Pirmais sarunu raunds - neizšķirts

Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem.

Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem
Pašvaldību vadītāju sarunas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbiniekiem ceturtdien bija kā domu apmaiņa, kas nedod cerības par katra vēlamajām izmaiņām Alūksnes novada veidošanā. Tika uzklausīti visi viedokļi un priekšlikumi, bet ir šaubas, vai tos ņems vērā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters ir pārliecināts, ka 2005.gadā iedzīvotāji vēlēs novadu pašvaldības. Ar to noslēgsies desmit gadus ilgušās sarunas un diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu. Tomēr vēl daudz jādara, lai vēlēšanas notiktu. Ministrs norāda, ka no pieciem novadu veidošanas modeļiem izraudzīts pašvaldību un iedzīvotāju lielākajai daļai pieņemamākais un saprotamākais - 102 novadi valstī. Bet to precizē sarunās, kas pašlaik notiek ar visu novadu projektos iekļautajām pašvaldībām. I.Gaters secina, ka Alūksnes novada pašvaldībām ir diezgan vienota nostāja.
Ministrija nodevusi valdībai novadu atbalsta programmas projektu, kur to attīstībai paredzēts finansiāls atbalsts 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. 2005.gadā novadu infrastruktūras attīstībai paredz tērēt 33 miljonus latu, bet nākamajos gados šī summa varētu palielināties līdz 44 miljoniem latu. Tieši finansējums ir galvenais priekšnoteikums, lai pašvaldības vēlētos apvienoties. I.Gaters uzsver, ka programma sagatavota, ņemot vērā pašvaldību lēmumus un ieteikumus. Viņš domā, ka jau šāgada budžeta grozījumos paredzēs finansējumu infrastruktūras attīstībai. Latvijas Pašvaldību savienība un četras ministrijas esot devušas pozitīvu vērtējumu atbalsta programmai, bet divas "pārpratuma dēļ" - negatīvu. Ja tiešām saņems naudu, tad arī būs ticība novadu nākotnei, nevis tikai apgalvojums - reforma ir valsts nozīmes pasākums.
Alūksnes novadā iekļauties piekritušas 14 pašvaldības no 17, kas piedalījās tā izpētes projektā. Alūksnes pilsēta - novada centrs - tajā ir gatava iesaistīties tikai ar nosacījumiem. Tos nedēļas laikā nosūtīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai pievienošanai pašvaldību vadītāju un ministrijas parakstītajam protokolam.
Alūksnes domes priekšsēdētājs Guntārs Bēziņš atzīst, ka situācija nepārtraukti mainās. Pirms desmit gadiem neviens nezināja, vai Latvija varēs pievienoties Eiropas Savienībai. Tagad ir jādomā par lielāku pašvaldību veidošanu, lai tās būtu gatavas pretendēt un izmantot ES strukturālo fondu naudu. "Eiropas valstu pieredze liecina, ka apvienošanās ieguvums ir lielāka pašvaldība un lielāks budžets. Tomēr Alūksnes pilsēta, kas kļuvusi par maksātāju Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, iegūs tikpat, cik zaudēs - 225 000 latu. Tas nozīmē, ka vajadzīgi lielāki ieguldījumi, nevis tikai pusprocents no iekšzemes kopprodukta," atzīst G.Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka novadā pašvaldības darbinieku skaits samazināsies. Tieši otrādi - tam ir jāpalielinās, jo jāuzlabo pakalpojumu sniegšanas kvalitāte iedzīvotājiem.
Nebaidās zaudēt krēslu
Alsviķu pagasta padomes lēmums ir saglabāt patstāvību. Bet iespēju iesaistīties Alūksnes novadā deputāti izskatīs pēc likumdošanas sakārtošanas - kad būs pieņemti likumi par pašvaldībām un pašvaldību vēlēšanām. Padomes priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa atzīst, ka pagasta iedzīvotāji nebūtu lielākie zaudētāji novadā, tomēr izrēķinājusi - budžets tam būs mazāks. "Man nav bail zaudēt krēslu, bet šaubos, vai novada pašvaldība vēlēsies uzturēt visas pagasta iestādes. Turklāt tik lielā teritorijā būs grūti sniegt sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem," domā S.Zeltiņa.
Arī Jaunalūksnes pagasta deputāti nolēmuši saglabāt patstāvību. Ja valdība piešķirs finansējumu attīstībai, tad viņi lems par pievienošanos Alūksnes novadam. Interesanti, ka abi pagasti ir vieni no lielākajiem rajonā un atrodas abās pusēs pilsētai - paredzamajam novada centram.
Lielu kuģi grūti vadīt
Annas pašvaldības vadītājs Aivars Fomins secina: "Garā esam lieli un vareni, bet iedzīvotāji paliek arvien vecāki un to skaits samazinās. Tāda pagasta pastāvēšanai nav perspektīvas, tāpēc esam par pievienošanos Alūksnes novadam," viņš norāda. Līdzīgs ir Ilzenes pagasta padomes deputātu atzinums, tomēr iedzīvotāju domas dalās. Pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Čirkste cer, ka vismaz katru otro gadu varēs saņemt naudu attīstībai. Mālupes pašvaldības vadītājs Guntars Baltiņš tic, ka novads iegūs finansējumu infrastruktūras attīstībai. Bet raizējas, kā to dalīs, tāpēc vēlas valsts garantijas. G.Baltiņš uzsver, ka nedrīkst pieļaut pakalpojumu attālināšanu no iedzīvotājiem.
Jaunannas pagasta padomes priekšsēdētāja Vēsma Čugunova pauž, ka tik lielu novadu būs grūti pārraudzīt. Tomēr no apkārtējiem pagastiem veidotam novadam nebūtu perspektīvas. Savukārt Zeltiņu iedzīvotāji atzīst tikai četru pašvaldību novada: Alsviķu, Ilzenes, Zeltiņu un Kalncempju modeli, kas jau apliecinājis sevi iedzīvotāju sociālajā aprūpē, izglītības iestāžu sadarbībā un ceļu apsaimniekošanā. Nelaime tikai tā, ka divi pagasti - Ilzenes un Kalncempju nolēmuši pievienoties Alūksnes novadam, bet Alsviķi vēlas palikt atsevišķi.
Vajadzīgs īpašs atbalsts
"Ja valsts nepiešķirs dotācijas pierobežas pašvaldībām, tad to attīstība nav gaidāma. Ir pirmās un otrās kategorijas ceļi. Laikam tāpat dala valsts iedzīvotājus," pauž Mārkalnes pagasta padomes priekšsēdētāja Zinaīda Silirava. Viņa uzsver, ka pagasts viens nespēj izdzīvot, tāpēc piekrīt apvienošanai.
Liepna un Pededze atrodas pie pašas Krievijas robežas, bet arī tās nolēmušas pievienoties Alūksnes novadam. Liepnas pagasts ir lielākais rajonā, taču uz vienu kvadrātkilometru ir tikai četri iedzīvotāji. "Smagi bija izšķirties. Saņemam 43 000 latu valsts dotāciju. Vai tikpat lielu finansējumu saņemsim novadā?" šaubās pašvaldības vadītājs Laimonis Sīpols. Viņu satrauc, ka no Alūksnes noteikumos paredzētajā laikā nevar atbraukt neatliekamās medicīniskās palīdzības, glābšanas dienesta un policijas darbinieki. Savukārt Pededzes pagasta padomes priekšsēdētājai Intai Ņikitinai raizes rada lielais bezdarbs. Viņa domā, ka situāciju uzlabotu robežpārejas punkta pārvēršana par robežkontroles punktu, izveidojot tur muitas kontroli. Savukārt Liepnā ir jāatjauno Bērziņu robežpārejas punkta darbība. Izrādās - jaunais un modernais robežpārejas punkts darbojies tikai nedēļu pēc tā atklāšanas. I.Gaters uzsver, ka pierobežas teritoriju iedzīvotājiem būs īpašas priekšrocības.
Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētājs Vilis Pauliņš ierosina visam Alūksnes novadam kā pierobežas reģionam piešķirt īpaši atbalstāmas pašvaldības statusu. "Tikai tā iespējams attīstīt valsts nomali, kur būs arī ES robeža ar Krieviju. Novadizācijai, kā tagad sauc novadu veidošanu, ir jābūt finansiāli un juridiski patīkamai," viņš akcentē.
Izvēlas pieņemamāko
Trapenes pagasta padome iesaistījās divos novada izpētes projektos - Apes un Alūksnes. Pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Liberts secina, ka būtu grūti pastāvēt Apes novadam.
"Novada centrā nav atbilstošas infrastruktūras. Turklāt pārvaldes izdevumi sadārdzinās par 20 procentiem. Tas rada bažas, ka visas investīcijas aizietu centra veidošanai," vērtē J.Liberts. Arī Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasts atteicās no līdzdalības Apes novadā un izteica vēlmi pievienoties Alūksnes novadam.
"Līdz šim bijuši tikai valdības solījumi - būs. Kad būs pieņemti likumi, tad arī lemsim par apvienošanos. Jau izveidoto novadu pieredze neko labu neliecina," saka Jaunlaicenes pašvaldības vadītāja Rasma Muceniece.
Ministrs I.Gaters tam iebilst. "Ministrijas jaunais "Likuma par pašvaldībām" projekts ir nodots Saeimai. Tajā ir ļoti precīzi sadalītas funkcijas. Ir noteikts, ka ministriju pašvaldībām deleģētajām funkcijām līdzi ir jābūt finansējumam. Likumā ir palielināta pašvaldības un tās vadītāja atbildība par darbu. Par lēmumiem būs jābalso atklāti un vārdiski tāpat kā Saeimā. Par nepareizu lēmumu balsojušajiem deputātiem būs jāuzņemas atbildība," informē I.Gaters. Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs G.Bērziņš ierosina to attiecināt arī uz Saeimas deputātiem, lai atbildība būtu visos līmeņos. Vēlēšanu likuma projektā paredzēts, ka katras pašvaldības teritorijā būs vēlēšanu apgabals. Ja tajā ir līdz 1000 iedzīvotājiem, varēs izvirzīt vienu deputāta kandidātu pašvaldību vēlēšanās.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas viedoklis - veidot Alūksnes novadu saskaņā ar 102 novadu izveidošanas projektu, papildus iekļaujot tajā Trapenes, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu.
***
Secinājumi
1.Pašvaldības uzskata, ka nepieciešams lielāks finansējums valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai.
2.Pārskatīt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbības kārtību un pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķināšanas kārtību.
3.Nedrīkst samazināties pašvaldības budžets, tai iekļaujoties novadā.
4.Nepieciešama rajonu funkciju un finansējuma pārdale starp ministrijām un pašvaldībām, veidojot novadus.
5.Nepieciešama valsts programma Eiropas Savienības ārējās robežas novadu atbalstam.
6.Jāpalielina finansējums autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Nepieciešams līdz 2007.gadam atjaunot autoceļu darbību Latvijas - Igaunija - robežas šķērsošanai.
7.Atbildīgajām ministrijām nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un policijas pienākumu veikšanu atbilstoši tiesību aktiem.
8.Alūksnes novada veidošanu atbalsta: Alūksnes pilsēta, Annas, Ilzenes, Jaunannas, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Ziemeru, Trapenes, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasts.
9.Zeltiņu pagasts vēlas veidot novadu kopā ar Alsviķu, Ilzenes un Kalncempju pagastu.
10. Jaunalūksnes pagasts vēlas saglabāt pašreizējo statusu.
11. Alsviķu pagasts iespēju iekļauties Alūksnes novadā izskatīs pēc likumdošanas sakārtošanas.
12. Sarunas nepieciešams turpināt otrajā kārtā.

Citu datumu laikraksti

  • Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces?

    Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces? 2003.gadā preču eksportā aizvien dominēja koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja trešdaļu no eksporta...

  • Ir aizdomas par trakumsērgu

    Veclaicenes pagastā pirmdien nobeigusies govs. Tajā pašā dienā Alsviķu pagasta māju pagalmā nošauts jenotsuns. Ir aizdomas par abu dzīvnieku...

  • Gripas epidēmija nav sākusies

    Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu.Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu....

  • Apes pilsētā šogad ir divi simtgadnieki

    Apes pilsētā ar lauku teritoriju šogad svinēs divas simtgadu jubilejas - Apes bibliotēkai un Dzenīšu dižvītolam.Apes pilsētā ar lauku teritoriju...

  • Saņems informatīvo biļetenu

    Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada Jaunalūksnes pagasta ikmēneša informatīvā biļetena “Mūsu Jaunalūksne” numurs.Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada...

  • Brīvprātīgais bērniem mācīs angļu valodu

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgais Matiass de Paeps no šīs nedēļas Pededzes pagasta bērniem vadīs angļu valodas...