Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums

Alsviķu pagasta Karvā “Saulainajos Ziemeļos”, pīlādžogu ieskauta, Vaidavas upes krastos atrodas Mudītes Blusiņas izlolota pirtiņa. Mazā un omulīgā pirts īpašajā vietā celta pirms astoņiem gadiem ģimenes vajadzībām, nedaudz vēlāk Mudīte pirts gudrības apguva Pirts skolā, un tikai šopavasar, divus gadus pēc Pirts skolas absolvēšanas, Mudīte laipni ver savas mīļās pirts durvis, lai lutinātu un relaksētu tuvākus un tālākus pirtsmīļus.
- Pirts nav tikai sildīšanās un mazgāšanās vieta. Pirts būtība un jēga ir daudz dziļāka. Sākumā informāciju guvu pašmācības ceļā, bet, līdzko uzzināju par Pirts skolu, tā sapratu, ka tas ir mans aicinājums. Man pirmā nodarbība bija janvārī, lai gan citi bija sākuši mācības jau novembrī, tāpēc sākumā nedaudz sabijos no lielā informācijas apjoma, īpaši – no medicīniska rakstura informācijas. Šķita, ka nespēšu to visu apgūt. Otra nodarbība bija praktiska – “Ziemas slota” Brūveros. Tad sapratu, ka esmu īstajā vietā, kopā ar īstajiem cilvēkiem. Sapratu, ka tieši pirts lietas ir mans dzīves aicinājums. Sajutu latvisko dzīvesziņu, kas man ļoti patika un mani saistīja. Atmodas laikā bijām latviski, vēlāk tiecāmies pēc eiropeiskā, taču tagad šķiet, ka dvēsele mostas un ejam atpakaļ pie senču saknēm. Pirts rituāli ir ierakstīti dainās jeb tautasdziesmās. Piemēram, tautasdziesma skan:
“Pirtī gāju, pirtī teku,
Pirtī balta mazgājos,
Pirtī mana dvēselīte
Ar Dieviņu runājas.”
Mēs aicinām pirtī Dievu, Māru, Laimu, visus mūsu dabas spēkus ar tautasdziesmām un domām. Arī es ejot pie sevis skaitu tautasdziesmu:
“Mīļā Māra man sacīja -
Izej droši, pērējiņa.
Es pacelšu zelta slotu
Līdz tavām rociņām.” 
- Kā sevī sajust latviskumu? Kā iesākt dzīvot latviski?
- Jāiet dabā un jādraudzējas ar to. Mums ir bagātīga daba, tādēļ jāizmanto visi pieejamie dabas līdzekļi un nevajag katrai slimībai meklēt zāles aptiekā. Jā, ir saslimšanas, kad aptiekas medikamenti ir vienīgie, kas var palīdzēt, taču saaukstēšanos vai klepu noteikti var ārstēt ar dabas līdzekļiem. Attieksme pret to rodas ģimenē. Es augu vidē, kur mani jau kopš mazām dienām ārstēja ar dabas līdzekļiem, pati vācu ogas un citas zāles. Tā audzināja mani, un tā es tagad audzinu savus bērnus. Cik vien var, atturamies no zāļu lietošanas. Patiesībā jebkurai saslimšanai ir daudz dziļāka jēga. Tā pati saaukstēšanās nerodas tāpat vien. Tā ir psiholoģiski pakārtota sistēma. Varbūt cilvēks jau iepriekš bija noguris. Otrkārt, līdz ar rudens iestāšanos dabā dzirdam visapkārt - nāk rudens, būs saaukstēšanās, klepus un iesnas. Tas ir gluži kā kods, ko mūsu zemapziņā iekodē. Tad arī ir klāt iesnas un klepus. Pati savā pirtiņā esmu veiksmīgi ārstējusi klepu, noņēmusi galvas un muguras sāpes.
- Ar ko īpaša ir jūsu pirts?
- Katram pirtniekam ir savs rokraksts. To ir grūti izskaidrot, bet cilvēki saka, ka es daru citādāk nekā citi, un viņiem tas patīk. Man kā pirtniecei tā ir lielākā atzinība. Ir gods, ka cilvēki spēj atslābināties un pilnībā uzticēties man. Es savā pirtī izmantoju arī skaņas terapiju – pašas izdomātu un no kadiķa koka darinātu trejdeksnīti. Man patīk pirtī radīt skaņu - gan ar pirts slotiņām, gan ar trejdeksnīti. Kadiķis ir attīrošs koks, un skaņa negatīvos strāvojumus atvaira. Pirtī dziedina viss: skaņa, pieskāriens, masāža, siltums. Būt pirtniekam patiesībā ir diezgan liela atbildība, jo pirtī cilvēks dodas diezgan kails un novelk maskas, kļūst viegli ievainojams. Tas nav vienkārši aiziet un pavicināties ar pirts slotām. Pirts zināšanas nav izzināmas. Es esmu tikai kā pumpurs, jo zināšanas var apgūt mūža garumā. Jo vairāk dari un mācies, jo vairāk jautājumu rodas un vairāk meklē atbildes. Ir jāmācās tālāk un jāapgūst citas zināšanas. Tā ir bezgalība. Tas ir dzīvesveids. Ir teiciens – ja esi gudrākais telpā, neesi īstajā telpā. Es vienmēr esmu īstajā telpā un kopā ar gudrākiem cilvēkiem.
- Tomēr ne visiem patīk pirts procedūras. Kāds nepanes karstumu, kādam kļūst slikti. Kāpēc tā?
- Vienu laiku pirts asociējas ar uzdzīves vietām - sadzērās alkoholu un visi kopā gāja pirtī. Tad arī radās asociācijas – man sāp galva, ir slikti un par karstu. Jā, jo visi sagāja un sākās sacensības, kurš nu ilgāk izturēs. Pirtī ir jājūtas labi. Lai būtu komfortabli, temperatūra un rituāli jāpielāgo konkrētā cilvēka vēlmēm un sajūtām. Manā pirtī nenotiek tusiņi, bet nāk attīrīties gan no fiziskiem, gan no garīgiem netīrumiem. Man ir latviskā pirts, un latviešu pirtī nav augstu grādu – maksimums 80 grādi, bet peras 60 līdz 70 grādos. Pirtī viss notiek pēc sajūtām un nekas nenotiek piespiedu kārtā. Ir tā, kā cilvēks grib. Ja sevī ieklausās, nekad sev pāri nenodarīs. Pirtī var iet dažādi un galvenais ir zināt mērķi. Cilvēki ir atšķirīgi - fiziski, garīgi un emocionāli, tāpat arī pirts procedūras var būt uzmundrinošas, nomierinošas, arī ārstējošas. Pirmo reizi atnākot, cilvēks īsti nezina, ko vēlas iegūt no pirts, taču, nākot trešo reizi, sāk mani komandēt, jo zina, ko grib. Pārsvarā nāk relaksēties un izjust pirts burvību. Pirtī rodas laimes hormons, un ko gan mums vairāk vajag – vienkārši būt laimīgiem un pozitīviem.
- Būtiska nozīme ir arī augiem, kurus izmantojat gan pirtsslotās, gan skrubjos, kurus turklāt gatavojat pati.
- Visu daru pati – sienu slotiņas, vācu augus tējām, arī skrubjus gatavoju. Tas sasaucas ar vēlmi dzīvot latviski un dabiski. Pirtsslotiņām ir ļoti liela nozīme. Ozola slotiņas dod spēku, ozolam var prasīt palīdzību. Vien jāatceras, ka ozolam nekad nedrīkst darīt sliktu – tas netiks aizmirsts, lai kurā vietā pasaulē tu arī atrastos. Savukārt liepu lapu slotiņa ir sievišķa -  kā māmuļa, kā mīļums. Bērza slotas ir neitrālas, toties ir ļoti noderīgas saaukstēšanās reizēs. Katrai slotiņai ir sava enerģija, smarža, un katra sniedz citādākas sajūtas. Arī zināšanas par skrubjiem apguvu Pirts skolā, papildus lasīju informāciju grāmatās un interneta vietnēs. Katrai slotai un katram ziedam ir savs uzdevums, kas ir jāveic. Augs bija pirmais, cilvēks – pēc tam. Dzīvojot laukos, vajadzētu pavērot augus sev apkārt. Tā vērojot varēs pamanīt, ka augi mainās. Augi, kas ir apkārt, ir tev vajadzīgi, nevajadzīgo nebūs, viņi tur neaugs. Vasarā vajadzētu doties pļavā un nedomājot plūkt ziedus, kuri patīk. Vēlāk, pašķirstot grāmatu un uzzinot, kam kura puķīte derīga, atklāsies, ka esi salasījis sev vajadzīgos augus.
- Augi ne vien mūs ārstē, bet arī māca?
- Daba ir gudra un spēcīga. Ja mēs daudz darām nepareizi, tad daba mūs brīdina, piemēram, notiek dabas katastrofas. Varbūt ir jāpadomā, kāpēc tā notiek. Tāpat arī ir ar slimībām. Saslimstot jāpadomā, ko esi darījis nepareizi. Ir jāmainās kopumā, un zāļu lietošana vien neko nemainīs: apārstēs vienu, bet sekos nākamā slimība. Bieži vien cilvēki paši izdomā slimības. Viss ir mūsu galvās. Biju aukstummīļu lekcijā, kurā mūs izaicināja plikām kājām staigāt pa sniegu. Pareizi elpojot, tas bija izdarāms. Kad ziemā ir auksts, mēs drebināmiem, bet tas ir nepareizi. Vajag elpot mierīgi, un nebūs tik auksts. Pie tam – vai kāds saslima? Neviens! Mans nākamais dzīves izaicinājums būs mēģinājums ar plikām kājām pāriet pāri karstām oglēm. Šī doma manī ir jau gadu. Ir pat speciāli semināri, kuros to apgūt. Zinu cilvēku, kurš to izdarīja, un tas man dod drosmi un pārliecību – to var izdarīt un pēdas neapdeg.
Daba daudz var palīdzēt, taču arī pašiem jāmaina attieksme, jādomā pozitīvi un jāmaina arī savi ēšanas paradumi – jāēd pareizi. Es pareizu ēšanu saprotu tā, ka jāēd bieži, bet mazākās porcijās. Otrkārt – jālieto produkti, kuri aug mūsu zemē. Pašu audzētas cūkas gaļa būs jebkurā gadījumā labāka par lielveikalā nopērkamu vistu. Un tas nekas, ka treknāka. Ne banāni, ne arbūzi nav mūsu augļi. Moderni ir gatavot dažādus kokteiļus, arī pesto. Tajos var iekļaut augus, kuri ir veselīgi, bet varbūt ne tik ļoti garšo.
-Ko jūs ieteiktu līdzcilvēkiem?
-Novērtējiet dabu, kas apkārt dota! Tā ir vienreizēja, it īpaši Alūksnē! Un nebaidieties izbaudīt īstenu Latvijas pirti - sāpoša galva, slikta dūša, pārāk karsta pirts ir tikai slikta pieredze nepareizai pirts iešanai.
Jādomā pozitīvi! Vajag sevi lutināt – pagatavo tēju, iededz sveces, ieslēdz mīļāko mūziku un ļaujies sapņot. Sapņot ir fantastiski! Nav ne likumu, ne jūtām robežu. Jo vairāk izsapņosi sev tīkamus sapņus, jo labāk un pozitīvāk jutīsies.


Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Mudīte Blusiņa.
◆ Dzimšanas laiks, vieta: 1971.gada 21.septembris, Ziemeru pagasta “Saliņas”.
◆ Ģimene: vīrs Ivars ir SIA “Ergo Luks” valdes priekšsēdētājs, dēls Lūkass mācās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā 10.klasē, meita Linda (24 gadi) ir mārketinga vadītāja tirdzniecības centrā “Spice”.
◆ Izglītība: šuvēja.
◆ Nodarbošanās: SIA “Ergo Luks” grāmatveža palīdze.
◆ Dzīves moto: “Kā domāsim, tā dzīvosim!”

Citu datumu laikraksti

  • Dažās sekundēs paliek bez mājām 3

    Dažās sekundēs paliek bez mājām  6

    3.septembra vakaru Torņa ielas 15.nama iedzīvotāji Alūksnē neaizmirsīs ilgi, jo gāzes eksplozija dažu sekunžu laikā bez mājām atstāja 15 dzīvokļu...

  • Lepojas ar  gardām kūkām 2

    Lepojas ar gardām kūkām

    Linda Barkovska: “Galvenais noslēpums kūku gatavošanā – patīk pašai un prieks, ja citiem garšo!”Apes novada kūku cepējas savas prasmes nesen izrādīja...

  • Mīlošs vīrs sievai un tēvs  divām meitām 2

    Mīlošs vīrs sievai un tēvs divām meitām

    Būt par vecākiem, iespējams, ir grūtākais, taču arī vislabāk atalgotais darbs pasaulē. Un, tikai nomainoties paaudzēm, varēs novērtēt, kā šis darbs...

  • Paši savas laimes kalēji

    Paši savas laimes kalēji

    Alūksnes Kultūras centrā noritējušas divu dienu mācības “Mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšana, investīciju piesaiste, tirgus segmenta...

  • Būs atvieglojumi nekustamā īpašuma nodoklim

    Alūksnes novada pašvaldība izdos jaunus saistošos noteikumus, kas noteic atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Alūksnes novadā....

  • Apē atgriežas  Elīnas Zālītes skulptūra

    Apē atgriežas Elīnas Zālītes skulptūra

    Rakstnieces, dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Elīnas Zālītes skulptūra atgriezusies savā vietā pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas – pateicoties...