Pirmās desmit dienas Eiropā

Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā ir nozīmīgākais notikums sabiedrības dzīvē kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Pirmās desmit dienas ES jau norādījušas uz nepilnībām un kļūdām valsts institūciju darbībā.

Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES) ir nozīmīgākais notikums sabiedrības dzīvē kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Pirmās desmit dienas ES jau norādījušas uz nepilnībām un kļūdām valsts institūciju darbībā.
Daļai Latvijas iedzīvotāju 1.maija svētki vairs neasociēsies ar urravām un sarkaniem karogiem. Vietā stājies ES zilais un dzeltenzvaigžņotais karogs. Žēl, ka, palielinoties savienības dalībvalstu skaitam, nepalielinās zvaigznīšu skaits, tomēr nevar gribēt visu. Cerēsim, ka, pieņemoties prātā un pieaudzējot labklājības taukumiņu, varēsim būt pilntiesīgi dalībnieki šajā organizācijā.
Pirmās problēmas ES
Vienīgais, kas šobrīd liecina par ES, ir plīvojošie karogi pie valsts iestādēm. Latvijas dalību ES var salīdzināt ar skolas gaitām. Pašreiz esam beiguši bērnudārzu, ir pavadītas pirmās dienas pirmajā klasē. Savukārt 15 "vecās" dalībvalstis jau sasniegušās vecākās klases. Izskatās, ka uz ES ekonomiskajiem labumiem būs jāpagaida. Tādēļ jānovēl mūsu pensionāriem ilgākus dzīves gadus, lai sagaidītu kaut drusciņu no šiem labumiem. Pašreiz ir novērojams cenu kāpums degvielai, medikamentiem un citām preču grupām. Pirmajos pāris gados Latvijas iedzīvotājus sagaida cenu un iedzīvotāju ienākumu savstarpējā sacensība.
Arī vairākas valdības institūcijas nebija gatavas ES, tādēļ pēdējās dienās ir notikuši vairāki pārpratumi. Piemēram, robežsargi atteicās ielaist Latvijā Krievijas zinātnieci. Atliek minēt, vai šis atgadījums ir saistīts ar tehniskām problēmām vai šīs sievietes apmeklējuma mērķi - tikties ar Krievu skolu atbalsta štāba pārstāvjiem. Arī kravu pārvadātājiem uz valsts robežas nācās saskarties ar muitas neizdarību. Nekārtību dēļ finanšu ministrs Oskars Spurdziņš uz laiku atstādināja no ieņemamā amata Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vadītāju Mārtiņu Tolu. M.Tols pretendē būt pirmā valsts amatpersona, kas kļuvusi par pirmo ES upuri.
Dažādie svētki un to atzīmēšanas veidi
Latvijas iedzīvotāji nevar sūdzēties par svētku dienu trūkumu, respektīvi, arī par oficiālajām brīvdienām. Bez tradicionālajām Ziemassvētku un vasaras saulgriežu brīvdienām ir daudz citu dienu, kad iedzīvotājiem ir iespējams atpūsties no darba. ES ir radījusi korekcijas šajā jomā. Piemēram, 9.maijs daļai sabiedrības asociējas ar uzvaru pār nacistisko Vāciju, citi to svin kā Eiropas dienu, bet šogad šajā datumā iekrita arī Mātes diena. Arī 1.maijā varam saskatīt veco padomju laika svētku duālismu ar jauno izpratni par šo dienu Eiropas kontekstā.
Arī ES sagaidīšanas svinībās varēja novērot krievu un latviskās sabiedrības atšķirīgo attieksmi pret svētkiem. Kamēr viena sabiedrības daļa baudīja svinīgos pasākumus par godu Latvijas iestājai ES, otra daļa 1.maijā Pārdaugavā rīkoja protesta akciju pret izglītības reformu.
Pirmās maija dienas, kas iezīmējas ar vairākiem svētkiem, jau vairākus gadus ieguvušas arī hokeja nokrāsu. Pasaules čempionāts hokejā iedzīvotājiem radīja patriotiskas noskaņas Latvijas valstij nozīmīgajā datumā - 4.maijā.
Steiga un kavēšanās
Joprojām turpinās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklēšana. Diskusijas un konkursi par KNAB vadītāju vairāk nekā divus gadus ir bijuši Latvijas politiskās dzīves epicentrā. Latvijas politizētajā sabiedrībā nav brīnums, ka ikviens liels amats izraisa politisko partiju cīkstēšanos. Ikvienam kandidātam kārojas ieņemt augsto valsts amatu, jo alga ir mērāma tūkstošos, nevis simtos.
Lai izvērtētu katru kandidātu, nepieciešams liels laika periods. Īstenā un vienīgā KNAB vadītāja meklēšana jau ir kļuvusi par politisko traģikomēdiju. Nezinu, kāpēc nepieciešams tik ilgs laiks, lai izvēlētos nākamo vadītāju. Bet, ja tas neizdosies? Vai rīkos jaunu konkursu tiem pašiem pretendentiem?
Latvijā tā ir - vai nu valstiski svarīgā amatā ieceļ pārāk ātri, vai turpinās nebeidzami konkursi. Parasti ātri ieceltajām amatpersonām nav lemts ilgi palikt amatā. Šāda tendence ir arī vairākiem celtniecības projektiem, kur sasteigta rīcība valstij maksā lielus finansiālus zaudējumus, bet ir iespējama arī cita galējība, proti, projektu nesamērīga novilcināšana, piemēram, Nacionālās bibliotēkas, Daugavas tilta vai Multihalles celtniecība.

Citu datumu laikraksti

  • Dejotāji sadanco Apes arodvidusskolā

    28. aprīlī Apes arodvidusskolā uz kopīgu draudzības vakaru sanāca ne tikai pašu skolas dejotāji, bet arī viesi no citām arodvidusskolām.28. aprīlī...

  • Robežpārejas punktā darbs nav mainījies

    Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Vladislavs Skromāns apgalvo, ka Pededzes robežpārejas punktā darbs rit ierastajā ritmā, lai gan...

  • Virešu pagastā ir trakumsērgas karantīna

    Divus mēnešus līdz jūnija beigām Virešu pagastā spēkā ir trakumsērgas karantīna.Divus mēnešus līdz jūnija beigām Virešu pagastā spēkā ir trakumsērgas...