo reizi, tādēļ jums šī roze pienākas kā dāvana no kreisā krasta," teic Zigurds. Beidzot Zinta norāda uz to rozi, kas atrodas tuvāk laivai. Zigurds to izceļ no ezera un pasniedz Zintai. "Paldies! Es necerēju, ka piedzīvošu tik skaistu mirkli. Nesaprotu - ko es varētu jums uzdāvināt no labā krasta... Varbūt kādu no saviem dzejoļiem?"
"Jā! Es ļoti uzmanīgi klausīšos," teic Zigurds.
"Šoreiz tas skanēs tā:
"Rudeņa sārtā iedegās liesma mīlestībai un laimei.
Ezera viļņos tā uzplauka balta
kā ziediņš ūdensrozei."
Tas ir viss no labā krasta. Ņemiet par labu, es centos!"

Citu datumu laikraksti

  • Dzīve bez ilūzijām

    “Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie manis ir auksts kā ledusskapī,” pirms sarunas saka ārste Daina Stīpniece."Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie...

  • Ievēl jaunu rajona padomes priekšsēdētāju

    Padomē: varu pārņem sievietes. Par Alūksnes rajona padomes jauno priekšsēdētāju vakar ievēlēja Laimoni Sīpolu, kas ir arī Liepnas pagasta padomes...

  • Alūksnei būs savs karogs

    Jau nākamajā nedēļā ikviens interesents varēs iepazīties ar Alūksnes pilsētas karoga izstrādāto projektu, izteikt vērtējumu par to un iesniegt savas...