Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pinumos ieliek prieku un pa retam iebirdina pa asarai

Ilzeniete Dace Brūniņa tikai pirms pāris gadiem atradusi interesantu vaļasprieku - gatavot pinumus, par ko sapņojusi jau sen.

Ilzeniete Dace Brūniņa tikai pirms pāris gadiem atradusi interesantu vaļasprieku - gatavot pinumus, par ko sapņojusi jau sen. Pamazām viņas pinumu kolekcijai cits pēc cita piepulcējas jauni dažādi darbi. Pinējas iemaņas viņa apguvusi kursos, par kuriem izlasījusi sludinājumu avīzē.
"Vēlējos jau sen iemācīties pīt, tikai nebija iespēju," laikrakstam stāsta Dace Brūniņa. Viņa apstiprina, ka rados neviens ar pīšanu neesot nodarbojies.
"Rokas jau nevar mierā nostāvēt. Ar pīšanu ir tāpat kā ar adīšanu un tamborēšanu, ko tagad esmu atstājusi novārtā," stāsta D. Brūniņa. Viņa atzīst, ka pinumi esot modē un gūst aizvien lielāku popularitāti. "Tirgū redzu tikai no apaļkoka darinātus pinumus. Kādreiz nezināju, ka tos var veidot no šķeltajām kārklu klūgām," stāsta D.Brūniņa. Viņa apgalvo, ka galvenais esot izdoma. Pirmais darbs bijis grozs, ko atdevusi draudzenei. "Tagad šķiet, ka tas bija briesmīgs," secina rokdarbniece.
Nepieciešami lieli krājumi
D. Brūniņa atzīst, ka svarīgākais un darbietilpīgākais esot materiāla sagatavošanas process. "Sameklēt kārklus nav problēmu, ar tiem ir pilnas ceļmalas," atzīst D. Brūniņa.
Rudenī savāktās klūgas apmēram piecpadsmit minūtes ir jāvāra, tad tās krāsojoties brūnas. Nokrāsu palīdz iegūt kalcinēta soda.
"Kamēr tās nav sakaltušas, jāsašķeļ un tad nedēļu jākaltē. Pēc tam talkā jāņem lielā un mazā ēvele. Pirms pīšanas klūgas vēl ir jāmērcē, tikai pēc tam var sākt pīt," skaidro D. Brūniņa. Klūdziņu apstrādes procesā Dacei palīgā nākot mamma Irēna, jo darbiem vajadzīgi lieli krājumi.
Darinājumus nav skaitījusi
Pinējai esot žēl, ka savus darinātos darbus neesot sākusi skaitīt. "Pēdējais pinums ir zivju grozs, kādu iecienījuši daudzi makšķernieki. Tagad top lādīte," stāsta rokdarbniece.
D. Brūniņa nepiederot pie amatniekiem, kam mājās neesot savu darbu.
"Tie gan ir tādi darbi, kam gadījies kāds brāķis un kurus nevar laist tautās," secina sieviete. Dacei esot grūti pateikt, cik ilgā laikā varot nopīt, piemēram, grozu.
"Nav tā, ka es apsēžos pie pinuma un strādāju, kamēr to pabeidzu. Pinu tad, kad ir brīvs laiks. Ziemā, protams, tā ir vairāk. Kad strādāju vienu darbu, jau prātoju, kāds būs nākamais," uzsver viņa.
Vajadzīga pacietība
D. Brūniņa bilst, ka labprāt vēlētos papildināt zināšanas pinumu veidošanā no nešķeltajām klūdziņām.
"Grūtāk tas nav. Process ir ātrāks - ja darbu iesāc, tad tas vakarā ir jāpabeidz, citādāk izmērcētās klūdziņas sakalst ,un viss darbs ir vējā," atzīst ilzeniete. Viņa priecājas, ka pirms diviem gadiem kopīgi ar Alūksnes rajona amatniekiem darbus aizvedusi uz Hannoveri Vācijā.
"Tad, kad rodas iespēja apskatīt citu pinēju darbus, gribas atmiņā paturēt veidotās formas un pamēģināt pašai," uzsver
D. Brūniņa. Viņa ir pārliecināta, ka ikviens varot nodarboties ar pīšanu, ja vien ir pacietība un vēlēšanās to darīt.
"Izdoma ir vajadzīga, taču, ja cimdu vai zeķi prot noadīt, tad arī pīt var iemācīties," apgalvo viņa. Kursos pirms diviem gadiem Dace apguvusi arī tautisko deju skolotājas iemaņas un cer, ka kādreiz tās varēs likt lietā.
Par dzīvi negaužas
Dace kopīgi ar mammu un divgadīgo meitiņu Andru saimnieko savā piemājas saimniecībā "Ozollejās".
"Tā traģiski iznācis, ka jāsaimnieko trijām sievietēm, kā spējam. Galvenā nodarbošanās mums ir lopkopība, abas ar mammu esam biškopes. Pašām nākas strādāt ar tehniku," atzīst D.Brūniņa. Vasarā, kad bites spietojot un ir siena laiks, vaļoties neesot laika.
"Par dzīvi nesūdzos un nevarētu iedomāties ikdienu pilsētā. Esam pārtikušas. Enerģijas man ir daudz, tāpēc tā jāliek lietā. Tikai nezinu, vai visu, kas iecerēts, izdosies īstenot, lai gan esmu mērķtiecīga," spriež D. Brūniņa. Tādos brīžos, kad ap sirdi ir smagi, Dace atļaujoties raudāt.
"Tad, kad neviens neredz, to var darīt. Rokdarbi palīdz rast mieru, tajos arī var iebirdināt pa kādai asarai un protams, ievīt prieku," domā D.Brūniņa.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal atmin veco ubagu pie baznīcas savā kāzu dienā.5. Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal...

  • Tu tiešām dzīvo 2003.gadā, ja...

    1. Tev ir piecas paroles, bet atceries tikai vienu.1. Tev ir piecas paroles, bet atceries tikai vienu. 2. Tu izmisīgi pūlies ievadīt paroli,...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Koncerti. 25.maijā. Alūksnes Pilssalā koncerts "Ar dziesmu uz Rīgu".Koncerti 25.maijā Alūksnes Pilssalā koncerts "Ar dziesmu uz Rīgu": * 17.30 -...

  • Upe

    Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet nost no durvīm, liekot nojaust, ka viņa ciemiņu prom neraida.4. Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet...

  • Gruzīni strādā pārsvarā bērnu dēļ

    Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām, kad mūsu zemē dzīvojuši 12 gruzīni.Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar...

  • Izcīna tikai astoto vietu

    Pagājušās nedēļas nogalē Alūksnes Pilssalas stadionā risinājās Ziemeļaustrumu futbola līgas minifutbola čempionāta 2.kārta. Šoreiz tajā neveiksmīgi...

  • Uzzini par sevi internetā

    Informāciju tehnoloģiju uzņēmums "Lursoft IT" ir papildinājis elektroniski pieejamo informāciju pakalpojumā "Tavi dati".Informāciju tehnoloģiju...

  • Vai ir nepieciešams nodrošināt valūtu ar zeltu?

    20.gadsimta sākumā centrālajās bankās bija lieli zelta krājumi, jo tolaik gandrīz visas pasaules valūtas bija piesaistītas zeltam un nodrošinātas ar...

  • Kā iemācīties teikt komplimentus?

    Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams remonts.Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams...