Braucot garām Ziemeru pagasta “Zamaniem”, jau iztālēm redzams glīti sakopts mājas pagalms. Iebraucot lauku sētā, pirms mirkļa radies priekšstats to vēlreiz apliecina. Saimnieki Guna un Imants Bodes prāto par pirmajiem lielākajiem zemes darbiem.
Braucot garām Ziemeru pagasta "Zamaniem", jau iztālēm redzams glīti sakopts mājas pagalms. Iebraucot lauku sētā, pirms mirkļa radies priekšstats to vēlreiz apliecina. Saimnieki Guna un Imants Bodes prāto par pirmajiem lielākajiem zemes darbiem. Abi priecājas, ka lieli palīgi ir dēli Guntis un Ilmārs ar ģimenēm, kas dzīvo Rīgā.
"Ja viņu nebūtu, tad daudzus darbus paši saviem spēkiem vairs nespētu izdarīt. Malka un siens ir dēlu sarūpēta, arī kartupeļu talkās visi piedalās, dārzu vedeklas izravē. Kad atbrauc uz šejieni, darbus izdara," stāsta Guna Bode.
Nelielajā saimniecībā ir divas govis, divi teliņi un plānots iegādāties dažus sivēnus. Kopā ar mežu viņiem pieder 27 hektāri zemes. Saviem spēkiem izaudzē zaļbarību, bet rulonu sarūpēšanai izmanto citu pakalpojumus. Saimniecībā tehnikas neesot, tikai kāpurķēžu traktors.
"Pienu nododam akciju sabiedrībai "Rankas piens", var labi nopelnīt. Arī bērni finansiāli atbalsta, tāpēc mēs nesūdzamies," apgalvo Guna. Viņa priecājas, ka bērniem ir labs un pienācīgi atalgots darbs. Vecāki nemaz nevēlas, lai dēli pārceltos uz dzīvi laukos. "Viņiem šeit nebūtu, ko darīt. Dēli nesmēķē un nelieto alkoholu. Stingri ar vīru viņus audzinājām, vienmēr bija jāpasaka, cikos būs mājās, taču uz dažādiem pasākumiem atļāvām iet," atklāj Guna.
Darba gados Guna strādājusi skolā par saimniecības daļas vadītāju, kādu laiku - kolhozā par iecirkņa zootehniķi, bet dzīvesbiedrs strādājis par traktoristu. Abi cītīgi apmeklējuši dažādus kultūras un sporta pasākumus.
"Mana dzimtā puse ir Liepna, bet vīrs ir šejienietis. Ziemeros esmu ieprecējusies," atzīst saimniece. Viņa prāto, cik gadu ar dzīvesbiedru esot kopā pavadījuši. Iznākot vairāk par 40, savulaik ballē iepazinušies.
Mājas soli veic abi veic kopīgi. "Kāda jēga izšķirties? Nedrīkst lidināties, jāstrādā un jādomā par dzīvi," secina Guna. Vīrs piemetina, ka vecākā paaudze protot ģimeni saglabāt, jo visu mūžu bijis daudz jāstrādā. "Kā par dzīvi var sūdzēties? Tikai gadu ir par daudz," saka Guna, kura pārkāpusi 68 gadu slieksni. Imants ir astoņus gadus vecāks par sievu, taču īsajā tikšanās reizē apliecina, ka ir apveltīts ar lielu enerģiju. "Cienu darbu un zemi, to apstrādāju un apsēju. Par Latvijas laukiem sirds sāp," saka Imants. Guna uzskata, ka tie cilvēki, kas laukos nespēj sevi pabarot, ir īsti sliņķi.
Saimniecības dēļ no mājas Bodu ģimenei neiznākot īpaši izrauties. Tikai tad, kad govis nav slaucamas, var doties ciemos pie bērniem uz Rīgu. "Dēli atbrauc pakaļ un izvadā pa Rīgu. Taču drīz vien apnīk un gribas ātrāk uz mājām," stāsta Guna.
