Pilsēta, kurā dzīvot un atgriezties

Pirms 100 gadiem 2. janvārī Alūksne ieguva pilsētas tiesības. Mēs - tie, kuri dzīvojam mūsu pilsētā tagad, mīlam un lepojamies ar to. Un vēlam – lai Alūksne ir pilsēta, kurā ir labi dzīvot un atgriezties!
Lai vairāk sapratnes, iejūtības, mīlestībasAivars Puzulis, novadpētnieks:
“Simts gadi. Tas ir daudz vai maz? Uz cilvēces attīstības fona tas ir mirklis. Cilvēka mūžam tas ir daudz. Bet mūsu mazajai Alūksnītei? Man viņa šķiet kā jauna meita, kurai gribas vēl pucēties, ballēties, izrādīties. Bet, piekritīsit, tas prasa daudz. Taču skaista viņa mums ir, vai ne?
Man ļoti patīk rubrika mūsu avīzītē “Agrāk un tagad”, kur uzskatāmi redzam, kā mūsu pilsētiņa no pelēkas lauku meičas pārvēršas par elegantu un pievilcīgu dāmu, kura neapmulsīs nevienā Eiropas salonā. Pasaules apceļotāji, protams, teiks, ka nekā diža jau nu te nav, un reizēm jau mums pašiem arī tā sāk šķist. Vienkārši laikam esam tā pieraduši, ka vairs neredzam.
Pirms apmēram 30 gadiem, kad vēl strādāju muzejā, ciemos atbrauca grupa muzejnieku no Kurzemes. Lielākā daļa Alūksnē vēl nebijuši. Atsauksmes - “Kāds jums skaists ezers, salas, Tempļa kalns un parks. Un tik daudz kas saglabājies. Un tāda vēsture - Gliks un Katrīna. Un tik skaista pilsēta.” Mums pašiem taču šķiet - ezers kā ezers, templītis kā templītis, kas tad tur tāds, vai ne? Toreiz taču arī vēl padomju laika dvesma visur bija jūtama un tik daudz kā skaista nemaz nebija. Nebija muzikālā tilta uz pussalu, sakārtotās Pilssalas infrastruktūras ar savdabīgo “gliemežvāku”, skaisti bruģēto trotuāru pilsētā un daudz dažādu sīkumu, kas norāda, ka Alūksni poš un pucē, lai nebūtu kauns uzņemt arī pie pasaules ekstrām pieradušus viesus. Un pašiem prieks!
Prieks arī, lasot informāciju par jauniem ļaudīm, kuri atrod vai arī jau senāk atraduši savu biznesa nišu tepat pilsētā vai novadā un netaisās nekur prom. Tas taču galvenais. Gribas ļoti cerēt un ticēt, ka viņiem viss izdosies, pietiks pacietības un izturības cīnīties ar valstī valdošo birokrātiju un citām problēmām.
Šajos pilsētai tik nozīmīgajos svētkos visiem vēlu vairāk sapratnes, iejūtības, mīlestības! Lai kādos pasaules ceļos arī būtu aizklīduši, vienmēr atcerieties savējos šeit, Alūksnē. Arī mūsu mazo, mīļo Alūksnīti, jo nekur citur jau tādas vienkārši nav. Sveiciens svētkos!”
Lai vairāk darba vietuZigmārs Mazulis, arborists:
“Esmu dzimis, audzis Alūksnē un arī tagad te dzīvoju, strādāju. Man patīk, ka pilsētā attīstās tūrisms, sakārto Muižas parku, Pilssalu un pēdējos gados pārbūvē ielas. Manas mīļākās vietas pilsētā ir pussala ar rotondu Tempļa kalnā un skatu torni, Pilssala. Esmu viens no skriešanas komandas “Marienburgas vilki” dalībniekiem, tādēļ patīk, ka Alūksnē ir daudz taku, kur skriet - tas noder, gatavojoties “Stirnu buka” sacensībām.
Uzskatu, ka arī jaunam cilvēkam ir, ko darīt Alūksnē. Varbūt nav tik daudz iespēju sportot, kā, piemēram, Rīgā, bet ziemās, kad ir sniegs, braucu slēpot uz “Mežiniekiem”, vasarās var peldēties Alūksnes ezerā. Alūksnē noteikti ir vajadzīga jauna sporta halle, jo angārā skats ir ļoti bēdīgs. Man ir 30 gadi un atceros, ka laikā, kad mācījos sākumskolā, sporta skolas angārs bija tāds pats kā ir tagad... Tas ir ļoti bēdīgi, jo pārējā pilsētas daļā viss mainās un attīstās. Labi, ka skolēniem ir dažādas interešu izglītības iespējas.
Grūti saprast, ko vēl šeit vajadzētu. Varētu visu ko ieteikt, bet pilsēta ir diezgan maza un grūti spriest, kāds varētu būt apmeklējums. Kultūras centra Lielajā zālē ik pa laikam rāda arī filmas - būtu forši, ja tāpat kā Smiltenes kultūras centrā arī šeit būtu maza zāle, kas pielāgota kino vērošanai. Ja uzceltu SPA ar baseinu, arī tur cilvēki ietu.
Esmu arborists, tāpēc man ar savu profesiju nebija grūtības atrast darbu Alūksnē. Mūsu pilsētā liela bagātība ir Muižas parks un pussala. Alūksnē ir samērā daudz dižkoku, kopumā to varētu būt ap 40. Pie Brāļu kapiem un Lujāna drupām ir kādi desmit dižozoli, un, protams, mūsu lepnums ir Glika ozoli. Ne tik pozitīvi ir tas, ka, veicot ielu pārbūvi, to malās samazinās koku skaits, jo tā ir  pilsētas zaļā rota. Tomēr stādījumus kopj, atjauno un tas padara pilsētu skaistāku.
Gribētos, lai Alūksnē un ap to būtu vairāk darba vietu, lai cilvēkiem ir, kur strādāt. To arī novēlu Alūksnei un alūksniešiem!”
Dace Plaude

Citu datumu laikraksti

  • Lai veiksmīgs jaunais!

    Vēl dažas dienas un svinēsim gadu miju, ieejot 2020. gadā, par kuru astrologi saka: kopumā tas būšot dažādu jaunu iespēju gads. Pirmais darbības gads...

  • No Alūksnes miesta līdz pilsētai 2

    No Alūksnes miesta līdz pilsētai

    20. gadsimta sākumā Alūksnes miestā dzīvoja apmēram 1500 iedzīvotāji, bet uz 1920. gadu bija jau 2029 dažādu tautību iedzīvotāji un 305 dzīvojamās...

  • Kur un kad būs salūts?

    Salūts kļuvis par šķēpu laušanas objektu starp tā atbalstītājiem un pretiniekiem. Kamēr kaimiņi igauņi to sāk nomainīt pret citām svētku...

  • Atcerēties par tiem, kuri nesvin

    Mana Ziemassvētku sajūta ik gadu atnāk citādi. Vai neatnāk. Kopš puika izaudzis no salavecīša sāgas, sajūta visbiežāk rodas tieši darba procesā,...

  • Latvijā zāles ir dārgākas nekā citās Baltijas valstīs

    Pagājušajā nedēļā laikrakstā pētījām, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju cenu veidošanās mehānisma dēļ Latvijā ir dārgākie medikamenti Baltijā....

  • Aicina nomainīt konteinerus

    Laikraksta redakcijā saņēmām lasītāja jautājumu par nepievilcīgu sadzīves konteineru izskatu Alūksnē. “Alūksni poš, bet konteineri ir nepievilcīgā...

  • Vilksim svētkus kalniņā!

    Vilksim svētkus kalniņā!

    Visi, kuri iecienījuši Alūksnes muzeja rīkoto vasaras saulgriežu pasākumu gada īsākajā naktī, noteikti priecāsies uzzinot, ka līdzīgi varēs svinēt...

  • “Atzele” radīs svētku noskaņu

    Ziemassvētku gaidīšanas laiks Alūksnē nav iedomājams bez Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” koncerta. Šoreiz tas izskanēs sestdien, 21. decembrī...

  • Represēto klubs “Sarma” svin 30 7

    Represēto klubs “Sarma” svin 30

    Sestdien viesmīlīgajā Alūksnes novada vidusskolā svinēja Alūksnes un Apes novada politiski represēto kluba “Sarma” 30 gadu jubileju un krājuma...