Plusi un mīnusi dzīvei ES

2004.gada 1.maijā Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm oficiāli iestājas Eiropas Savienībā (ES). Pievienošanās ES sniedza iespēju Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, taču vienlaikus bija arī smags pārbaudījums izturēt konkurenci brīvā tirgus apstākļos. Šajos desmit gados bija redzami grandiozi tautas saimniecības kāpuma tempi, diemžēl šī izaugsme nebija ilgtspējīga un beidzās ar strauju kritumu.

Arvis
Paulovičs, bioloģiskās zemnieku saimniecības “Polieši” īpašnieks
Nākotne ir
jaunajos
Pie plusiem noteikti jāmin ES maksājumi lauksaimniekiem, jo līdz ar to lauki atdzīvojas, tiek vairāk sakopti. Šajos gados ir palielinājusies cilvēku interese par bioloģiski audzētu pārtiku – arī tas ir pluss. Ja nebūtu ES maksājumu, mēs kā neliela zemnieku saimniecība nevarētu pastāvēt. Mīnuss ir tas, ka Latvija šo maksājumu ziņā nespēj konkurēt ar ES vecajām valstīm, kurās lauksaimnieki saņem stipri lielākus maksājumus. Šajā ziņā nav vienlīdzības – ir grūti. Padomju Savienībā “viss bija labi” - priekšnieki labi, pašiem galva nebija jālauza, par padarīto darbu saņēma algu. Tagad zemniekam pašam par visu ir jādomā un jāstrādā, jo neviens uz paplātes neko nenoliek, jāmeklē, kur realizēt produkciju. Visam pamatā ir cilvēks – kā mēs paši attiecamies pret lietām, notiekošo, kā gribam dzīvot, tā arī dzīvosim. Nevar sēdēt un gaidīt, kad mannas putra birs no gaisa – pašiem ir jāstrādā. Protams, ir grūtības, bet, ar tām sastopoties, veidojas pieredze un saimniecības attīstās. Grūti spriest, vai Latvijai vajadzēja iestāties ES, jo nav, ar ko salīdzināt – šobrīd nezinām, kā mēs dzīvotu, ja Latvija nebūtu iestājusies ES. Ņemot vērā notikumus, kas pašreiz risinās Ukrainā, no drošības viedokļa ES esam vairāk pasargāti. Ja nebūtu ES, iespējams, Latvija būtu kādā citā savienībā, jo ir maza valsts, neesam bagāta valsts. Šobrīd vieniem pašiem pastāvēt būtu diezgan neiedomājami. Prieks, ka Alūksnē šajos gados tika saglabāta slimnīca, kas tagad ir arī izremontēta, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus. Kāda vadība Alūksnes rajonam un novadam bijusi, tā arī savās iespēju robežās ir gādājusi par Eiropas fondu piesaisti. Kritizēt māk visi, bet, ja paši būtu viņu vietā, vai prastu izdarīt labāk? Vienīgi žēl, ka laukos arvien mazāk paliek gados jaunu cilvēku, jo nākotne ir jaunajos. Arī Ziemera pagastā ir maz lielu, attīstītu saimniecību. Turpmākajos gados valstī vajadzētu vairāk gādāt par pierobežas novadu attīstību un ceļu infrastruktūras sakārtošanu. ◆

Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs
Toreiz atklāti
nerunāja
Stājoties ES, cilvēkiem atklāti nepateica, kā patiesībā būs. To pierāda eiro ieviešana Latvijā, jo toreiz neviens skaidri neteica, ka zaudēsim latu. Arī zemniekiem neteica – atvainojiet, bet vēl vismaz gadus 20 skriesiet Eiropai no muguras platībmaksājumos. Neviens arī neskaidroja, ka ES regulas ir gandrīz spēcīgākas par mūsu Satversmi un ka viss būs jāsaskaņo ar ES. Protams, ir tā, ka cilvēks uzmanību kādam likumam, pārmaiņām pievērš tikai tad, kad pats ar to saskaras – tā arī ir mūsu problēma. Pārsteidz, ka desmit gados joprojām neesam sapratuši, kurā savienībā īsti esam, jo vienu ES regulu dažādās valstīs traktē un ievieš atšķirīgi! Savukārt, ņemot vērā pašreizējo starptautisko situāciju saistībā ar Ukrainu, vismaz teorētiski varam justies drošāk, esot ES dalībvalsts. Bet man līdz šai dienai nav saprotams, kāpēc attieksme ir divējāda, ja runājam par vārda brīvību, cilvēktiesībām. Man kā latvietim nav tiesību izteikt savu viedokli – tad uzreiz esi fašists vai nacionālists, bet, ja Rīgā brīvi pauž viedokli, tad saka, ka tās ir cilvēka tiesības vai ģimenes tradīcijas. Tā ir dubulta morāle! Alūksne ir ES pierobeža. Pirms desmit gadiem cerējām, ka Eiropas nauda vairāk plūdīs uz pierobežu, bet savā naivumā neiedomājāmies, ka ES kontekstā pierobeža ir visa Latvija! Cilvēkiem joprojām bieži neizskaidro lietas būtību, bet tikai atrunājas, ka to nosaka ES regula, lai gan regula to nemaz nenosaka. Diemžēl Latvijā daudz ko izdara tā, kā uzskata “politiski pareizi”, tādēļ arī Alūksnes rajonam, tagad novadam, ticis tik maz Eiropas fondu naudas: mēs nebijām politiski ieplānoti, mums tā nauda nebija pieejama. Tas, ko tagad apgūstam, ir drupačas. Latvija arī nebija gatava ES sociālajai sistēmai, kas cilvēkus pieradināja pie pabalstiem, nevis darba. 2004.gadā balsoju pret ES, šodien būtu ļoti grūti izšķirties: kā iedzīvotājs un uzņēmējs balsotu pret, bet kā domes priekšsēdētājs balsotu par, bet tādēļ, ka ir zināšanas par to, kā ES iespējas izmantot. ◆

Nikodems Kukojs, pensionārs no Sofikalna
Arī šodien balsotu pret
Bez iestāšanās ES Latvija laikam īsti nevarētu pastāvēt, jo tad, kad Latvija deviņdesmitajos gados atguva neatkarību, jaunie varasvīri neprata sadarboties ar Padomju Savienības lielajiem vīriem. Radās lielas domstarpības: piens, gaļa, ko saražoja Latvijā, zināmā mērā bija jāmet grāvī, jo politisku iemeslu dēļ Krievija Latvijas produkciju negribēja pieņemt. Tagad Latvija ir ES, kas palīdz, ļaujot lauksaimniekiem saņemt maksājumus, rod iespēju piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, tādēļ varam atkal eksistēt. Tiesa, Eiropai Latvijā saražoto nevajag – negrib no mums pirkt, pat bremzē ražošanu. Tieši pēc iestāšanās ES Latvijā nolikvidēja visas cukurfabrikas. To neizdarīja Eiropa, bet paši fabriku rūpnieki. Viņi vienojās, saņēma lielu naudu, bet iedzīvotāji no tā bija zaudētāji. Toreiz visiem Latvijā stāstīja, ka cukurs pēc fabriku likvidēšanas būs lētāks, bet dzīvē notika otrādi! Latvieši pakļāvās, bet tajā pašā laikā igauņi tā neizdarīja un viņu cilvēkiem līdz ar to ir vairāk darbavietu, zemniekiem ir iespēja audzēt cukurbietes. Savukārt latvieši masveidā izbraukuši strādāt uz ārzemēm. Protams, ir arī pozitīvi ieguvumi, piemēram, par Eiropas naudu ir remontētas skolas, ceļi un cits. Ja nebūtu ES, tādi remontdarbi nenotiktu – bez Eiropas mēs šodien tā nevarētu dzīvot! Vērtējot kopumā, nevaru teikt, ka esmu apmierināts ar dzīvi ES. Padomju Savienībā bija ļoti liela vienlīdzība, bet ES ir ļoti liela nevienlīdzība. ES nekorekti rīkojas, ka jauno dalībvalstu  lauksaimnieki saņem mazākus maksājumus nekā veco valstu zemnieki. Salīdzinot ar Latviju, citās ES valstīs ir nesamērojamas darba algas, pensijas, bet Latvijā liela daļa cilvēku dzīvo nabadzībā. Mums Latvijā neskaitāmas amatpersonas ir ienesīgos, liekos amatos un saņem tūkstošus mēnesī ne par ko! Tādā ziņā esmu ļoti neapmierināts! 2004.gadā es balsoju pret iestāšanos ES – ja man šodien būtu par to atkal jābalso, arī tagad balsotu pret, jo riktīgas kārtības nav un pēdējo desmit gadu laikā latvieši savā valstī to nav spējuši ieviest. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Bērna veselības pamatā – agrīna vakcinācija?

    Bērna veselības pamatā – agrīna vakcinācija?

    Lai pasargātu cilvēkus no smagām infekciju slimībām, pasaules ārsti, aptiekāri, zinātnieki jau pirms daudziem gadsimtiem lauzīja galvas, izgudrojot...

  • Par motosportu un  tehniskām rotaļlietām

    Par motosportu un tehniskām rotaļlietām

    Alūksnes muzejā aplūkojamas divas jaunas izstādes: Apaļajā tornī iekārtota izstāde  “Vaidavas kausam - 41” par Latvijas tradīcijām bagātāko motokrosu...

  • Afiša

    9.maijā ◆ 17.30 Kolberģa tautas namā - bērnu dziesmu un deju koncerts „Kad ābeļziedos saule smejas”.9.maijā ◆ 16.00 Jaunannas tautas namā - koncerts...

  • Izsludinās biznesa ideju konkursu

    Lai veicinātu jaunu komersantu (saimnieciskās darbības veicēju) rašanos novadā, motivējot jauniešus sava biznesa veidošanai, Apes novada domes...

  • Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Apes novadu nesen apmeklēja uzņēmēju delegācija no Krievijas, lai izzinātu, kā strādā uzņēmēji šeit.“Apes novadā viesi apmeklēja Zigurda Safranoviča...

  • Ape īsumā

    Apes ◆ No 13. līdz 22.maijam 27 otrā kursa tūrisma programmas studenti un 2 pasniedzēji no Vidzemes augstskolas novadā īstenos savu vasaras praksi...

  • Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri 2

    Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri

    Pateicībā par ugunsdzēsēju glābēju grūto darbu Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” rokdarbu pulciņa dalībnieces noadījušas 28 pārus...

  • Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Vistas fileju izklapē. Liek cepamajā traukā, apber ar sāli un pipariem. Pa virsu kārto šampinjonus un tomātu šķēles. Sarīvētu sieru sajauc ar...

  • Ūdenstilpēs – jauni noteikumi

    Alūksnes novada domē ir apstiprināti publisko un pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi,...