Priecājies par katru dzīves mirkli!

Mūsdienīgs skatījums uz senajām gudrībām pausts psihoterapeita Veina V. Daiera grāmatā “Gadsimtu gudrības”, kurā ir apkopotas esejas.

Mūsdienīgs skatījums uz senajām gudrībām pausts psihoterapeita Veina V. Daiera grāmatā "Gadsimtu gudrības", kurā ir apkopotas esejas. Šajā grāmatā autors pievērsies sešdesmit senajiem skolotājiem, kuri pārstāv dažādus vēstures periodus - antīko, viduslaiku, renesanses, jauno laiku un mūsdienu, gan dažādas pasaules zemes.
Katra nodaļa rakstīta ar mērķi paskaidrot, kā šo personību atziņas var iederēties mūsdienu dzīvē, un katras īsās esejas beigās pievienoti īpaši ierosinājumi, kas lasītājam varētu palīdzēt attiecīgo mācību īstenot savā dzīvē. Daudzviet citētas dzejas rindas, jo autora skatījumā dzeja ir sirds valoda. "Ar tās palīdzību mēs varam mainīt savu dzīvi un dāvāt citiem pašu gūtās atziņas," lasām grāmatas ievadā.
Autors mudina izmantot šo grāmatu "savas dvēseles atjaunotnes projektā, katru dienu lasot tikai vienu nodaļu un tad apzināti cenšoties īstenot tajā paustos ierosinājumus. Kad pēc sešdesmit dienām būsiet pabeidzis lasīt šo darbu, tad izmantojiet to kā rokasgrāmatu. ...Kad vien jums būs nepieciešams padoms saistībā ar pacietību, žēlsirdību, laipnību, meditāciju, piedošanu, pazemību, vadonību, lūgšanām vai jebkuru citu seno skolotāju aplūkoto tēmu, tad pārlasiet attiecīgo nodaļu un īstenojiet tajā paustās ierosmes."
Triumfs
"Sešas cilvēku kļūdas:
1. Ilūzija, ka personisku labumu var gūt, satriecot citus.
2. Tieksme raizēties par lietām, kas nav maināmas vai labojamas.
3. Pārliecība, ka kaut kas ir neiespējams tikai tāpēc, ka mēs nespējam to paveikt.
4. Nevēlēšanās atteikties no triviālām nodarbēm.
5. Nevērīga attieksme pret sava prāta izkopšanu un pilnveidošanu, nevingrināšanās lasīšanā un mācībās.
6. Mēģinājums uzspiest citiem savus uzskatus un dzīvesveidu."
Marks Tullijs Cicerons (106 - 43 p.m.ē.)
Kādā no saviem slavenākajiem traktātiem Cicerons raksturo kļūdas, kas, viņaprāt, uzskatāmi izpaudās Senās Romas pasaulē. Pēc divdesmit gadsimtiem mēs joprojām varam mācīties no mūsu senčiem, jo visas šīs problēmas joprojām ir aktuālas.
Kāds autora skolotājs reiz teicis: "Pirmkārt, nav jēgas raizēties par lietām, kas nav tavā varā, jo, ja tās nav tavā varā, tad nav jēgas par tām raizēties. Otrkārt, nav jēgas raizēties par lietām, kas ir tavā varā, jo, ja tās ir tavā varā, tad nav jēgas par tām raizēties." Šis princips attiecas uz visu, par ko ir iespējams uztraukties.
Daudzi velta dzīvi maznozīmīgām problēmām - izšķērdē savu enerģiju, lai sīkmanīgi raizētos par citu domām, sarunas vietā nodarbojas ar tukšu pļāpāšanu. Par dzīves dzinējspēku kļūst egoisms.
Analizējot sīkāk šīs kļūdas, autors iesaka pievērst uzmanību savas dzīves pilnveidošanai. Raižu brīdī pajautāt sev: "Vai es varu ko līdzēt?" Ja tas nav jūsu varā, tad nedomāt vairs par to. Saskaroties ar problēmu, kas šķiet neatrisināma, atgādināt sev, ka tas nav nekas cits kā tikai risinājums, kas gaida pareizo atbildi. Veltīt laiku un uzmanību pašam savām iecerēm un darbiem, tad aizņemtība atņems vēlēšanos citiem uztiept savus uzskatus un dzīvesveidu.
Būt kā bērnam
"Tiešām es jums saku, kas (nepārtop un) Dieva valstību nesaņem kā bērniņš, nenāks tur iekšā." (Jēzus no Nāceretes)
Autora skatījumā Jēzus Jaunajā Derībā runā par to, cik svarīgi ir aizmirst par ķermeni kā primāro identitāti un pārtapt mazos bērnos, kuri ir neuztverīgi pret visādu šķirošanu. Jēzus nesaka, ka mums ir jābūt bērnišķīgiem vai jākļūst nenobriedušiem, neizglītotiem. Viņš aicina līdzināties bērnam, kurš ir iecietīgs, mīlošs, pretimnākošs un nespējīgs šķirot ne cilvēkus, ne lietas.
Līdzko spējam būt kā mazi bērni, saprotam, ka ikvienā pieaugušajā mīt bērns, kurš izmisīgi vēlas, lai viņu iepazītu. Tas ir bērns, kurš ir piepildīts, un šī pilnība izpaužas mierā, mīlestībā, iecietībā un pieļāvībā. Gan ģeniāliem cilvēkiem, gan bērniem ir raksturīga vienlīdz liela vēlēšanās pētīt pasauli, neraizējoties par iespējamām neveiksmēm vai nopēlumu. Jēzus aicina "pārtapt" par būtni, kas ir laipna, mīloša un mūžīga. Tā iemājo ikvienā cilvēkā un nevar novecot.
Cerība
"Lielākās briesmas gandrīz mums visiem rada ne tas, ka mūsu mērķis atrodas pārāk augstu un mēs to pazaudējam, bet tas, ka mērķis atrodas pārāk zemu un mēs to sasniedzam." (Mikelandželo)
Šis Mikelandželo padoms aicina neklausīt tos, kuri cenšas jūs iespaidot ar savu pesimismu, bet tiekties pēc cildeniem mērķiem, neļauties absurdai iedomai, ka ir bīstami cerēt pārāk daudz. Patiesībā tieši pārdrošās cerības palīdzēs sakārtot savu dzīvi un radīt pašam savus meistardarbus.
Lai īstenotu dzīvē Mikelandželo padomu, autors iesaka atteikties klausīties vai ņemt vērā paziņojumus, kas norāda uz ierobežojumiem, un atcerēties, ka, apcerot savus ierobežojumus, jūs gūstat vienīgi ierobežojumus.
Brīžos, kad domājat par to, ko jūs vēlētos paveikt savā dzīvē, bet jūtat, ka neesat tam pietiekami gatavs, iztēlojieties astoņdesmit deviņus gadus veco Mikelandželo, kurš dzīvoja gleznodams, veidodams un rakstīdams. Iedomājieties viņu jums sakām, ka varat radīt, ko vien vēlaties.
Saruna
"Sadusmoja mani draugs,
Parunājām, dusmu nav.
Sadusmoja mani nedraugs:
Nerunāju, dusmas auga."
(Viljams Bleiks)
Šis fragments no dzejoļa "Indes koks" pauž ļoti vienkāršu atziņu par to, cik svarīgi ir saglabāt mīlošas attiecības ar vārdiskas sarunas palīdzību. Tiklīdz jūtat dusmas un jums pietiek veselā saprāta vai drosmes atklāt šīs jūtas (ne nikni un skaļi) otram cilvēkam, tā aizkaitinājums un niknums izgaist. Kamēr dusmu pilna klusēšana attālina, niknums neizgaist.
Dzejolī paustā doma mudina dusmu brīdī pārvērtēt savu attieksmi un otru cilvēku padarīt sev par draugu, nevis par ienaidnieku.
Autors iesaka, - atklājot, ka esat nonācis naidīga atsaluma situācijā, pārtraukt klusumu ar vienkāršiem vārdiem, piemēram: "Vai mēs abi, netiesājot viens otru, varam kopīgi pārrunāt to, ko pašlaik jūtam?".
Nekad neejiet gulēt, turot dusmas sevī. Šāds stāvoklis iespaido enerģētisko lauku. Pirms došanās pie miera formulējiet savas izjūtas un izrādiet kādu pieķeršanās zīmi.
Romantiska mīlestība
"Kā tevi mīlu es? Ļauj pasacīt.
Kā dvēseli, kā pašu būtību
Es savu mīlestību ieraugu,
Un viņas skaistums bezgalībā mīt.
No mīlas gaismas manas dienas spīd.
Es tevi mīlu, tā kā dzīvību,
Kā mīlē taisnību un brīvību..."
(Elizabete Bereta-Brauninga)
Tas ir fragments no kāda visai populāra dzejnieces soneta. Reti kurš cilvēks, dzirdot vārdus "Kā es mīlu tevi?", tūlīt neturpinātu: "Ļauj man uzskaitīt." Tā patiesi ir jauka ideja - uzskaitīt veidus, kā tu mīli otru cilvēku. Stāts par Elizabeti Beretu un Robertu Brauningu ir starp visu laiku skaistākajiem mīlas stāstiem - abus dzejniekus mīlestībā savienoja dzeja, pirms vēl viņi bija tikušies.
Šajā sonetā viņa stāta par to, ka mīlestība nenāk kā spējš zibens spēriens, tā nav tikai fiziska pievilcība. Mīlestība ir neskaitāmas sīkas lietas, kas veido romantiskas jūtas. Kā teikts sonetā: "No mīlas gaismas manas dienas spīd." Tāpēc "uzskaitiet" vērtīgos mirkļus jūsu attiecībās. Dziļāk iepazīstiet to cilvēku, kas slēpjas aiz ķermeniskās ārienes. Saceriet pats savu poēmu vai mīlestības vēstuli, nedomājot par literārām vērtībām - mēģiniet formulēt savas jūtas.
Attieksme
"Ja tu smiesies, pasaule smies tev līdzi;
Ja raudāsi, jāraud būs vienam...
Ja priecāsies, ļaudis uzmeklēs tevi;
Ja skumsi, tie celsies un ies..."
(Ella Vīlesre Vilkoksa)
Dzejolī "Vientulība" dzejniece saka, ka, lai kāda būtu jūsu izvēlētā nostāja, šo attieksmi ienesīsiet savā dzīvē. Atliek tikai domāt skumjas domas, un iegūsiet tukšumu. Domājiet līksmas domas, un pasaule smiesies kopā ar jums. Atrodoties otra cilvēka tuvumā, nonākam saskarē ar dažādiem enerģētiskajiem laukiem. Vietās, kur ilgstoši tiek izstarota spēcīga, nepārtraukta enerģija, pat pēc cilvēka aiziešanas var saglabāties intensīvs enerģētiskais lauks. Katru dienu ikviens no mums iespaido daudzu citu enerģētiskos laukus. "Atsakieties veltīt enerģiju lietām, ko nevēlaties darīt vai kam neticat," iesaka autors. "Kļūstiet gaišāks. Jo gaišāks būsiet, jo mazāk domāsiet par savas personības nozīmību, jo vairāk prieka ienāks jūs dzīvē."
Smiekli
"...ja zeltkrustotajam paceplītim
Kā lakstīgalai dziedāt iemācītu,
Tad cilvēks varētu paklausīties
Ko puslīdz tik jauku un pievilcīgu
Kā smej bērns, kam septiņi gadi."
(Aldžernons Čārlzs Svinbērns)
Tas ir tikai neliels fragments no brīnišķā Viktorijas laikmeta dzejnieka dzejoļa "Smiekli", kurā viņš pasaules skaistākās skaņas pielīdzina bērnu smieklu skaņām.
Ļoti bieži mums piemīt tieksme cilvēka pieaugšanu saistīt ar nopietnības apgūšanu, it kā briedums nozīmētu bērnišķīgo smieklu apslāpēšanu. Smieklos un humora izjūtā ir kas ārkārtīgi veselīgs. Voltērs ir teicis: "Smieklos vienmēr ir līksme, kas ir nesavienojama ar nicību vai sašutumu..." Par bestselleru kļuvušajā Normena Kazinsa dzīvesstāstā "Slimības anatomija" var izlasīt par autora cīņu ar nāvējošu slimību, izmantojot smieklu terapiju - smieklu brīžos burtiskā nozīmē izmainās ķermeņa ķīmiskais sastāvs - asinīs vairojas peptīdi un endorfīni, kam ir milzīgs dziedinošs iespaids uz ķermeni. Un lai cik dīvaini tas nebūtu - smieklu asarām ir cits ķīmiskais sastāvs nekā skumju asarām...
Autors iesaka: "Atļaujieties būt nedaudz neprātīgs, tas iedegs gaišumu jūsu dzīvē. Un, kad ļaudis jautās, kas jums kaiš, sakiet viņiem: "Man ir daudz endorfīnu!""
Rīcība/izdarība
"Vajag mazāk runāt; garas runas neved pie lieliem darbiem. Ko tev iesākt? Ņem slotu un izmēz kādam māju. Ar to viss būs pateikts." (Māte Terēze)
Visiedarbīgākais veids, kā iemācīt otram kaut ko noderīgu, ir attēlot nevis vārdos, bet gan darbos. Cik daudz laika bieži tiek pavadīts tukšās sarunās, paužot savu neapmierinātību ar to, ko uzskatām par nosodāmu, un asiem vārdiem peļot to, kas kaitina un satrauc. Taču vēlamās pārmaiņas nematerializējas. Senais aforisms "Dzirdu - aizmirstu, redzu - atceros, daru - saprotu" attiecas uz visa veida saskarsmes procesiem. Ir labi saprotams, ka nevar iemācīties peldēt, vienkārši klausoties skolotāja vārdos vai vērojot citus to darām. Tas jādara pašam.
It kā neviens nav pasargāts no tieksmes nemitīgi apspriesties - pētīt problēmas, meklēt iemeslus un tamlīdzīgi. Rīcības cilvēki ne labprāt iesaistās šādās komitejās. Rīcības cilvēki zina patiesību, ko pauž senā gudrība: "Tava rīcība runā tik skaļi, ka nevaru sadzirdēt tevis sacīto." Esiet darītājs. Paveiktie darbi sniegs dzīves piepildījumu.
Visas šīs grāmatas nodaļās pauž vēstījumu, ko mums atstājuši dziļi iejūtīgi un radoši cilvēki, un noslēgumā autors aicina: "Nekādā ziņā nezaudējiet godbijību un priecājieties par katru savas dzīves mirkli un katru radītās pasaules molekulu.

Citu datumu laikraksti