Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirms piecdesmit gadiem

Turpinās no 20.decembra. Daudzās mājās tiek kautas cūkas, jo vajag svaigu gaļu pašiem un uz pilsētu draugiem un radiem kāds gabals jāaizsūta.

(Turpinās no 20.decembra)
Daudzās mājās tiek kautas cūkas, jo vajag svaigu gaļu pašiem un uz pilsētu draugiem un radiem kāds gabals jāaizsūta. Putraimu desas arī vajag. Alūksnes pilsētiņā, izņemot pašu centru, katram pie mājām ir neliela kūts, kurā ir cūka, vistas, arī pa govij. Arī no tā visa ir kāds labums Ziemassvētku galdam.
Auksts vakars. Pilsētā termometrs rāda mīnus 19 grādus. Koka māju stūri krakšķ no aukstuma, kā saka - lausks sper. Veikalu logi aizsaluši, tie nedaudz apgaismo piesnigušo ielu un gājējus. Pašā centrā ielu apgaismo daži lukturi, tie izgatavoti no zaļa emaljēta apļa ar baltu apakšu un spuldzi vidū, kas nedaudz kustas vēja šūpoti. Pa Lielā Ezera ielu skolas virzienā dodas skolēnu pulciņi, kurus pavada vecāki. Ir arī vientuļi gājēji. Tie nāk no Jaunalūksnes un Kolberģa kājām. Šovakar Alūksnes pamatskolā eglīte. No Indzera ezera puses garām Doresmuižai virzās dažas kamanas, tajās sasēduši daudzi skolas bērni. No Juhansonu un Metumu mājām bērni uz skolas eglīti šoreiz dodas uz slēpēm. Brāļi Akmentiņi jau ir atnākuši pie Misiķu mājām. No dzelzceļa pārbrauktuves jau redz skolu, kas mirdz gaišās ugunīs, liekot ietrīsēties bērnu sirdīm. Nācēju un braucēju pulciņam pie skolas pievienojas Nikolajs Strupiņš, brāļi Ābeltiņi, centra puikas - Andis un Juris Pilenģi, brāļi Ruttasi, Uldis Mazulis, Valdis Šķepasts un Mārtiņš Lazdiņš. Dažas minūtes vēlāk pienāk puikas no Latgales kalna - brāļi Svārupi un brāļi Tammi. Palielais skolēnu pulciņš ver vaļā skolas durvis, tur tos ar gaviļu saucieniem sagaida pārējie draugi, gaidīdami viņus pie garderobes.
Zālē pirmās sešas krēslu rindas jau ir aizņemtas. Pārsvarā tur sēž meitenes, kuras savstarpēji sarunājas. Viena otra no viņām pamet acis uz ienācējiem. Tur sēž Ārija Lielmane no Miera ielas un klasesbiedrenes - Biruta Krūmiņa, Elita Āvamberga, Vija Paudrupe. Meitenes šovakar ir īpaši līksmas un ģērbušās svētku drānās. Kleitām ir baltas apkakles un kleitas ir sevišķi smalki izgludinātas. Bizēs ir iepītas krāsainas lentes, kas meitenes dara vēl daiļākas. Zēni arī neatpaliek. Daži ir bijuši pie friziera un lepni sēž, galvas atgāzuši, ar akurāti saķemmētiem matiem, krustā kājas salikuši. Viens otrs ir ģērbies formas uzvalkā ar augstām apkaklēm, kas ir ar āķiem sastiprinātas. Dažam ir pelēka vēja jaka, ar garu slēdzēju priekšā, citam ir parasts uzvalks, gaišs krekls un priekšā uzsieta smalka rakstaina prievīte.
Troksnis zālē apklust, jo priekšā nāk skolas direktors Krišjānis Veldrums un mācību pārzine Putna. Direktors visus sveic, savu skatienu vairākas reizes pārlaizdams zālē sēdošajiem bērniem, reizēm viņa balss iedrebas, šķiet, viņš gribētu vēl un vēl vairāk ko teikt sēdošajiem, bet nevar. Beidzot savu runu, viņš lēnām apsēžas, noņem no acīm brilles, ar kabatlakatiņu noslauka acis, pēc tam brilles, un domīgi paliek sēžam, vērdamies uz skatuvi. Skolas mācību pārzines runa ir izteiksmīga, soļus likdama uz priekšu, uz sāniem, atpakaļ un ar rokām piepalīdzēdama, viņa veido savu runu. Bērni centīgi viņā klausās, neizlaizdami nevienu nedzirdētu vārdu. Beidzot savu runu, viņa piebilst: "Bērni, tagad sekos mūsu kora koncerts un teātra viencēliena uzvedums."
Pēc dažām minūtēm nemanāmi paveras skatuves aizkars un kāds pamet skatienu uz zāli, tad vēl un vēl. Viens no skolēniem neiztur un sāk bailīgi aplaudēt, bet to pārņem visa zāle, un aplausi ir pavisam skaļi. Mērķis ir sasniegts. Lēni un svinīgi veras aizkars un zālē iestājas klusums, tiek nodzēsta arī gaisma. Pusstundu risinās skolas pašdarbnieku izrāde - komēdija. Vairākas reizes zāli pāršalc smiekli. Bet vēl lielāki smiekli pārņem zāli, kad viens no aktieriem uz skatuves pazaudē pielīmētās ūsas un nevar atrast. Izrādās, tās viņam pielipušas pie paša tērpa apakšmalas. Tomēr izrāde beidzas veiksmīgi, aktieri dažas reizes paklanās skatītājiem un pazūd, aizveroties aizkaram un skaļiem aplausiem skanot.
Pēc neilga pārtraukuma nāk koris. Mazie dziedātāji sastājas vairākās rindās uz gariem soliem pie skatuves. Pašā priekšā nostājas vismazākie, augstāk vecākie un garākie, bet pavisam slaidie nostājas jau uz skatuves. Pēc īsas grūstīšanās viss ir kārtībā. Diriģents skolotājs Elmārs Kaprāns ar pirkstu uz klavierēm uzsit toni, ar savu balsi toņus padod koristiem, un pirmā dziesma jau plūst pāri zālei. Sākumā daži kautrējas. Nu kā gan ne, ja tik spoža gaisma apspīd dziedātājus. Dažs knibina uzvalka pogas, viena meitene burza savas kleitas aproci, izskatās pat, ka daži nedzied vispār - tik nemanāmi kustas viņu lūpas. Tad diriģents strauji tuvojas koristiem, paliec galvu uz aizdomīgajiem un pēc sekundes melodija jau plūst skaļāk. Tikuši pāri pusei repertuārā, skolēni jau jūtas brīvi un sāk smaidīt, arī diriģents smaida, sevišķi, ik pēc dziesmas paklanoties publikai. Brīnišķā kora uzstāšanās ātri beidzas, šķiet īss mirklis, kaut dziedātas septiņas dziesmas. Pēdējā dziesma korim jāatkārto, jo aplausi ir ilgstoši, arī skolotāji piedalās plaukstu sišanā, tik aizkustinoša ir pēdējā dziesma. Izskatās, ka visi gribētu dziedāt kopā, arī zālē sēdošie, bet tā nav pieņemts. Diriģents izdara nobeiguma žestu, izskan pēdējie dziesmas vārdi. Koncerts ir beidzies.
Pēc minūtes mācību pārzine paziņo par Salatēva ierašanos. Pie zāles ieejas durvīm skaļi klauvē, sēdošie bērni pagriežas uz durvju pusi, pirmajās rindās sēdošie pieceļas kājās, lai redzētu. Kāds no zāles lūdz ienākt. Veras durvis un parādās pats visgaidītākais - Salatēvs. Sarkani brūnā garā tērpā, kājās tam lieli velteņi, galvā apsarmojusi cepure. Viņa garā bārda ir piesnigusi un mirdz lampu gaismā. Skaļi piesizdams nūju, uz kuras viņš balstās, turēdams to labajā rokā, Salatēvs iet uz zāles vidu. Pār kreiso plecu pārmestu, viņš nes lielu dāvanu maisu, tad skaļi nopūšas un liek to uz grīdas. Mirkli vēlāk Salatēvu ir aplenkuši bērni. Tuvākajiem viņš prasa noskaitīt dzejolīšus un jautā, vai esot viņu gaidījuši. Saņēmis apstiprinošu atbildi, Salatēvs nesteidzoties ver vaļā dāvanu maisu. Viņam palīdz klašu audzinātāji un drīz vien saldumu paciņas visi ir saņēmuši. Paciņas ir gatavotas no krāsaina kreppapīra un izskatās skaistas.
Paciņās ir āboli, mazās piparkūkas, cepumi un konfektes. Bērni izklīst pa zāli, pa vienam, kopīgi ar draugu un draudzeni sarunājas un skatās, kas ir paciņās. Daži ir izgājuši gaitenī, apēd ābolus, pāris cepumus, dažas konfektes un apstājas, vairāk neņem, ar domu aiznest pārējo jaunākajiem - brālim un māsiņai, kas gaida mājās, arī tētim un mammai ir jāatstāj. Jo bērni zina, vecāki arī to nevar nopirkt.

Citu datumu laikraksti

  • Pirms svētkiem augstskolā paplašina telpas

    Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centram ir paplašinātas telpas, izveidojot lielāku biblitēku.Rīgas Pedagoģijas...

  • Aicina apvienoties bronhiālās astmas slimniekus

    Latvijas Astmas un alerģijas biedrība izteikusi priekšlikumu tās nodaļu veidot arī Alūksnē. Latvijā biedrība darbojas jau trīspadsmit gadus un tai ir...

  • Vanadzēni svinēs svētkus

    “Daugavas Vanagi Latvijā” Alūksnes nodaļa Alūksnes tautas namā 28.decembrī pulksten 10.00 vanadzēniem rīko svētku pasākumu."Daugavas Vanagi Latvijā"...

  • Velk bluķi un dedzina grēkus

    Mālupes pagastā kultūras darbinieki ceturtdien organizēja nebijušu pasākumu - bluķa vilkšanu pa pagasta iestādēm, lai aizdzītu visus ļaunos...

  • Skatlogus rotā savam un klientu priekam

    Iestājoties krēslai, pilsētas ielās iedegas laternas, arī veikalu skatlogos sāk mirdzēt sveču liesmiņas un daudzkrāsainas lampiņas.Iestājoties...

  • Iepazīst mazpulka radošo darbu

    Ziemeru 29.mazpulka dalībnieku projekti guvuši atzinību ne tikai Alūksnes rajonā, bet ir pazīstami arī valstī. Ar viņu veikumu pamatskolā un pagastā...