Podnieks dzīvo, kā dzīvo tauta

Keramiķis Uģis Puzulis darina podus, bļodas, krūzes, vāzes, svečturus, servīzes, niansētas pēc formas un praktiskas lietošanai.

Keramiķis Uģis Puzulis darina podus, bļodas, krūzes, vāzes, svečturus, servīzes, niansētas pēc formas un praktiskas lietošanai.
Viņš iekļaujas Latgales keramikas stilistikā, jo apbrīno Polikarpa Vilcāna formu graciozo vieglumu un labprāt veido vāzes ar četrām osām. Uģim tuva ir Antona Šmulāna plastika. Dabisks prieks un iekšēja atraisītība raksturīga keramiķa kolorītam, kur nokrāsu palete izpletusies no viegli dzelteniem, akvareļdzidriem ietonējumiem līdz sūnu zaļiem, brūniem un arī ziliem toņiem. Rotājumiem viņš izmanto zemglazūras gleznojuma tehniku, kā arī osiņas un plastiskus veidojumus kopējai noskaņai.
Pašlaik kopā ar Latgales keramiķi Aivaru Ušpeli un viņa dzīvesbiedri gleznotāju Vēsmu Ušpeli Uģis gatavo darbus izstādei, ko 9.februārī atklās Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā. Aprīlī viņi atkal tiksies tradicionālajās podnieku dienās, kas šoreiz būs rīkotas ar vērienu. To laikā notiks zinātniska konference un trīs dažādu keramikas cepļu kurināšana.
"Latvijā vairs nav neviena, kas zinātniski vērtē keramiku. Tāpēc nav arī kritēriju, kas atšķir labu darbu no slikta. Pat izstādei pieņem keramiku bez atlases. Esmu pat redzējis, ka podam ir plaisa. Tātad tas ir brāķis, ko nevajadzētu citiem rādīt," domā U.Puzulis. Viņš ir Rēzeknes podnieku studijas dalībnieks un atzīst, ka vienam būtu grūti. Studijā notiek informācijas apmaiņa, kur iegādāties materiālus, kur realizēt izstrādājumus, un to bieži vien dara kopā.
Lielu podu veido mēnesi
"Kad sāku strādāt, tad to daru, kamēr ceplis ir pilns. Nevar vienu dienu kaut ko veidot un tad 30 domāt. Virpojot podus, bļodas un krūzes, rodas idejas. Ar laiku izveidojas mīļākās formas. Tāpēc es uzreiz pazīstu rēzekniešu keramiķu darbus," stāsta Uģis. Viņam raksturīgas vāzes ar četrām osām, ko rēzeknieši vairs neveido. "Varbūt slinkāki kļuvuši," domā keramiķis. Viņa bļodām ir rangobas raksts, kas veido krāsainus ornamentus. "Tagad sāku veidot vāzes ar caurumiem, kas noder kompozīciju veidošanai. Puķu podi ir atšķirīgi, tāpēc tie ir pieprasīti," vērtē autors.
Svečturiem vai citiem sarežģītākiem veidojumiem vispirms uzzīmē skici. "Svečturim uzvirpo kāju un pārējās daļas rullē. Visgrūtāk ir to žāvēt, jo māls saraujas. Tāpēc jāžāvē ir lēnām," klāsta Uģis. Svečturis top apmēram divās nedēļās, bet visvairāk darba prasa lieli veidojumi. U.Puzulis mēnesi veidoja apmēram metru augstu podu. "Uzliek kārtu, pagaida, lai apžūst, un tad atkal turpina. Turklāt tas var būt veltīgs darbs, ja pēc tam kaut kur stāvēs neizmantots," viņš komentē. Tirgū vislabāk pērk saimniecībā noderīgas, praktiskas vai arī oriģinālas lietas. "Keramika nav dārga, bet darbu nevar izteikt latos, jo nav atbilstošas pirktspējas," secina Uģis.
Ir unikāla glazūras tehnoloģija
Daži no gatavajiem keramikas izstrādājumiem noderēs izstādē, bet lielākā daļa būs speciāli gatavoti. Tai Uģis veidos lielus un pamatīgus traukus. "Izstādes nenotiek bieži. To rīkot nozīmē ieguldīt līdzekļus un materiālus, lai tie stāv apskatei. Personālizstādei ir vajadzīgi vismaz trīs cepļi, tāpēc kopā būs vieglāk," secina U.Puzulis. Aivars Ušpelis izstādei gatavo melnās keramikas darbus. Viņam nozaga režģus, uz kuriem liek traukus ceplī. Tie ir ļoti dārgi, tāpēc nācās mainīt apdedzināšanas veidu. "Cepli izkurina līdz 1000 grādu temperatūrai. Tad tajā saliktos traukus nosedz ar metāla plāksni, lai neiekļūtu gaiss. Arī kurtuvi noslēdz. Bez skābekļa Fe2O3 pārvēršas par FeO, tātad māls no sarkana pārvēršas melnā krāsā. Tas ir ķīmisks process," skaidro Uģis.
Viņš uzsver, ka keramiķis ir arī ķīmiķis. Vairāk tas izpaužas glazūru izvēlē. Glazūru sastāvu zina visi, bet katrs keramiķis tās gatavo pats, jo maisot izvēlas savas proporcijas. Glazūru klāšanas tehnoloģija ir unikāla. "Podu aplej ar klīsteri, ko vāra. Un tad tam pārkaisa sausu glazūru. Kādreiz šī metode bija izplatīta Latvijā, bet tagad to lieto tikai Latgalē. Nekur citur pasaulē tā nedara," viņš uzsver. Glazūras ir plūstošas, tāpēc to savienojumu vietās var veidoties cits tonis. Tāpat iespējams, ka podam viena puse atšķiras no otras. Tas atkarīgs arī no trauka atrašanās vietas ceplī. Ja veido trauku komplektu vai servīzi, tad sastāvdaļām jābūt vienādos apstākļos. "Paredzēt neko daudz nevar. Tikai apmēram zinu, kas tur būs. Var iznākt kaut kas ļoti labs vai arī pilnīgi negaidīts. Ja gribēšu otru reizi panākt tādu pašu rezultātu, neizdosies. Bet tas ir arī visinteresantāk," vērtē keramiķis.
Būs izdedzināts 100 cepļu
Vislabāk Uģa atmiņā ir palikuši pirmie paša kurinātie cepļi. Viņš bija to darījis kopā ar citiem keramiķiem, bet vienam strādāt ir citādi. Tāpēc nav pārsteigums, ka pirmo cepli neizkurināja. "Nobijos, ka par daudz būs. Tāpēc vienu kārtu vajadzēja pārdedzināt. Un otro cepli pārkurināju. Trauki sāka kust un deformējās. Tad vairs nav ne krāsu, ne glazūru, visi podi ir melni," atzīstas mākslinieks. Tas bija 1993.gadā, tātad drīz varēs svinēt jubileju. Vienā ceplī var salikt 150 un vairāk darbu. Keramiķis ir izkurinājis gandrīz 100 cepļu. "Tātad šogad būs jau cita jubileja," smej Uģis. Jo vairāk kurina, jo mazāk ir "atbiruma". Pagājušajā ceplī četri darbi bija jāpielabo un jāpārdedzina, bet neviens nav brāķis.
Reizi mēnesī kurina cepli, tātad gadā izgatavo vismaz 1800 keramikas izstrādājumu. "Ar laiku visus pārdod. Ziemā tos uzkrāj un vasarā brauc uz tirgiem. Veikalos keramikas izstrādājumus maz piedāvāju, jo tos pārplūdina Ķīnas lētie veidojumi. Turklāt ir jārēķinās, ka veikalos liek uzcenojumu. Tāpēc tur mazāk pērk," skaidro Uģis. Bet sevišķi izdevušos darbus viņš liek mājās uz skapja – krāj "zelta fondu". Tajā ir dažas krūzes, bļoda un podi ar vākiem. Tie pārsvarā ir tādi, kas ir izdevušies neparasti apdedzināšanas laikā, bet neizceļas ar formas meklējumiem. "Ir arī Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas laikā un pie Viktora Ušpeļa radītie prakses darbi. Bet vairāk man ir citu autoru veidojumu, kas veido kolekciju," norāda Uģis. Viņš atzīst, ka nevar salīdzināt pirmos un pēdējos darbus, jo "izaugsme ir pārāk liela".
Vēlas sasniegt virsotni
Virpa ir keramiķa maizes darbgalds. Ar to "saslimst", jo šajā nozarē strādā tikai fanātiķi. "Vecs meistars teica – podnieks dzīvo tā, kā dzīvo tauta. Tomēr vienreiz mūžā katrs izjūt, ka viņa darbs ir pieprasīts. Tad ir sasniegta virsotne," klāsta U.Puzulis. Viņš cer, ka tā vēl būs. Tas būs tad, kad pēc cepļa atvēršanas visi darbi uzreiz aizies tautā.
Tagad vislielākais gandarījums ir pirms keramikas likšanas ceplī. Tad plaukti ir pilni ar pusgataviem darbiem, bet ir redzams paveiktais. Glazēšanas process nav sevišķi patīkams, un cepļa kurināšana joprojām notiek "ar sirds drebēšanu". "Var gadīties viena pagale par daudz vai arī par maz, jo kurinu ar malku apmēram 12 stundu. Tas ir lielāks risks nekā elektriskās krāsnīs, kur var noregulēt temperatūru un doties prom," secina Uģis. Kad atver cepli, tad uzreiz vērtē un šķiro, kas der izstādei vai tirgum.

Citu datumu laikraksti

  • Lepojas ar pagasta cilvēkiem

    Alsviķu pagasts ir viens no lielākajiem Alūksnes rajonā, bet iedzīvotāju ir visvairāk – 1792. Tajā ir vairākas izglītības un pašvaldības iestādes,...

  • Sievietei jābūt īpašai arī ziemā

    Pavasaris nāk ne tikai ar līksmu atmošanos - tam bagāžā arī ziemas mēnešos sakrājies nogurums. Lai likvidētu tā pēdas gan miesā, gan garā, katram ir...

  • Cēloņi liek rīkoties

    Liek rīkoties Cilvēks bieži vien nesaprot, kāpēc konkrētā situācijā ir rīkojies tieši tā un ne citādi. Viņš priecājas, ja rezultāts ir pozitīvs, bet...

  • Arodvidusskolā varēs iestāties bez pamatizglītības dokumenta

    Apes arodvidusskolas direktors Jānis Pops atzīst, ka viņa vadītajā mācību iestādē 2002./2003.gadā varētu atvērt divas pirmā līmeņa izglītības...

  • Veicinās attīstības iespējas

    Mācību un pāraudzināšanas iestādes "Strautiņi" direktors Jurijs Jevdokimovs domā, ka mācību un pāraudzināšanas iestādes vajadzētu katrā...

  • Dāvina grāmatas

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas mediju centrs par godu 28.janvārim – Draudzīgā aicinājuma dienai – pirmo reizi organizē akciju "Dāvināsim...

  • Mājvieta nav tikai patvērums

    Ikviena laukos nodibināta mājvieta nav tikai ļaužu patvērums vien."Ikviena laukos nodibināta mājvieta nav tikai ļaužu patvērums vien. Ap to salasās...

  • Eiropa mūs nesapratīs

    Jā, nesapratīs. Un ne jau tāpēc, ka gribam, lai mūsu deputāti tāpat kā Anglijā, Vācijā un Zviedrijā prastu labi runāt valsts valodā.Jā, nesapratīs....

  • Ūdensvīram vairāk jāuzturas svaigā gaisā

    AUNS. Jums liksies, ka draugi pavisam aizmirsuši par jūsu eksistenci. Vēlēsieties tikties ar līdzgaitniekiem, dalīties pārdomās.AUNS. Jums liksies,...