Profilaktiska pote politikas veselībai

Lai gan nekas briesmīgs Latvijā nav noticis, tomēr ir nepieciešama cita vadība. Vismaz tā sabiedrībai skaidro katrs otrais politiķis. Vai tiešām kaut kas ir jāmaina, ja nekas ļauns nav noticis?

Lai gan nekas briesmīgs Latvijā nav noticis, tomēr ir nepieciešama cita vadība. Vismaz tā sabiedrībai skaidro katrs otrais politiķis. Vai tiešām kaut kas ir jāmaina, ja nekas ļauns nav noticis? Varbūt biežā valdību maiņa ir profilaktiska pote Latvijas politikas veselībai?
Interesanti, kāda varētu būt ierindas cilvēka attieksme pret to, kāda ir valdība. Droši vien, ka tā ir mērāma palielinātas minimālās algas, pabalstu un pensijas lielumā. Tomēr valdībai ir jādomā par valsts uzplaukumu visās jomās, ne tikai jānodarbojas ar sabiedrības maciņu biezināšanu, kas pati par sevi ir neatņemama valdības politikas sastāvdaļa. Saprotama ir arī daudzu iedzīvotāju vēlme sajust valdības darbības augļus uzreiz, nevis ilgtermiņā. Tā nu iznāk, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo šodienai, nevis domā par rītdienu. Tāpēc arī valdības darbs lielākā vai mazākā mērā ir virzīts īstermiņa mērķu sasniegšanai, ko sabiedrība atbalsta visvairāk.
Kāpēc nepieciešama jauna valdība?
Iespējams, ka daudziem ir radies šāds jautājums. Nevarētu teikt, ka pašreizējais Induļa Emša Ministru kabinets strādātu slikti un valsts ekonomiskā situācija būtu pasliktinājusies, tieši otrādi, Latvijā labklājība turpina palielināties. Kur tad slēpjas nepieciešamība pēc jaunas valdības, kā to uzsver lielākā daļa Saeimā pārstāvēto politisko partiju. Kā uzsvēruši vairāki Tautas partijas (TP) un citu labējā politiskā spārna partiju politiķi, pašreizējā valdība ir "pagaidu" risinājums. Kā zināms, pagaidu risinājumi nav tie labākie, proti, politiskā atbildība par paveikto ir mazāka, jo galvenais ir nodrošināt valdības funkcionēšanu, nevis valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu. I.Emša valdībā liela ietekme ir Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram, kas neapmierina nedz lielāko daļu sabiedrības, nedz vietējā līmeņa oligarhus. Šobrīd A.Šlesers pats ir kļuvis par oligarhu, pret kuriem viņš solīja cīnīties priekšvēlēšanu laikā.
Pagājušajā nedēļā izjuka TP un "Jaunā laika" (JL) sarunas par jaunas valdības veidošanu. Lai gan sarunas ir pārtrauktas, tomēr abu partiju pārstāvji sola "nemest plinti krūmos". Šobrīd par vidutāju abām partijām vēlas kļūt "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, tādējādi reabilitējot savu pasīvo politisko tēlu, kāds radies pēc Eiroparlamenta vēlēšanām. Saeimā arvien vairāk apspriež politiskajām partijām nepiederoša Ministru prezidenta kandidatūru, kas varētu iegūt gan TP, gan JL atbalstu. Te jāatceras Andra Šķēles uznāciens uz Latvijas politiskās skatuves 1995.gadā, kad viņš kļuva par kompromisa premjeru. Atliek minēt, vai pie Latvijas politiskā apvāršņa parādīsies jauna zvaigzne.
Kāda naudas zīme tuvāka?
Ar 2008.gadu valdība ir ieplānojusi Latvijā iesviest vienoto Eiropas Savienības (ES) naudas vienību eiro. Lai gan šonedēļ Latvijas Banka kritizēja valdības ekonomisko politiku, kura var liegt ieviest eiro līdz paredzētajam termiņam, tomēr šis process ir neizbēgams. Ir divi aspekti, kas noteiks, vai Latvija ir gatava eiro ieviešanai. Pirmkārt, tā ir ekonomiskā perspektīva, kas augstā inflācijas līmeņa dēļ arī nav "rožaina". Otrkārt, tā ir iedzīvotāju gatavība atteikties no Latvijas nacionālā simbola - lata. Lats kā valstiskās neatkarības simbols lielākajai daļai iedzīvotāju ir kaut kas vairāk nekā norēķinu vienība. Šobrīd nav paredzēts referendums par eiro ieviešanu, tomēr, ja politiķi vēlētos, tad šo jautājumu varētu izšķirt tautas nobalsošanā. Turklāt ir dažādi uzskati, kā vārdu "eiro" izrunāt latviešu mēlē. Pagājušajā nedēļā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija apstiprināja, ka "eiro" latviski jāizrunā - "eira". Par vārda "eiro" tulkošanu nav skaidrības arī citās ES valstīs.
Šobrīd eiro ir viens no nedaudzajiem simboliem, kas apvieno lielāko daļu ES valstu. Kā zināms, ES ir dziļas atšķirības un nesaskaņas dažādās jomās, tādēļ šo ekonomisko savienību nevar dēvēt par ļoti vienotu veidojumu. Eiro ir šīs savienības vienotības simbols. Galvenais ir atbildēt uz jautājumu, kāpēc eiro nepieciešams Latvijai, jo nedaudzās ES valstis, kas atteikušās no eiro, joprojām dzīvo labi.
Latvijas karavīri paliek Irākā
Pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja priekšlikumu par Latvijas militārpersonu misijas Irākā pagarināšanu līdz nākamā gada jūnijam. Lai gan situācija Irākā neuzlabojas, bet drīzāk pasliktinās, vietējā valdība nespēj kontrolēt situāciju valstī, starptautiskā sabiedrība, Latviju ieskaitot, joprojām cer uz mieru un demokrātiju Irākā. Par situācijas pasliktināšanos liecina arī Polijas aicinājums ASV, lai šīs valsts militārpersonas tiktu pārdislocētas uz mierīgākiem Irākas apgabaliem.
Jautājumā par militāru atbalstu koalīcijas spēkiem Irākā Saeimas deputāti atbalsta principu - ja atbalstām ASV ārpolitiku, tad līdz galam. Brīžiem šķiet, ka pamatojums šim atbalstam neiztur kritiku, jo cīņa pret terorismu Irākā sākās tikai tādēļ, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem okupēja šo valsti. Proti, terorisms ienāca pēc karadarbības pret iepriekšējā politiskā režīma beigām. Šā jautājuma apspriešanā Saeimā ir izteikts labējo un kreiso politisko spēku pretstatījums - labējais politiskais spārns ir par misijas turpinājumu, bet kreisie, apelējot pie nacionālās pašapziņas, vēlas šo militāro misiju beigt. Latvijas karavīriem, kuri kāro doties militārajās misijās, pašlaik šāda iespēja saglabājas arī Irākā.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina ievērot likumu un neīsināt govīm astes

    Daudzi dzīvnieku turētāji pēc plašajām diskusijām masu saziņas līdzekļos zvana uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un vaicā, kā tad īsti ir ar...

  • Izdos pastmarku ar Alūksnes ģerboni

    Latvijas Pasts atbalstījis Alūksnes pilsētas domes vēlmi un nolēmis nākamā gada sākumā izdot pastmarku ar Alūksnes pilsētas ģerboni. Uz tā attēlota...

  • Aicina balsot par grāmatām

    Sabiedriskā organizācija “Lauku bibliotēku atbalsta fonds” sadarbībā ar publiskajām bibliotēkām mudina izvirzīt grāmatas - kandidātus konkursam...

  • Otrreiz izvirzīts ultimāts nav ultimāts

    Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās apkārtni pēc saviem uzskatiem. Tas attiecas arī uz valsts politiku.Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās...

  • Viesosies zviedru delegācija

    Alūksnē vairāku dienu vizītē 8.septembrī ieradīsies Zviedrijas sadraudzības pilsētas Sundbibergas pašvaldības, Lauvu kluba un psihiatrijas...

  • Dāvina enciklopēdijas un stimulē izglītoties

    Zeltiņu pagasta padome pašvaldības skolas bibliotēkai Zinību dienā dāvināja trīs enciklopēdijas, bet tagad skolēniem organizē erudīcijas spēli “Par...