Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Putni cieš no ziemas aukstuma

Iedzīvotāji: uzskata, ka katrā mājā jābūt barotavai spārnotajiem draugiem.

Iedzīvotāji: uzskata, ka katrā mājā jābūt barotavai spārnotajiem draugiem
Aukstumā visvairāk cieš putnu sugas, kas nav pielāgojušās Latvijas skarbajai ziemai. Izdzīvot šādos apstākļos palīdz tas, ja viņiem izdodas atrast barību un ja cilvēki viņus baro. "Tāda sala rezultātā, kāds ir pie mums, ir vērojama putnu mirstība," laikrakstam stāsta ornitologs Andris Avotiņš.
Alūksniete Ērika Mukstiņa uzsver, ka putnus ģimene barojot katru dienu. "Zīlītes jau ir pieradušas, ka dodam barību. Viņas vienmēr atlido, sīlim izlikām zīles. Putniņiem gatavojam speciālu barību - sasmalcinātu baltmaizi sajaucam ar auzu pārslām un eļļu. Pērkam arī saulespuķu sēklas un nežēlojam speķi," saka Ē.Mukstiņa. Viņas dēls Jānis bilst, ka viena no zīlītēm esot drosmīgāka un nebaidās mieloties ar barību pat cilvēka klātbūtnē.
Veikalā "Vāverīte" "Alūksnes Ziņas" uzzināja, ka cilvēki ik dienu iegādājoties saulespuķu sēklas putnu barošanai. Putnu mīļotāji īpaši interesējas, vai pārdošanā nav ceptas vai sālītas sēkliņas. Vislielākais pieprasījums ir pēc lobītām sēklām, lai gan tās ir dārgākas.
Ornitologs A.Avotiņš norāda, ka ziemā sals un barības trūkums ir viens no būtiskākajiem putnu skaita samazināšanās faktoriem.
"Ziemā mazākiem putniem, piemēram, zīlītēm un zeltgalvīšiem ,mirstība ir liela," apgalvo A.Avotiņš. Viņš apstiprina, ka esot tādas sugas, kas pārziemo Latvijā nelielā skaitā - tikai atsevišķi īpatņi. Pie tiem pieskaitāmi dziedātājstrazdi un plukšķi.
"Ir sugas, kam ziemošana Latvijā nav parasta parādība. Parasti šādas sugas ziemo pie ūdeņiem, kas lielā salā aizsalst, tāpēc mirstība ir lielāka. Tā tas ir ar gulbjiem, kuriem ziemošana šeit nav dabiska," norāda ornitologs.
Pēdējos gados ziemas šeit bijušas siltas, tāpēc aizvien vairāk gulbju nedodas projām.
A.Avotiņš ievērojis, ka šoziem Latvijā palikuši arī mājas strazdi.
"Ja cilvēki viņus nebarotu, tad tie nosaltu. Taču, ja putnus cilvēki sāk barot, tad to nevajadzētu pārtraukt darīt. Putns pie tā pierod, un, ja barības nebūs, tad būs zaudējis laiku, kad to varētu meklēt citur, un cietīs," secina viņš.
Šādā aukstumā var novērot to, ka putni agrāk no rītiem nāk pie barotavām, negaidot dienu. Naktī sals paņem daudz enerģijas, tāpēc viņiem vajag barību," saka A. Avotiņš.
Viņš spriež, ka zīlītēm aukstumā palīdz tas, ka koki nav apledojuši un nav bijuši atkušņi. "Tāpēc zīlītes mizu spraudziņās var meklēt kukaiņus," saka viņš.

Citu datumu laikraksti

  • Kokteiļi bērniem, sievietēm un vīriešiem

    Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi, lai uzsauktu tostu par mīlestību, saticību, veselību, mieru un draudzību.Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi,...

  • Aicina pieteikties jaunos rakstniekus

    Latvijas Rakstnieku savienība un Rīgas Jauno literātu apvienība no 14. līdz 18. aprīlim rīko Jauno autoru semināru. Tajā aicināti piedalīties...

  • Aicinājums

    Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome lūdz ziedot materiālus Cesvaines pils bojāto konstruktīvo elementu (pārsegumu, sienu, akmens mūra detaļu,...