Politika ir ļoti netīrs bizness

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās “Sabiedrības citai politikai” saraksta līderis Verners Kalējs ieguva visvairāk balsu, bet ir atteicis dalību vairāku partiju sarakstos šīm vēlēšanām. Daudzi esot neizpratnē par to, tāpēc viņš izteica vēlmi mūsu laikrakstā atklāt politikas virtuves aizkulises, kas izrādījušās vēl netīrākas, nekā V.Kalējs domāja pirms četriem gadiem.


“Pildot deputāta pienākumus, esmu iepazinis politiku un sapratis, ka man bija taisnība – politika arī ir bizness, turklāt ļoti netīrs bizness,” savu izvēli pamato V.Kalējs.
- Teicāt, ka politika ir bizness. Bet jūs esat uzņēmējs, tātad bizness ir tuvs.
- Jā, bet politika ir negodīgs bizness, kādā neesmu radis strādāt. Rīt dosimies uz vēlēšanām, lai balsotu par deputātiem jaunajai domei. Manis tur nebūs. Pēc 2009.gada vēlēšanām biju saviļņots, ka saņēmu visvairāk balsu, tāpēc bija enerģija un vēlme darīt to, ko es protu, izmantot savu pieredzi, lai uzlabotu dzīvi iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, ka mūsu sarakstu veidoja Dzintars Adlers, pagāju sānis un teicu, lai viņš uzņemas domes priekšsēdētāja pienākumus. Daudzi pārmeta, ka pats tos neuzņēmos, bet es neesmu radis darīt to, ko neprotu. Sākumā visu partiju ievēlētie deputāti teica, ka  varētu veidot jebkādu koalīciju, kurā nebūtu Ainara Meldera. Viņu neaicināja uz pārrunām. Taču vēlāk es uzzināju, ka patiesībā pārrunas notika citur, turklāt vienošanās shēma bija izveidota jau pirms ievēlēšanas. Par to savā starpā bija vienojušies divi cilvēki jeb, pareizāk sakot, Meldera kungs bija “apstrādājis” Dzintaru Adleru. Uz ārpusi tika spēlēts teātris, bet īstā darbība risinājās aizkulisēs, un tā tas ir turpinājies visus šos gadus. Pirmajā domes sēdē, kad sanāca deputāti, jau parādījās pirmā nodevība. Jautājumā, ko virzīt par domes priekšsēdētāju un izpilddirektoru, domas dalījās. Tautas partijas deputāti gribēja būt toņa noteicēji – lai viņu cilvēki būtu šajos amatos. “Sabiedrības citai politikai” ievēlētājiem deputātiem tika skaidri pateikts – ko jūs vispār saprotat no pašvaldības darba? Tāpēc bijām 7 pret 7 – par Aivaru Fominu vai par Dzintaru Adleru. Nākamajā rītā, 1.jūlijā, tika paziņots, ka nepiekrīt mūsu priekšlikumam par priekšsēdētāju virzīt Dzintaru Adleru. Visu izšķīra Ainara Meldera “zelta balss”, lai gan iepriekš ar viņu neviens it kā nebija runājis. Ainars Melders ir pieredzējis un viltīgs politiķis, tāpēc sākumā nogaidīja.  Ir teiciens, kāpēc ņemt karstu dzelzi ar rokām, ja ir stangas. Tāpēc par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts miermīlīgais Aivars Fomins, kuru var liekt pēc sava prāta, piedraudot – ja nedarīs, kā teiks, tad var zaudēt krēslu. Kad radās problēmas ar priekšsēdētāja vietnieku Laimoni Sīpolu, kurš nepakļāvās diktātam, viņu vajadzēja “noņemt” no amata. Tika organizēts apvērsums. Dažādās vietās mums bija “pagrīdes” tikšanās, kurās arī es piedalījos. Tā kā sākumā mūsu saraksta deputāti tika nodoti, neiebildu un uzskatīju, ka tā ir pareizi – ja mūsu virzītais Dzintars Adlers nav pirmā persona domē, tad vismaz lai ir vietnieks.  
- Kā jutāties šajā deputātu sasaukumā?
- Visus šos gadus iebildumus vai savas domas komiteju un domes sēdēs ir izteicis Laimonis Sīpols, dažkārt - Andis Krēsliņš un es. Manuprāt, deputāts nedrīkstētu strādāt pašvaldības struktūrās, jo, baidoties zaudēt darbu, ir gatavs balsot kādas svarīgas personas interesēs. Varu secināt, ka pašvaldībā nebija saimnieka un peles varēja staigāt pa galdu. Jutos kā svešais starp savējiem. Es godīgi gāju uz komiteju un domes sēdēm, izteicu savus priekšlikumus vai iebildumus. Ar sapratni centos uzklausīt un iedziļināties iedzīvotāju sūdzībās un priekšlikumos, bet rezultātu sasniegt bija grūti, jo domes vadību tie maz interesēja. Sākumā vēl ticēju savējiem, bet vēlāk attālinājāmies. Protams, katram cilvēkam ir vēlme nopelnīt. Neviens pašvaldībā nestrādā kaut kā labā bez atlīdzības, jo nav māte Terēze. Turklāt šajā darbā līdzi nāk statuss jeb varas apziņa. Jānis Nīkrencis joprojām dala savas vizītkartes ar Alūksnes novada ģerboni. Man tādu vizītkaršu nav bijis un arī nevajag. Tā ir mīlestība uz naudu un varu, kas liek atkal kandidēt vēlēšanās. Turklāt nav runa tikai par algu, lai gan tā ir pietiekami laba. Taču tās ir kapeikas salīdzinājumā ar citām iespējām. Pašvaldības prioritātes ir projekti, kuru īstenošanā tiek ieguldīti miljoni – Jaunās pils, ielu un ūdensvada rekonstrukcija. Protams, nav pamata teikt, ka kāds zog. Taču situāciju labi raksturo sena atziņa – pele, uz apcirkņa malas sēdēdama, badu necietīs. Manuprāt, iepirkumu komisijā vērtēšana nav objektīva un caurspīdīga. Jā, protams, iepirkumā tiek vērtēti dažādi nolikumā paredzēti kritēriji. Taču uzvar tas, kurš apsola lielāku prēmiju atsevišķiem komisijas pārstāvjiem. Tāda sistēma ir ne tikai Alūksnē, bet visā valstī. Sistēma ir sakārtota tā, lai cietumā liktu mazos zagļus, bet lielajiem būtu zelta dzīve. Izejot visas atbildīgās instances, projekta īstenošanai paredzētais finansējums arvien sarūk, tāpēc darbiem nevar piesaistīt labas firmas, bet izpildi uzņemas starpnieku firmas. To darbu var redzēt katru dienu Alūksnē. Ar bažām vēroju  nekompetenci Pils ielas rekonstrukcijā. Vairāk nekā 10 gadus esmu strādājis ceļu pārvaldē, tāpēc zinu, ka nekas labs tur nevar sanākt. Tā būs zemē nomesta nauda. Ja arī sākumā labi izskatīsies, ilgi  neturēs, jo netiek ievērota pareiza būvdarbu tehnoloģija. Kāpēc vajadzēja tik liela apjoma darbus veikt divās tranzītielās vienlaikus? Turklāt tos veic viena un tā pati firma, kurai acīmredzot ir pašvaldības labvēlības statuss. Kad paskatos, kas tur strādā, tie ir daudzi puiši, kuri bijuši pie manis darbu prasīt. Tie ir vietējie bezdarbnieki, kuriem nav pieredzes un zināšanu šajā darbā. Kā tur darbam var būt laba kvalitāte?  Izbraucot pa Pils ielu, saskaitīju – 14 cilvēki stāvēja un pīpēja, bet kādi 5 līdz 6 kaut ko darīja tranšejās. Tas liecina, ka trūkst darba organizācijas.
- Vai pašam ir izdevies kaut ko paliekošu paveikt?
- Par vienu no saviem labajiem darbiem uzskatu to, ka enerģiski piedalījos aktivitātēs, lai apturētu “Simones” izsaimniekošanu. Uzņēmums pirka šķeldu, maksājot par kubikmetriem. Bet tagad tas vairs nenotiek, jo pēc mana ieteikuma pērk produktu – siltumu. Pie katlumājas ir kaloriju skaitītājs, kas fiksē, cik siltuma tiek saražots, un par to maksā šķeldas piegādātājam - igauņu kompānijai. Tiesa, ir vēl absurda situācija, jo kompānija no mana uzņēmuma pērk kurināmo, ved uz Veru un no citas vietas ved atpakaļ uz Alūksni tādu pašu kurināmo. Mēģināju deputātiem iestāstīt, ka var izmantot ceļmalas krūmu ciršanai bezdarbniekus un pēc tam krūmus šķeldot. Bija atrunas – kas organizēs un kas atbildēs, ja kāds iecirtīs kājā. Tāpēc pats lūdzu un arī saņēmu atļauju tīrīt un savākt ceļmalas krūmus. Norīkoju divus savus cilvēkus tīrīt ceļa posmu no Alūksnes robežas līdz Māriņkalna centram. Divās nedēļās tika notīrītas abas ceļmalas. Mani sadarbības partneri sašķeldoja kaudzēs savestos krūmus un aizveda uz Igauniju. Varēju samaksāt cilvēkiem algu, segt degvielas un šķeldošanas izmaksas, turklāt lats no katra kubikmetra palika pašam. Toreiz “Simone” šķeldu iepirka par 6 latiem kubikmetrā, bet, ieguldot savu darbu, to varētu iegūt par 3 līdz 4 latiem par kubikmetru.  
Pēdējo pusgadu nebiju ne pozīcijā, ne opozīcijā. Ar mani neviens nerēķinājās, jo zināja, ka neesmu prognozējams. Balsoju tikai pēc savas sirdsapziņas. Ja jutu kaut ko aizdomīgu vai aplamu, atturējos vai arī balsoju “pret”. Lai nu kā – tā man bija laba pieredze. Daudz ko iemācījos, uzzināju un redzēju. Esmu pateicīgs cilvēkiem, kuri par mani balsoja un uzticējās, kā arī bijušajiem kolēģiem par labiem darbiem un domām.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Kājnieku skolas bāzē Alūksnē no 3. līdz 14.jūnijam notiks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetu prakse izbraukuma nometnē....

  • Dzīvības avots var arī nogalināt

    Saules, ultravioletā (UV) starojuma saistība ar ļaundabīgiem ādas veidojumiem ir pierādīta, un jau pirms trim gadiem Pasaules Veselības ...

  • «Ei, tu, panāc šurp un padod šito!»

    Neskrien, nebļaustās. Prot īstajā brīdī pakniksēt, teikt «lūdzu» un «paldies». Mierīgi sēdēt vairākas stundas garā akadēmiskās mūzikas koncertā....

  • Redzēt pasauli caur objektīvu

    Valts Čibals ir 19 gadus vecs jaunietis no Alūksnes, kurš šobrīd studē kultūras un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu...

  • Muzeju nakts - arī teātrī

    Rīt no pulksten 19.00 līdz 1.00 Valmieras Drāmas teātrī notiks Muzeju nakts pasākumi, kuros tiks apspēlēta gaismas tēma par godu modernizētajai un...

  • Būs dažādas nometnes

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs šovasar rīko vairākas interesantas nometnes bērniem un jauniešiem. No 3. līdz 7.jūnijam notiks dienas nometne...

  • Gūst panākumus

    O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 8.klases skolnieces Krista Ķelpa un Lelde Stūrīte Monreālas Latviešu sabiedrības centra vēstures konkursā “Lietas –...