Politiķi izprot, bet nesola

Spilgta Alūksnes 4. Grāmatu svētku epizode bija sociālajiem jautājumiem veltītā diskusija, kurā piedalījās pieci Latvijā pazīstami politiķi.

Spilgta Alūksnes 4. Grāmatu svētku epizode bija sociālajiem jautājumiem veltītā diskusija, kurā piedalījās pieci Latvijā pazīstami politiķi.
Sarunai ar alūksniešiem laiku bija izbrīvējuši labklājības ministre Dagnija Staķe, Rīgas pilsētas izpilddirektors, novadnieks Māris Tralmaks, Latgales eģiona attīstības aģentūras priekšsēdētājs Andris Kazinovskis, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Veselības aizsardzības apakškomisijas locekle Žanete Vasaraudze un Eiropas lietu komisijas locekle Liene Liepiņa. Tiesa, pavasarī gaidāmo vēlēšanu iespaidā viesus vairāk interesēja savu pārstāvēto partiju viedokļu popularizēšana, mazāk - zālē sēdošo vajadzību un problēmu izzināšana.
Minimālā alga ir jāpalielina
"Minimālā alga Latvijā ir jāpalielina līdz tādam līmenim, lai tā motivātu cilvēkus strādāt," sarunas sākumā atzīst D.Staķe, norādot, ka tiek plānots palielināt minimālo algu ne tikai nākamā gada janvārī, bet arī jūlijā, kā arī 2007.gada janvārī. Viņa uzskata, ka lauku iedzīvotājiem laba iespēja piesaistīt ieceru īstenošanai nepieciešamo finansējumu ir projekti. No 52 Sociālā fonda atbalstītajiem projektiem 21 ticis novirzīts Latgalei. Diemžēl parādās nopietna problēma: no Rīgas attālākajos reģionos trūkst atbildīgu cilvēku, kuri spētu šos projektus realizēt - vieni izbraukuši darbā uz ārzemēm, citi pārmērīgi lieto alkoholu. Otra problēma ir projektu zemā kvalitāte. No 260 iesniegtajiem projektiem 100 neizturējuši konkursu, jo neatbilduši prasībām. Jautāta par pensiju palielināšanu, ministre piekrīt, ka tas ir nepieciešams, tomēr arī norāda, ka tas jādara pakāpeniski un ilgtermiņā, pamazām izveidojot stabilu sistēmu.
Valstī ir jāveido spēcīgi reģioni
"Rīgā acīmredzot nav izpratnes par to, kas notiek laukos. Šobrīd Īrijā strādā aptuveni
50 000 latviešu, jo tur var nopelnīt cilvēka cienīgu algu. Tāpēc laukos nav projektu rakstītāju, un tieši tāpēc, mēģinot finansējumu dalīt šādā veidā, valsts attīstās nevienmērīgi," domā A.Kazinovskis un atzīst, ka Latvijā projektu izvērtēšanā liela nozīme ir vadošo amatpersonu personīgajai ieinteresētībai vai intereses trūkumam. Viņš atgādina, ka agrāk Igaunija, Latvija un Lietuva bija Padomju Savienības turīgākās republikas, taču šobrīd Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņiem. Lai to novērstu, ir jāveido spēcīgi reģioni, kas nodrošina valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvāku izlietošanu.
"Vairums cilvēku ir strādīgi, un tieši zemās algas rada situāciju, ka kvalificēta darbaspēka laukos trūkst. Latvijai vajadzētu mācīties no Igaunijas, kur veiksmīgas nodokļu politikas rezultātā dzīves līmenis ir krietni augstāks nekā pie mums," atzīst M.Tralmaks un skeptiski secina, ka Latvija 15 neatkarības gados ir "saražojusi" milzīgu daudzumu maznodrošināto, uz kuru fona krasi izceļas nedaudzie labi pārtikušie miljonāri. Viņš arī domā, ka vajadzētu stiprināt pašvaldības, jo tās vislabāk zina savā teritorijā dzīvojošo problēmas un optimālākās risinājuma iespējas.
"Ir nevis jāpalielina sociālo pabalstu apjoms, bet jāpaplašina cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejamo sociālo pakalpojumu klāsts," uzskata Ž.Vasaraudze, kas pati ir piesaistīta ratiņkrēslam un iespēju strādāt Saeimā izmanto, lai rūpētos par cilvēku ar invaliditāti iespēju paplašināšanu. Tiesa, izmantojot šādu pieeju, palielināsies to cilvēku ar invaliditāti skaits, kuri vēlēsies strādāt algotu darbu, tāpēc valstij ir jādomā par jaunu darbavietu radīšanu un uzņēmēju ieinteresēšanu pieņemt viņus darbā.
"Mūsu materiālās prasības ir lielākas nekā garīgās, un tas nav labs ceļš sabiedrības attīstībai. Taču mēs vēl varam visu mainīt," domā L.Liepiņa un atzīst, ka sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt tik izglītotiem, lai spētu izprast problēmas, kuru dēļ cilvēks nonācis pabalstu lūdzēja lomā, kā arī atšķirt, kāda - finansiāla, juridiska, medicīniska, psiholoģiska - palīdzība ir nepieciešama. Eiropas vecajās dalībvalstīs daudziem cilvēkiem bezdarbnieka un pabalstu lūdzēja loma ir sava veida profesija, ar kuru ģimene nodarbojas jau trešajā paaudzē. Ja nekas nemainīsies, tad nākotnē līdzīga situācija varētu veidoties arī Latvijā.
Ja būs labi ceļi, alūksnieši uz Rīgu vairs "nebēgs"
Uz politisko diskusiju bija ieradušies vairāku Alūksnes rajona pašvaldību pārstāvji, kas izmantoja iespēju atgādināt tieši mūsu rajonam aktuālās problēmas. "Lai gan sociālajai jomai atvēlētais finansējums ar katru gadu palielinās, tomēr sociālā spriedze laukos pieaug. Tas liecina, ka ar sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem vien nepietiek, bet ir jārada jaunas darbavietas, ko var panākt, attīstot uzņēmējdarbību," atzīst Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols, kā galveno uzņēmējdarbības attīstību kavējošo faktoru minot nesakārtoto infrastruktūru. Viņš arī domā, ka Latvijai būtu vērts pārņemt Igaunijas pieredzi darba algu diferencēšanā, piemērojot tām koeficientu, kas palielinās, pieaugot attālumam no galvaspilsētas. Tādējādi pierobežas iedzīvotāju algas ir pietiekami lielas, lai spētu kompensēt daudzās iespējas, kas viņiem kā no centra attālāk dzīvojošiem ir liegtas.
"Pamatu pamats ir labi ceļi. Ja Alūksnes rajonā būs labi ceļi, tad uzņēmēji vairs "nebēgs" uz Rīgu," uzskata Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe un atzīst, ka tieši sliktās ceļu kvalitātes dēļ Pededzes un Liepnas iedzīvotāji reizēm nevar atbraukt uz kursiem vai saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību Alūksnē. Igaunijas pierobežas rajoni infrastruktūras attīstībai piesaista Eiropas Savienības finansējumu, jo šajā kaimiņvalstī ir izstrādāta pierobežas reģionu atbalsta programma, kas ļauj Eiropas Savienības projektiem nepieciešamo līdzfinansējumu saņemt no valsts budžeta.
Aicina vairāk domāt par atbalstu bērniem
Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētāja Elita Laiva savukārt aicina politiķus vairāk domāt par atbalstu tiem bērniem, kas vairs nav zīdaiņa vecumā. Šobrīd dzimstība valstī strauji palielinās, diemžēl liela daļa mazulīšu nāk pasaulē ģimenēs, kuras materiāli ir slikti nodrošinātas. Tādējādi pēc pirmā gada pabalstu priekiem šo ģimeņu finansiālais stāvoklis kļūs vēl smagāks. Arī rakstnieces Annas Žīgures rūpe ir skolas vecuma bērni. "Valdība prāto par iespēju finansēt mācību grāmatu iegādi skolu bibliotēkām. Vai daudz svarīgāk šobrīd nav nodrošināt bezmaksas pusdienas visiem skolēniem, jo tikai paēdis bērns var būt vesels un mācīties spējīgs?" pārdomās dalās rakstniece un piebilst, ka šobrīd pašvaldību apmaksātas brīvpusdienas skolās saņem trūcīgo ģimeņu bērni un nereti tas ir vēl viens iemesls, kāpēc pārējie bērni viņus nicina.

Citu datumu laikraksti

  • Lāčplēša svētkos

    Tālajā 1919.gadā visi, kas varēja un spēja nest ieročus, cēlās, lai aizstāvētu un atbrīvotu Rīgu no uzbrūkošās Bermonta armijas, un 11.novembrī Rīga...

  • Pirmie maksājumi par laukaugu un lopbarības platībām

    Šonedēļ Lauku atbalsta dienests uzsāk papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu un lopbarības platībām avansa izmaksu 80 procentu apmērā, jo valstī...

  • Apvienos Mālupes pagasta pensionārus

    Mālupes pagasta “Mārās” pašvaldībā dzīvojošajiem pensionāriem šonedēļ bija otrā tikšanās, jo arī Mālupes pagastā ir nolēmuši veidot savu pensionāru...

  • Atgriezušās priecīgas un iespaidiem bagātas

    “Kad lidmašīna ir uz zemes Latvijā, priecīgi saskatāmies, esam mājās! Tikai mājupceļā atklājas katra bažas un satraukumi, kas bijuši pirms brauciena,...

  • Izmanto iespēju!

    Vēl tikai līdz 15.novembrim jauniešu organizācija “Avantis” aicina pieteikties stipendiju konkursam un Gada balvai.Vēl tikai līdz 15.novembrim...

  • Vidzemē attieksme ir neitrāla

    Oktobrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.Oktobrī veiktajā...