Priecājas par sakoptu kultūrvidi

Laikam tūkstoš pirmo reizi sevi atgādina patiesība, ka ciemiņi liek paraudzīties uz tuvāko apkārtni un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem it kā svešām acīm. Nezinot būtību, daudz kas liekas pavisam citāds.

Laikam tūkstoš pirmo reizi sevi atgādina patiesība, ka ciemiņi liek paraudzīties uz tuvāko apkārtni un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem it kā svešām acīm. Nezinot būtību, daudz kas liekas pavisam citāds. Turklāt to pēkšņi saskati it kā no jauna - labāk un skaidrāk.
Droši vien ne tikai man bija šādas izjūtas, kopā ar konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts 2004" Vidzemes novada vērtēšanas komisiju iepazīstot Trapenes pagastu.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Liberts atceras, ka 1996.gadā atbrauca tikai pieci seši "augstie" vērtētāji, bet tagad - 14, turklāt pēta arvien daudzpusīgāk un pamatīgāk. Tas nozīmē, ka Alūksnes rajona pagastiem nav viegli sacensties ar ekonomiski spēcīgākiem kaimiņiem. Bet nozīmīgs ir ne tikai punktu daudzums un balvas, tā ir arī iespēja parādīt un palepoties ar to, kas ir tikai Trapenē.
"Manuprāt, pati lielākā bagātība ir cilvēki, ar kuriem tikāmies. Zemnieku saimniecības "Seveļi" "trīs musketieri", kā mēs viņus nosaucām, tāpat "Niedrāju" saimnieka Jāņa Sēkliņa daudzpusīgā darbība un godīgums. Negaidīts atradums ir Mikužu draudzes koka guļbūves nams, kas saglabājies no 1802.gada. Lai gan šis ir tikai trešais pagasts, kur ierodas komisija, nenoliedzami atzinīgi vērtējama ir kultūrvide un entuziasms, ar kādu to glabā un veido," pirmajos iespaidos dalās komisijas locekle Veronika Jurča.
Komisijas autobuss iebrauca pagasta centrā caur slaveno lapegļu gatvi. Tā ir viena no garākajām Latvijā - pieci kilometri. Vairāk nekā 630 lapegļu, kā arī purva bērzi un liepas stāv godasardzē gar ceļu no Vidzemes šosejas līdz pat "Skoliņām".
Lapegļu stādi atvesti no Rietumsibīrijas pēc barona Vulfa gribas. Viņš pa šo aleju pirmo reizi braucis automobilī.
"Bet vienā ceļa posmā ir liepas, nevis lapegles. Kā tad tā? Vai stādu pietrūka? Nekā!" ieinteresē Trapenes pagasta muzeja vadītāja Emma Valija Šļukuma. Izrādās, ka bagātais Lipšu saimnieks bija jau izpircis zemi un negribējis savā īpašumā redzēt Vācijā iecienītos kokus. Viņš izvēlējās latvisko liepu, ko arī stādīja savā teritorijā. Acīmredzot ne tikai Lipšu saimnieks bija pagasta patriots. Ar viņiem tikāmies pagasta padomē, kultūras namā, bibliotēkā, skolā, draudzes namā, sporta zālē, atpūtas bāzē un zemnieku saimniecībās.
Dzīvo atmiņas par dzejniekiem
"Es mīlu garu lapegļainu gatvi!" rakstīja dzejnieks Ojārs Vācietis, kas dzimis Trapenē. "Stādzēnos" nelielā istabiņā dzīvoja viņa vecāki, Ojārs un viņa brālis Imants pirms aizbraukšanas uz Rīgu. Pēc tam dzejnieks ne reizi nav atbraucis, lai tiktos ar dzimtā pagasta cilvēkiem. Viņš tikai uz īsu brīdi atbrauca apciemot savējos. Vēstulē Ojārs aicinātājiem atbildēja, ka rakstniekam vienīgais ir tas, ko viņš raksta. Pārējais nevienu nevar (un arī nevajag) interesēt. Trapeniešos dzīvo atmiņas par talantīgo puisi, kas bērnībā bija sabiedrisks un labs organizators.
Kad Ojārs mācījās Gaujienas vidusskolā, sāka rakstīt dzeju. Tiesa, arī viņa pirmā literatūras skolotāja Ruta Būmane atceras pusaudža prasmi rakstīt sacerējumus. Kaimiņi ar īpašu siltumu piemin Ojāra vecākus - sirsnīgo un vienmēr izpalīdzīgo māti, prasmīgo tēvu, kura stādītās ābeles un plūmes vēl arvien zaļo "Stādzēnu" pagalmā.
Trapenē glabā arī Linarda Laicena piemiņu, lai gan tas atzīts par "sarkanu". Pamatskolas vēstures skolotājs H.Auseklis uzskatīja, ka viņam nepieciešams piemineklis, un panāca tā izveidošanu. Tas redzams pie ieejas muižas parkā. Muzejā iekārtotā ekspozīcija par dzejnieku atjaunota un liecina, ka viņam ir lieliska mīlas lirika. To L.Laicens veltījis mūža mīlestībai Annai Lācis. Gadsimtu mijā viņš strādāja Trapenē par dārznieka mācekli. Dzejnieka stādītās liepas novecojušas un nozāģētas, bet vienas stumbra dobumā iedēstītas puķes.
Pašdarbība sit augstu vilni
Bezdarbnieki parka uzkalniņā iekārtojuši akmeņdārzu. Bet visvairāk trapenieši priecājas par atjaunoto brīvdabas estrādi nodegušās vietā. "Estrādi atklājam maijā, kad notiek rajona deju svētki "Enku - drenku". Te ierodas deju kolektīvi, kas izpilda disko, sporta, senioru un līnijdejas. Jau trīs gadus pagastā ir savi dziesmu un deju svētki, kad koncertē visi lielie un mazie pašdarbnieki, kā arī ierodas citu pagastu kolektīvi un viesi no Igaunijas," stāsta Trapenes kultūras nama vadītāja Ilze Lipstoka.
Pagastā labprāt ciemojas grupa "Tranzīts", jo Ralfs Rubenis secinājis, ka te ir īpaša aura, viņu tā uzlādējot. Kultūras nams un bibliotēka atrodas Bormaņmuižas vasaras rezidencē. Lielajā zālē ir parketa grīda, uz tās var viegli virpuļot valsī. Senais kamīns sajūsmina komisijas locekļus tāpat kā Alūksnes rajona koru virsdiriģentu Edgaru Račevski. Mazajā zālē pabeigts remonts. Saulaini dzeltens sienu krāsojums un no dabas materiāliem veidoti dekori radīs patīkamu noskaņu laulību vai dzimšanas reģistrācijas ceremonijās. Tagad arī bibliotēkas datoram ir interneta pieslēgums, tātad savā starpā var sazināties visas pagasta iestādes. Pašvaldības vadītājs Jānis Liberts atzīst, ka pašdarbība sit augstu vilni. Astoņos kolektīvos iesaistījušies apmēram 100 trapenieši.

Citu datumu laikraksti

  • Svētdienas skolas skolotāji mācās

    Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz 23.jūlijam Valmierā kursos apguva Veco un Jauno Derību un psiholoģiju.Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz...

  • Dvīņus aicina tikties salidojumā

    Jelgavas rajona Ozolnieku pagastā 7.augustā notiks Vislatvijas dvīņu, trīņu, četrīšu un piecīšu salidojums. Pasākuma dalībnieki pulcēsies pulksten...

  • Rīko otro iedzīvotāju forumu

    Virešu pagastā piektdien, 30.jūlijā, rīko forumu, uz kuru aicināti visi pagasta iedzīvotāji. Forums pulksten 14.00 sāksies Vidagas klubā.Virešu...

  • Šogad Annas dienu svin īpaši

    Jaunannas pagastā pagājušajā nedēļā tika realizēts Alūksnes rajona padomes atbalstītais projekts “Annas dienas ierašu, dziesmu, deju uzveduma un...

  • Kā Brigaderes Sprīdītis spītīgi iekaro pasauli

    Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs astoņdesmit gadu jubileju. Viņa pārliecinoši saka, ka to nejūt.Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs...

  • Nodotie ideāli un tukši paziņojumi

    Latvijas politikā iezīmējas divas negatīvas tendences. Pirmkārt, politiķi vispirms runā un tikai pēc tam domā, tas šajās aprindās kļuvis par dabisku...

  • Lasītājs jautā

    Kad jāiesniedz dokumenti par kaušanas prēmiju?Kad jāiesniedz dokumenti par kaušanas prēmiju? Dokumentus var iesniegt līdz 10.oktobrim par lopiem,...

  • Truškopības nozare draud iznīkt

    Latvijā izplatās slimība, kas apdraud truškopības nozari, ja netiks veikti nekādi aizsardzības pasākumi.Latvijā izplatās slimība, kas apdraud...

  • Rajona iedzīvotājus aicina uz konferenci

    Ikviens Alūksnes rajona iedzīvotājs ir aicināts piedalīties konferencē - diskusijā “Mazas pilsētas lieliem soļiem Eiropā” un iesaistīties arī darba...