Radošuma treniņš: iet un darīt

Ja ilgi dari vienu un to pašu, tad to vajag lauzt pilnībā un atteikties no visa vecā. Cilvēkiem vajag piedāvāt emocionāli kaut ko pavisam jaunu. Piemēram, ja pilsētas svētkos vienmēr ir tirdziņš, basketbols, nakts koncerts - to visu vajag aizmirst! Citādāk jauno “hop!” nevar dabūt. Jā, tas prasa drosmi, jo jārēķinās, ka pusei nepatiks, bet nākamajā gadā tie, kam nepatika, prasīs to jauno. Vajag iet uz visu banku - šaubīties nevar.
Šādas atziņas šonedēļ Alūksnē pauda rīdziniece Gundega Skudriņa - radošās apvienības “Skudras metropole” veidotāja un vadītāja jau teju 15 gadus. Tikšanās ar nosaukumu “Kā trenēt radošumu” Alūksnē notika Alūksnes un Apes novadu fonda projekta “Radošā potenciāla skola” laikā un pulcēja 83 dalībniekus no Alūksnes un Apes novadiem. Pasākumā fonds vāca arī ziedojumus projektam “A un A novada jaunajiem talantiem”, iegūstot 54,32 eiro.

PSP sindroms
Savulaik G.Skudriņa dažus gadus bijusi, kā pati atzina, “kāda lauku kultūras nama vadītāja Vidzemes šosejas malā”, bet, saprotot, ka šajā amatā viņai izaugsmes vairs nav, pēc četriem gadiem devusies strādāt uz Rīgu - vadījusi raidījumus televīzijā, nodibinājusi savu uzņēmumu “Skudras metropole”.
“Visa mana dzīve un darbi ved pa ļoti daudziem radošiem ceļiem. Sastopu daudz aktīvus un radošus cilvēkus. Esmu enerģiska, lai gan būtībā visu dzīvi esmu bijusi arī diezgan bailīga būtne, tomēr šīs bailes sevī kaut kā uzveicu, dodos pa dažnedažādām durvīm - tur sastopu interesantus cilvēkus un nonāku pie dažādiem projektiem. Man nepatīk pierastas un vienkāršas lietas ķeksīša dēļ. Nospiežot durvju rokturi, tu ieej, un nav vairs variantu - tev ir kaut kas jāsaka un jādara, jārīkojas. Brīdī, kad to pārvari, vairs nav variantu - tu ej uz priekšu. Tieši tā arī trenē radošumu: nevis sēž un gaida, kad atnāks mūza - jo tas ir nereāli, visu mūžu var neatnākt -, bet iet un dara. Jāīsteno PSP (pacel savu pēcpusi!) sindroms. Jo - paceļot tu jau kaut ko dari. Ja kaut ko dari, tad kaut kur virzies. Ja kaut kur virzies, tad kaut kur arī nonāc un iegūsti,” pārliecināta ir G.Skudriņa.

Dara, kā gribētu pati
Viņa labprāt dalās ar savām zināšanām, kas gan nav akadēmiskas, un atzīst - Latvijā ar vienu darbu nevar izdzīvot, tādēļ arī pati strādā divos darbos, no kuriem viens dod maizīti, otrs - sviestiņu. “Man nav kanonu vai likumu, kā vajadzētu dzīvot - es dzīvoju, vadoties pēc savas sirds. Tik vienkārši. Lēmumus pieņemu ne tik daudz ar prātu, bet vairāk ar sirdi. Galvenā prasme ir ieklausīties savā sirdī un izdarīt pareizās izvēles. Mans redzamākais darbs ir televīzijā, bet radošākais - “Skudras metropolē”. Tur darām visas iespējamās lietas, ko vien producentiem ir jādara,” viņa saka.
“Skudras metropole” īstenojusi daudzus radošus projektus, par daudziem arī saņemtas dažādas atzinības un apbalvojumi. Uzņēmumā pamatā strādā G.Skudriņa, vēl viena darbiniece un dizainers, bet pārējie cilvēki tiek pieaicināti uz konkrētiem pasākumiem. G.Skudriņa Rīgā radījusi arī “pop-up” kafejnīcas - vietas, kur tiekas radošums, spēles prieks un ēdiens. “Pirmās “Nepieradinātās vakariņas” 2014.gadā Cēsu mākslas festivālā mums pavēra ceļu gastronomijas lauciņā, lai gan uzsākām tās eksperimentālā kārtā. Latvijā tas bija kaut kas jauns. Gastronomiskajās performancēs es nonācu absolūti nejauši, bet arī tur it viss: režija, scenārijs, mūzika, ēdiens un tā pasniegšana - ir saistīts ar vārdu „radošums”. Botāniskā dārza Palmu mājā 2015.gada 8.martā uzbūrām Tējas pēcpusdienu – tā ir tik skaista vieta! Sievietei taču vienmēr gribas būt mīlētai un aprūpētai. Šo pasākumu veidoju tā, kā es vēlētos svinēt 8.martu un lai nebūtu tikai puķe un kafejnīca. Un es nebiju kļūdījusies – vīriešiem patika šis piedāvājums, viņi labprāt pirka biļetes un aicināja savas sievietes uz šādu pasākumu,” radošos veikumus ieskicē G.Skudriņa.

Kas raisa emocijas?
Viņa uzsver - ir svarīgi, lai ikvienā projektā nedominētu forma, bet lai tam būtu arī saturs. “Mēs ļoti par to domājam. Tas, ka katrā projektā ieliekam dziļu jēgu, ir tas, kas piesaista cilvēkus - viņiem tas ir vajadzīgs. Tad arī cilvēkos raisās emocijas. Ja izglītošanu, izklaidi un emocijas spēj savienot, tad cilvēkiem par šādu pasākumu ir piecreiz lielāka interese. Katru projektu veidoju, vadoties pēc tā, kas man šķiet vajadzīgs un pilnveidojošs,” atklāj G.Skudriņa.
Viņa arī uzsver, ka vienmēr jāņem vērā, kas notiek gada cikla griezumā, jo gadalaiki ietekmē to, kas notiek cilvēka prātā. Vienmēr arī jāzina, kas tobrīd notiek Latvijā - nedod, Dievs, noticis kāds negadījums vai citas sliktas lietas. “Apspēlējot gadalaiku tēmu, var rīkoties divējādi: absolūti šokēt, uzburot pretēju gadalaiku esošajam, piemēram, ziemu ar īstu sniegu vasarā, vai uzburot pavasari, jo zieds, zaļa zāle, notikums, kas saistās ar plaukšanu, vienmēr uz cilvēkiem nostrādās emocionāli. Tāpat kā krāsas un skaistums,” saka G.Skudriņa.

Ar degsmi un radošumu
Viņa atzīst - stimuls būt radošam ir ierobežotie finanšu līdzekļi un Latvijas prasīgā publika, jo latvieši mīl kultūru un notikumus. “Tas mums uzliek latiņu un liek nemitīgi ģenerēt ko jaunu. Ar smuki izdekorētu galdu vien nepietiek. Ja klientus neapmierina tikai vīna glāze, sausām sarunām un uzkodām, ko neviens neievēro un no kā neviens nekad nepaēd, tad ir jābūt radošam un jādomā kas cits. Jādod notikuma sajūta, ko pēc tam ilgi atcerēsies kā kaut ko īpašu. Pasākumā nedrīkst cilvēkus palaist pašplūsmā, jo Latvija ir maza un pasākumu auditorijas dublējas. Ja cilvēki pasākuma laikā “sēž” telefonā, tas nozīmē, ka viņiem ir garlaicīgi. Jārada cita veida pasākums! Ar degsmi un radošumu - kā Sprīdīši - var izdarīt ļoti daudz. Nav no jauna jāizgudro velosipēds. Ja cilvēks pēc pasākuma atzīst, ka pirmo reizi dzīvē ko tādu redzējis, sajutis, piedzīvojis - mērķis ir sasniegts! Jābūt pārsteiguma momentam, un jāatrod īstās lietas, ko sapludināt kopā. Es izmantoju to, kas Latvijā ir pieejams, transformēju arī savu bērnību. Jā, kādam varbūt tas viss šķiet pilnīgs sviests, tomēr lielākoties tas ir prieks,” stāsta G.Skudriņa.

Jāprot paņemt laiku sev
Ja cilvēks visu laiku dzīvo ierastā ērtības zonā, tad radošums nevar atnākt - domāt citādāk liek apstākļu maiņa. Tādēļ vajag mainīt ierasto, piemēram, iet uz darbu pa citu ceļu. “Ja to nedarīs, tad neuzzinās to, kas ir tajā citā vietā. Vajag lauzt sevi, citādi arī nevar virzīties uz mērķi. Un, ja kaut kas nepatīk, tad ir jāzina, kas ir tas, kas nepatīk - jāpamēģina arī to. Šo to pamainot, var atklāt to, ka tas tomēr patīk. Diemžēl cilvēks ļoti bieži izvēlas nedarīt, jo viņam ir bailes pašam no sevis. Bailes no tā, ko par to teiks un domās apkārtējie. Šie stereotipi grauž un liedz virzīties uz priekšu,” secina G.Skudriņa.
Kur pati gūst enerģiju un iedvesmu? Enerģiju - no cilvēku mīlestības, īstenojot projektus, bet iedvesmu - no tā, ko dara. “Reiz manī raisījās pārdomas, kas man iedos prieku? Esmu tādā vecuma kategorijā, no kuras smeļ visi - valsts, ģimene, bērni, draugi, nodokļi. Sapratu - ja būšu priecīga es, tad viņiem visiem būs ko smelt no manis. Viens no galvenajiem kritērijiem ir veselīgs egoisms. To mācu arī citiem - dzīvot tā, lai saprastu, kas mani dara priecīgu. Ir jāprot paņemt arī laiku sev, tikai tad es būšu forša, priekpilna un došu pienesumu citiem,” saka G.Skudriņa.

Gundegas Skudriņas atziņas

✴ Nav neizdarāmu lietu - ir tikai kūtrums, slinkums, negribēšana un daudzas citas līdzīgas īpašības. Ja tās pārvar, var izdarīt brīnumu lietas!

✴ Pasākuma tapšanā katrā sīkākajā detaļā jāiegulda ļoti liels darbs, jo tās visas rada noskaņu un kopainu.

✴ Katru dienu kādam cilvēkam galvā ir daudz foršu domu. Mēs nevienu mirkli nedrīkstam sēdēt uz saviem lauriem - ja gribi savā profesijā paveikt kaut ko vērtīgu, tad visu laiku jādodas uz priekšu, par visu jāinteresējas un jāsaprot, kurp virzās pasaule.

✴ Katrs cilvēks grib būt mīlēts, priecīgs un iedvesmots.

✴ Ir ļoti liela atšķirība: tu ej uz darbu vai gribi kaut ko paveikt savā profesijā, izdarot kaut ko vairāk, nekā jau proti.

✴ Darbs vainagojas ar rezultātu tad, ja darītājam ir degsme. Vajag atrast līdzīgi domājošos un tos, kuriem ir “dzirkstele” - tad var kalnus gāzt.

✴ Nav tāda notikuma, kuram neseko auditorija. Jautājums - vai sasniedzat pareizo auditoriju un vai izspēlējat pareizo kārti pareizajai auditorijai.

✴ Ir jāpārvar sevī kautrība, jāsapauno un jānoliek malā latviskā mentalitāte - nelepoties ar paša sasniegto.
— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Mūža skaistie zelta graudi 5

    Mūža skaistie zelta graudi

    (Turpinās no 1.lappuses)Lūcija Sāgameža-Nāgele ir viena no tām alūksnietēm, kuras tālajā 1945.gadā Alūksnes vidusskolā (šobrīd Ernsta Glika Alūksnes...

  • Aicina uz salidojumu Vidagā

    D.Ozoliņa Apes vidusskolas izglītības programmu realizēšanas vietā Vidagā 15.jūnijā notiks salidojums, kas būs veltīts Sikšņu skolas 170 gadu...

  • Plāno veidot Apes muzeju  apvienību

    Plāno veidot Apes muzeju apvienību

    Apes novadā ir iecere veidot Apes muzeju apvienību kā jaunu muzeju ar vienotu krājumu, bet dažādām eksponēšanas vietām pagastos. Jaunajā muzeju...

  • Sievišķība ir skaista! 7

    Sievišķība ir skaista!

    Atverot drēbju skapi, sievietes bieži vien saprot, ka nav ko uzģērbt. Tā jau ir sava veida klasika. Alūksniete Antra Reismane lieliski prot parādīt,...

  • Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā trešdien jaunajiem pavāriem norisinājās meistarklase, ko vadīja SIA “Pētersīlis” kafejnīcas...

  • Gaida pieteikumus vasaras nometnēm

    Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir izsludinājusi Alūksnes novada bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursu.Lai pretendētu...