Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirms piecdesmit gadiem

Alūksne. Piecdesmitie gadi. Vasara. Tikko kā beidzies lietus, gāziens bija pamatīgs, ar zibeni un pērkonu. Diena ir kļuvusi vēl siltāka, vēja vairs nav. Putni turpina savu dziesmu, tuvējās liepās sasēduši.

Alūksne. Piecdesmitie gadi. Vasara. Tikko kā beidzies lietus, gāziens bija pamatīgs, ar zibeni un pērkonu. Diena ir kļuvusi vēl siltāka, vēja vairs nav. Putni turpina savu dziesmu, tuvējās liepās sasēduši. Liepu rinda ir visas ielas garumā, tām ir nenosakāms vecums, jo to zarus apgriež ik gadus, to vainagi no tāluma šķiet kā nelielas siena kaudzes.
Pa ietvi nāk dažas sievietes, viņas ģērbušās ļoti vienkārši. Gaišās blūzēs ar īsām piedurknēm, pagaros svārkos, kas sniedzas līdz puskājai. Kājās viņām vienkāršas teniskurpes, tās atsvaidzinātas ar ūdenī šķaidītu baltu zobu pulveri. Vienai rokā tumša tirgus soma ar slēdzēju. Prieks un līksme ir viņu sejās, par to, ka pārgājis negaiss un kļuvis silti.
Peldvieta Melnums. Tā atrodas starp kapsētām un skaitās viena no vistīrākajām peldvietām. Ūdeni var dzert, tik atver muti, tas pats plūst. Ezerā peldas vairāki bērni no tuvākajām mājām - māsas Lielmanes un māsas Ķīses. Šofera Āriņa dēls stāv malā un skatās uz viņām. Pilsētas centra iedzīvotāji šurp nenāk - tālu. Lejā, zem ezermalas koku saknēm uz Pauliņa pusi un pie kapsētas pussalas mājo vēži. Vietējie puikas, šurp nākdami, šad tad pavēžo. Pa ceļam uz Pārmetņa ezeru arī ir nelielas peldvietas, koku tikpat kā nav, ezers ļoti pārredzams. Nemana nevienu laivu. Nākot atpakaļ, pie Vilciņu mājas ceļu aizšķērso vairāki tītari, skaļi kliegdami, laikam domā, ka tā vieta pieder tikai viņiem. Pretim kapu uzrauga Ķīša mājai kalna pakājē karavīri šauj mērķī. Kalniņa kreisajā pusē uzbūvēta jauna skaista māja ar numura zīmi 14. Turpat blakus atrodas arī jauns šķūnis. Šī ir ļoti skaista vieta. Lejā redzama Pilssala, priekšā pāļu rinda, kas palikusi no vecā tilta un kreisā pusē šaurums, ko veido ezers starp Tempļa kalnu un salu.
Turpinām ceļu gar ezermalu uz pilsētas pusi. Labajā pusē nogāzē pret dienvidiem atrodas Āboliņa dārzniecības lecektis un siltumnīcas. Takas malā uzbūvēta gara sēta. Upeņu krūmi spraucas tai cauri. tagad tajā vietā uzbūvētas Špacu un Kliestu mājas. Taka mūs aizved uz bērzu birztalu, kuru, kā stāsta daži vecāki vīru, stādījuši Siguldas 7.kājnieku pulka karavīri. Bērzos rosās daži vīri pie tīkliem. Kūp ugunskurs, tiek gatavoti bērzu tāšu pludiņi un likti pie tīkliem. Netālu redzama pamesta liela, veca laivu māja, kurai uz jumta vairs nav skaidu. Daži puikas uzkāpuši uz jumta un no augšas makšķerē. Esam jau pie Baložu parka, šķērsojam nelielo upīti. No tiltiņa apakšas uz ezera pusi aizbēg zivju bars. Tagad atrodamies pie skaistas, divkrāsainos toņos krāsotas divstāvu mājas, kurai uz fasādes uzraksts - Čēma krāsotava. Tur krāsošanai pieņem vadmalu, to krāso melnā, brūnā, zilā tonī. Uz Dzirnavu ielas stūra novietots reklāmas rādītājs, uz tā attēlota roka ar izstieptu pirkstu, zem tās uzraksts - krāsotava. Vietējie puikas rādītāju bieži vien pagriež uz pretējo pusi, iebraucējus atstādami neziņā. Pie Vidus un Blaumaņa ielas redzamas vairāku māju drupas ar melnām, izdegušām logu vietām. Vorošilova ielas (tagadējās Pils ielas) malā novietots benzīna uzpildes aparāts. Tas ir sarkanā tonī un ir aizslēdzams, to atverot redzami divi stikla cilindri. Aparātu darbina ar rokas sūkņa palīdzību. Ar benzīna pārdošanu darbojas pilsētā plaši pazīstamais Korps. Pie viņa noliktavā var nopirkt arī petroleju, ko īpaši izmanto lauku iedzīvotāji, tirgus dienās braukdami uz pilsētu.
Blakus majestātiskajai luterāņu baznīcai atrodas neliels mūra nams ar ķīniešu jumtu, kurā ir redzamas ložu pēdas.
(Turpinājums sekos).

Citu datumu laikraksti