Prasības aug līdzi laikam

Ir daudz piemēru, kas liecina, ka dzīvē viss mainās straujāk, nekā mēs tiekam izmaiņām līdzi.

Ir daudz piemēru, kas liecina, ka dzīvē viss mainās straujāk, nekā mēs tiekam izmaiņām līdzi. Pieaug cenas, bet algas paliek iepriekšējā līmenī, dārgāk jāmaksā par dažādiem pakalpojumiem, bet naudas ir tik, cik ir. Mēģina cilvēki ielēkt vienā ātrvilcienā kopā ar dzīvē notiekošajām izmaiņām, bet ne vienmēr paspēj.
Nemitīgi mainās arī cilvēku prasību līmenis. Tas ir saprotami, jo nevaram dzīvot kā akmens laikmetā, kad ugunskurs alas vidū un zvērāda ap gurniem ir norma. Tomēr dažkārt šīs prasības izbrīna. Šoreiz - par popularitāti ieguvušu mākslinieku prasībām.
Kultūras darba organizatoriem nereti aizrāda, ka, lūk, viens vai otrs populārs mākslinieks koncertējot lielākajās Latvijas pilsētās, bet uz mazo provinces pilsētiņu pusi pat neskatoties. Tas esot tāpēc, ka viņus neaicinot, bet kultūras darbinieki - pārāk neizdarīgi. Izrādās, situācija ir nedaudz citādāka. Ne vienmēr kultūras namu administrācijai ir iespējams izpildīt mākslinieku aizvien pieaugošās prasības. Tām neviens neiebilstu, ja mākslinieki patiesi būtu sevi apliecinājuši, ja skatītāju un klausītāju zāles būtu pārpildītas un vajadzētu rīkot papildu koncertus. Prasības izvirza galvenokārt tie, kam sevi vēl jāpierāda.
Viss sākas ar konkrētās grupas vai kolektīva menedžera telefona zvanu vai elektronisko vēstuli. Bieži vien tajā ir garš prasību uzskaitījums un neviena vārda par to, ko spēj vai nespēj nodrošināt konkrētais kultūras nams. Vispirms - samaksai par uzstāšanos jābūt skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu. Vajadzīga apmēram 20 kvadrātmetru telpa blakām skatuvei, kurā būtu servēts galds vismaz septiņiem cilvēkiem. Ne jau kaut kā. Jāievēro strikti noteikumi. Galdā ceļami tikai stikla trauki un glāzes (labi, ka ne kristāla), jābūt salātiem. Tiesa, kādiem, tas nav norādīts. Rodas jautājums, kas notiks tad, ja vienam grupas dalībniekam garšos siera, bet otram - gaļas salāti? Jābūt divu veidu minerālūdeņiem, noteiktai kafijas šķirnei, tējai, saldumiem, kā arī dažādiem augļiem. Arī ar apskaņošanas tehnikas līdzi vadāšanu lieli mākslinieki sevi neapgrūtina. Tā jāsarūpē organizatoriem. Menedžeri jūtas izbrīnīti, ja kultūras nama vadītājs kautrīgi atļaujas iebilst, ka tādas nav. Kā varot nebūt? Minētais prasību uzskaitījums saņemts no grupas "Autobuss debesīs" menedžera. Daudz no tā neatpaliek arī Dons un Lily un citi. Vēl citus kolektīvus izbrīna atbilde, ka provincē tikai retais koncerta apmeklētājs varot atļauties maksāt piecus latus par biļeti. Ir jāšaubās, vai tādu būs daudz. Rezultātā, visu sasummējot, secinājums - māksliniekiem ir jāatsaka, jo summu, kas veidojas no ieņēmumiem par biļetēm, īrēto apskaņošanas aparatūru, galda klājumu un citu, kultūras iestādei nav pa spēkam samaksāt.

Citu datumu laikraksti

  • Skrodera amats palīdz iepazīt šejieniešus

    Mājās uz galda novietota Nemitīgās palīdzības Dievmātes fotogrāfija. Apkārt valda ideāla kārtība - neraksturīga vīrietim, kas mūža nogalē saimnieko...

  • Politiskie vēji pagaidām pieklusuši

    Latvijas politiskā dzīve pagājušās nedēļas laikā bija mierīga. Nemanīja ne krievu valodas aizstāvju aktivitātes, ne kreisā politiskā spārna...

  • Alūksnē svinēs Eiropas dienu

    Valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres projekts “Ar mums sākas Eiropa” saņēmis Kultūrkapitāla fonda finansiālu...