Radīt vietu, kur kūsā dzīvība

Jaunā vadītāja Natālija Pomerance Ates muzejā saskata plašas attīstības iespējas.

Jaunā vadītāja Natālija Pomerance Ates muzejā saskata plašas attīstības iespējas
Pēc dažām nedēļām Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeja jaunajai vadītājai Natālijai Pomerancei beigsies trīs mēnešus ilgais pārbaudes termiņš. Tā kā ar muzeju viņa sadarbojusies jau iepriekš, šajā laika posmā turpināts jau agrāk iesāktais darbs ar dokumentācijas sakārtošanu un pilnīgāk iepazīta muzeja darbība, kas ļautu izvirzīt konkrētus mērķus tā attīstībā. Ar tiem viņa nesen iepazīstināja arī Kalncempju pagasta padomes deputātus. N.Pomerance saka: "Lai gan pārbaudes laiks vēl nav beidzies, mēs ar darbiniekiem nolēmām, ka ir pienācis īstais brīdis iepazīstināt, ko tad esam paveikuši. Galvenā uzmanība no manas puses tika vērsta uz dokumentācijas sakārtošanu, taču paralēli radušās arī vairākas ieceres. Viena no tām ir atbalsta fonda dibināšana, kas ļautu ziedot apmeklētājiem līdzekļus muzeja attīstībai."
Kas būtu tās lietas, kurām muzeja vadītājam būtu jāpievērš vislielākā uzmanība?
Pirmkārt, tā noteikti ir dokumentācijas sakārtošana, kas ir visu pamatu pamats. Ja tas nav izdarīts, nevar spert ne soli uz priekšu muzeja attīstībā. Pretējā gadījumā ir ļoti liels risks, ka visas ieceres var vienā brīdī aiziet pa burbuli. Arī es sāku tieši ar šī fundamenta nostiprināšanu. Otrs virziens, kurā esmu nolēmusi darboties, ir projektu rakstīšana. Katram šeit ir sava niša. Kad meitenes uzsāks patstāvīgi darboties izglītojošajā, muzejpedagoģiskajā un pētnieciskajā jomā, tad mans lauciņš varētu būt projekti. Piebildīšu, ka krājuma darbs šeit ir labi nostādīts. Zinu, ka projektu ziņā muzejam ir ļoti plašas iespējas, kas ļautu to modernizēt un sakārtot tā infrastruktūru.
Kā tas izpaustos praktiskā veidā?
Runājot par infrastruktūru, tā, pirmkārt, varētu būt zemes ceļa noasfaltēšana no Alūksnes līdz Kalncempjiem. Lai gan tas nav atkarīgs no mums, es redzu arī mūsu ieguldījumu, lai to veicinātu. Kas attiecas uz modernizāciju, tad muzejā vajadzētu uzstādīt signalizāciju, kam projekts praktiski jau ir gatavs, video novērošanu un visas teritorijas apgaismošanu. Tās būtu primārās lietas. Vēl esam domājuši par saliņas pārbūvēšanu, kas atrodas muzeja dīķītī. Tur varētu izveidot vietu, kur rīkot konferences un seminārus amatniekiem – tieši atbilstoši muzeja nākotnes iecerēm. Ir iecere izveidot uz vietas keramiķu darbnīcu un stacionāru cepli līdzās, kas ļautu praktiski darboties apmeklētājiem. Tā būtu iespēja arī vasarās rīkot nometnes bērniem, vienlaikus vēršot viņu uzmanību uz pašu muzeju. Protams, tās ir tādas atsevišķas idejas, bet lielais mērķis ir visu atjaunot un modernizēt.
Ko kolektīvs domā par šīm idejām?
Varu teikt, ka man ar darbiniekiem ir izveidojies labs kontakts un līdz šim no viņu puses sniegts maksimāli liels atbalsts. Es to novērtēju, jo vienmēr esmu uzsvērusi, ka viens cilvēks nav karotājs – ir jābūt labai komandai. Pagaidām gan šis atbalsts ir vairāk garīgā līmenī, jo praktiski meitenēm pašām vēl ir daudz jāizglītojas, lai es varētu pilnībā paļauties uz viņām un būt pārliecināta, ka jomās, par kurām katra atbild, viss būs kārtībā, pašai tajā neiedziļinoties. Tā izglītošanās, galvenokārt, saistīta ar specifiskām lietām. Piemēram, par to, kā izstrādāt izstāžu zinātnisko koncepciju, kā veidot muzeja piedāvājumu un kā tas ietekmē mārketingu. Vienkārši optimālajā variantā šīm lietām nevajadzētu radīt papildus jautājumus, tāpēc cenšos savas darbinieces izglītot, dodot atbilstošu literatūru. Apzinos, ka viss ir jādara pakāpeniski, sākot ar vieglāko. Sarežģītas lietas cilvēkus atgrūž, tāpēc man kā vadītājai ir jāizvērtē, ar ko sākt, lai viņas tiktu līdzi. Mums pat ir tāda vienošanās: ja es runāju par ātru vai sarežģīti, viņām jāsaka "stop!" – tagad vēlreiz tikai lēnāk un latviski, un tad mēs pasmejamies!
Vai atbalstu saņem arī no pašvaldības puses?
Viss nav tik vienkārši. No vienas puses varu teikt tikai labus vārdus, jo, ja kaut ko vajag tīri praktiskā ziņā, viņi nekad nav atteikuši. Kā piemēru varu minēt zaļumballi, kas notika nākamajā nedēļā pēc Līgo svētkiem. Mēs nevarējām vieni paši nodrošināt vajadzīgo kasieru daudzumu, tāpēc prieks, ka pēdējā brīdī atsaucās deputāti ar visām savām ģimenēm un viss pasākums izdevās. Pavisam citādi ir, ja runājam par profesionālajām lietām. Es esmu ieinteresēta darboties savas komandas un muzeja labā, taču ne vienmēr tas būs izdevīgi pašvaldībai. Protams, tās nav neatrisināmas problēmas, tāpēc ticu, ka tas ir tikai laika jautājums, lai mēs viens otram pieslīpētos un pagasts varētu droši teikt, ka es esmu viņu komandā.
Cik lielu iespaidu uz muzeju atstājušas pēdējos gados piedzīvotās pārmaiņas?
Vadītāju maiņa un trūkums ir bijis ļoti liels mīnuss – vismaz tūristu apmeklētības ziņā viss ir gājis mazliet uz leju. Tajā pašā laikā var priecāties, ka te uz vietas viss notiek – darbinieki turpina savu darbu, tāpat risinās dažādi remontdarbi. Jāsaka paldies pašvaldības vadībai, deputātiem, kas sapratuši muzeja nozīmi pagasta attīstībā. Kā nesen izteicās viens no deputātiem, varbūt pagasts vairs nebūs, taču Ates muzejs pastāvēs vienmēr, tāpēc, cik vien tas ir iespējams, jāiegulda tā attīstībā līdzekļi. Tas priecē, ka muzejam ir tāds atbalsts un nav bremzējošo faktoru. Man pašai šāda attieksme dod papildus enerģiju un rosina pilnīgāk sakārtot savā pārziņā esošo jomu, lai viss būtu tik labi, cik vien iespējams.
Kā piesaistīt tūristus?
Pati pirmā doma, ko es jau pateicu, stājoties amatā, bija par mājaslapas izveidi. Šobrīd notiek sarunas ar pretendentiem, mēģinot saprast, kāds būtu labākais variants. Esam iesnieguši mājaslapas struktūru, kādu mēs to vēlētos redzēt, dizainu atstājot mājaslapas veidotāju ziņā, tā kā šajā ziņā viss notiek. Otrs virziens tūristu piesaistīšanai - notiek aktīvāka informācijas izplatīšana par muzejā aktuālām lietām plašākos mērogos – uz citiem rajoniem un reģioniem. Lai to pilnveidotu, tam būs nepieciešama īpaša apmācība, kas nozīmē, ka pilnībā šī ideja tiks īstenota nākamajā sezonā.
Vai ņemsi vērā arī iepriekšējo vadītāju domas un ieceres muzeja attīstībā?
Es pati neesmu iepazinusies ar iepriekšējo muzeja vadītāju iecerēm un nākotnes vīzijām, jo nav tādu dokumentu, kas ar to varētu iepazīstināt. Vienīgā informācija par to nāk no darbinieku puses, kas strādājuši vēl muzeja dibinātāja Viktora Ķirpa laikā. Gadiem strādājot kopā, viņiem, protams, palikušas atmiņā Viktora ieceres, tāpēc pašos pamatos es centīšos balstīties tieši uz tām. Nākamajā gadā mēs esam ieplānojuši atklāt viņa memoriālo istabu, taču, lai to izveidotu, vēlos pārrunāt visu ar viņa sievu – Mirdzu Ķirpu. Šī tikšanās notiks jau tuvākajā laikā, tādēļ var teikt – esmu ceļā pie viņas, lai izrunātu daudz dažādu lietu, kas saistītas ar muzeju un tieši šo istabu.
Kādu Tu pati gribētu redzēt muzeju nākotnē?
Ņemot vērā, ka Latvija ir lauksaimniecības zeme, tad es muzeju gribētu redzēt kā mūžizglītības centru, kur pulcēties amatniekiem. Pati, būdama apmeklētāja, esmu sajutusi, cik ļoti gribas padarboties pašai, ja kaut kas patiešām ieinteresē. Gribu, lai šādu iespēju saņemtu arī Ates muzeja apmeklētāji – tie, kas vēlas iegūt kaut ko no tā vēstures un papildināt to ar savām zināšanām, darbību un radošo lidojumu. Mani iepriecinātu, ja šeit kūsātu dzīvība, lai tas kļūtu par atpūtas un tūrisma centru ne tikai cilvēkiem mūsu rajonā, jo iespējas attīstīties te ir ļoti plašas. Muzejā ir ieguldīts liels darbs, kuru es pat nevarētu aprakstīt – var just, ka arī pēdējos gados, kad nav bijis pastāvīga vadītāja, darbinieki par visu ir rūpējušies. To ieguldīto darbu var ar sirdi sajust. Tieši tā to vērtēju arī es un vēlētos, lai to sajustu arī citi.
***
Vizītkarte
Vārds uzvārds – Natālija Pomerance
Dzimusi - 1965.gada 6.februārī
Izglītība – Augstākā – uzņēmējdarbība, bakalaura grāds
Darba vieta – Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs
Amats – muzeja vadītāja
Vaļasprieki – Esmu aktīvas dabas, ar plašu redzējumu, tāpēc patīk viss mainīgais, jaunais, un mani vaļasprieki ir tikpat mainīgi, kā es pati. Bet pamatā ir dažas nemainīgas aizraušanās - muzicēšana, sportošana, adīšana, ceļošana, zinātnisku filmu skatīšanās, lasīšana.

Citu datumu laikraksti

  • Mālpilī skolēni izdzīvos lauku dzīvi

    Lauku dzīves izzināšana, ekskursijas un iepazīšanās ar saimniecībām, lopkopība un augkopība, darbs grupās, veidojot saimniecību maketus, konkursi un...

  • Saeima aizmirsa

    Rīgā, Pērnavas un Vagona ielu krustojumā, 2.jūlijā ceļu satiksmes negadījumā cieta divi policijas darbinieki. Neraugoties uz mediķu pūlēm un donoru...

  • Sāk likt jumtu degušajai mājai

    No trīs pretendentiem iedzīvotāji, kuru dzīvokļi ir Alūksnē, Dzirnavu ielā 3, izvēlējušies SIA "Ozolmājas". Uzņēmuma strādnieki sākuši atjaunot...

  • Dziesmotais kurvītis

    Nedēļa kopumā pagājusi vērienīgākās prātulas «Latvieši - dziedātāju tauta» apliecinājuma – Dziesmu un deju svētku – zīmē.Nedēļa kopumā pagājusi...

  • Divkosīgas rūpes raķešu ēnā

    Japānā kārtējo sammitu aizvadījuši astoņu industriāli attīstīto valstu jeb G8 līderi.Japānā kārtējo sammitu aizvadījuši astoņu industriāli attīstīto...

  • Dzīve dārgāka, apbedīšana lētāka

    Malta. Lai arī dzīves dārdzība Maltā paaugstinās, drīzumā šajā valstī varētu kristies apbedīšanas pakalpojumu cenas.Malta. Lai arī dzīves dārdzība...

  • Mērnieku laiki drīz beigsies

    Laimonis Sīpols: attīstībai vajadzīgas lielākas pašvaldības.Laimonis Sīpols: attīstībai vajadzīgas lielākas pašvaldības Alūksnes novadu veidojošām...

  • Mūsu ierocis – klusēšana

    Kurš tad iemīlējies domā, ka kādreiz strīdēsies un ecēsies? Mēs ar vīru arī nebijām izņēmums un pat labu laiku pēc kāzām varējām draugu vidū...

  • Rūgtas, tomēr zāles

    Dzīvojam sabiedrībā, tāpēc konflikts jārisina civilizēti. Neesam dzīvnieki, lai dusmu brīdī būtu tikai instinktu vadīti.Dzīvojam sabiedrībā, tāpēc...