Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Raidījuma varoņus iztēlojas jau iepriekš

Smaidoša, atvērta un vienmēr gatava ne tikai uzklausīt cilvēkus, bet arī ieklausīties. Apveltīta ar precizitāti, atbildības izjūtu un vēlmi izzināt problēmu līdz galam. Uzmanīga pret atzinību un kritiku.

Smaidoša, atvērta un vienmēr gatava ne tikai uzklausīt cilvēkus, bet arī ieklausīties. Apveltīta ar precizitāti, atbildības izjūtu un vēlmi izzināt problēmu līdz galam. Uzmanīga pret atzinību un kritiku. Gatava mācīties pati un dot objektīvus ieteikumus citiem. Šīs īpašības televīzijas žurnālistei Sarmītei Plūmei, kas 25.gadu strādā Latvijas televīzijā un astoto gadu veido raidījumu "Province", piemitušas kopš studiju gadiem Latvijas Valsts Universitātes Žurnālistikas fakultātē.
Sastopoties ar kursabiedreni pēc vairākiem gadiem, viņai atbraucot uz provinci, lai gatavotu raidījumu par pils turpmāko likteni, priecājos, ka viņa tās spējusi saglabāt, nevienu nezaudējot.
"Latvijas televīzijā sāku strādāt jau pirms studiju beigšanas. Raidījumi ir bijuši dažādi, bet vissmieklīgākais man šodien šķiet tas, ka pati, vēl būdama neprecējusies, bez bērniem, neko daudz nesaprazdama par ģimenes dzīvi, veidoju raidījumu, kam nosaukums bija "Mana ģimene". Tagad, kad ar vīru Vilni, kurš ir Aizkraukles pilsētas domes priekšsēdētājs, esam nosvinējuši sudrabkāzas un bērni ir lieli, es varētu veidot šādu raidījumu," stāsta Sarmīte.
Viņa atceras tos gadus, kad veidojusi raidījumu "Dialogs" un pārraides par dziesmu un deju svētkiem. "Man bija brīnišķīga iespēja gatavot izglītojošu raidījumu - konkursu "Zemnieku stunda". "Provincei" rit astotais gads," uzskata žurnāliste.
Problēmas skata analītiski
Sižetus raidījumā "Savai zemītei" par lauku problēmām veido arī Sarmītes Plūmes kursabiedre un kolēģe Daina Bruņiniece, tomēr tās nedublējas. "Mēs ar Dainu esam atšķirīgi cilvēki, ar dažādu skatījumu uz problēmām. Manuprāt, "Savai zemītei" ir iekodēts optimisms un pozitīvisms, bet
"Province" krietnu laiku orientējās galvenokārt uz pašvaldībām, izceļot to vadītāju kā saimnieku, kura rokās ir gan iespējas, gan vara. Mums bija pat "Provinces" krēslu galerija. Gada garumā stāstījām par pašvaldību vadītāju darbu. Patika, ka varējām celt šo vadītāju prestižu sabiedrībā.
Pēdējos divus gadus, bet īpaši tagad - jaunajā gadā, kad ir mainījies raidlaiks no sestdienas ar atkārtojumu svētdienās uz ceturtdienu pusastoņos vakarā ar atkārtojumu piektdienās, būsim analītiskāki, jo esam iekļuvuši šiem raidījumiem atvēlētajā laika zonā. Tāpēc raidījuma producente Vija Ķenava ieteica "Provincē" izvērst analītisko stīgu. Tas arī man pašai ļoti interesē. Protams, vienreiz tas izdodas vairāk, otrreiz - mazāk. Filmēšanas grupas mērķis ir padarīt šo raidījumu maksimāli izmeklējošu un analītiski dziļāku," stāsta Sarmīte.
Tēmas pamatā ir cilvēks
"Provinces" vadītāja ir pārliecināta, ka tēmu, par kurām veidot raidījumus, ir bezgala daudz, tāpēc vienā pārraidē iespējams skart vienu no tām. "Iepriekšējā "Provincē" tuvojoties Zvaigznes dienai stāstījām par cilvēkiem, kas, dara labu citiem nevis tāpēc, ka ir svētki, bet visu gadu, par to nesaņemot atalgojumu un īpaši neafišējoties. Tuvākajā laikā ir iecerēts sižets par Višķu pagastu, kas labprātīgi ir gatavs pieņemt to, ko citas pašvaldības nevēlās, piemēram, Pētera Pirmā pieminekli, radarus un citu.
Tēmas it kā piesakās pašas. Dažkārt raidījuma filmēšanas laikā dzirdu kaut ko interesantu. To paturu prātā un izmantoju turpmāk. Pa šiem gadiem man ir izveidojies ārkārtīgi plašs informatoru pulks. Dažādas idejas pavīd arī citos masu informācijas līdzekļos. Ideāls variants ir pārskatīt rajonu presi, bet ne vienmēr tam atliek laika. Nekad nav tā, ka sēžu un nezinu, ko filmēšu pēc divām vai četrām nedēļām. Tēmu plāns man ir vismaz trīs mēnešiem uz priekšu. Dažkārt ir grūtāk konkrētai tēmai piemeklēt cilvēkus, bet tas jau ir žurnālista pieredzes jautājums, kam zvanīt, prasīt un lūgt," stāsta Sarmīte.
Esmu absolūti brīva rīcībā
"Labākais, kas ir Latvijas televīzijā, ka mums ir absolūta finansiālā brīvība. Man nekad nav bijis jādomā par to, vai es varu aizbraukt, vai varu nofilmēt un tamlīdzīgi. Protams, būtu muļķīgi uzskatīt, ka mēs naudā "peldamies". "Province" ir sabiedriskās televīzijas pasūtījums, tāpēc raidījumam ir sava finansiālā tāme. Mēs varam rīkoties pilnīgi brīvi. Man ir jautājuši, vai viens otrs raidījums netop pēc pasūtījuma. Varu teikt, ka nestrādājam pēc pasūtījuma un ceru, ka to nekad arī nedarīsim. Ir ieteikumi, ka vajadzētu runāt pat integrācijas jautājumiem, bet tas jau ir cits - sociāls pasūtījums," skaidro S.Plūme.
Viņa ir pārliecināta, ka "Province" aizvien noteiktāk izies ārpus Rīgas, lai atainotu provinces negācijas. "Ir viegli un patīkami iekarot skatītāju atzinību pēc raidījumiem par pozitīvām tēmām, bet visi zinām, cik dzīve mēdz būt raiba un pat bezcerīga.
Ja pētītu skatītāju auditoriju, lielākā tās daļa atbildētu, ka vēlas skatīt sižetus par pozitīviem notikumiem. Tomēr pēdējā laikā esmu saskārusies, ka tad, kad mēs parādam, piemēram, ģimeni ar septiņiem bērniem, kuriem nav ko ēst, vai baznīcas sieviņas, kas aiz labdarības vāra ēdienu citiem, vai māti, kura ir spiesta bērnus sūtīt internātskolā, jo nespēj tos uzturēt, cilvēki pēc raidījuma zvana uz televīziju un vaicā, kā viņi varētu palīdzēt. Toties es neatceros, ka man būtu zvanīts pēc tāda raidījuma, kur viss ir būvēts uz optimisma. Ja nu vienīgi šis optimisms ir balstīts uz pārcilvēciskiem spēkiem sevis pārkāpšanai," Sarmītes teiktajā jaušams gandarījums.
Province - tas skan lepni
Sarmīte ir pārliecināta, ka jau sen cilvēkiem nekādā gadījumā nav jākautrējas, ka viņi dzīvo provincē. "Pirmajā "Provinces" veidošanas gadā televīzijas ģenerāldirektors man lūdza, lai raidījumam nedodu šādu nosaukumu, jo tas būs pazemojoši. Es strīdējos pretim un biju absolūti pārliecināta, ka šajā vārdā nav nekā nicīga, ka tas ir dzīvs un elpojošs. Priecājos, ka cilvēki ir to sapratuši.
"Provinces" filmēšanas grupai patīk braukt tālu, tāpēc tuvāk par simts kilometriem cenšamies nebraukt. Man ir bijušas dažas šokējošas reizes, kad saprotu, ka te nu gan vairs nav Latvija, cilvēki dzīvo atrauti no visas pasaules it kā ar citu asinsriti. Lai cik dīvaini nebūtu, man patīk braukt uz Latgali, jo tur ļaudis ir vienkārši, patiesi un atklāti, nevis tāpēc, ka latgaļus uzskata par viesmīlīgiem. Viesmīlīgus cilvēkus var atrast visur. Nekad neesmu sastapusies ar lišķību un samākslotību. Bet tas nenozīmē, ka Latgales dēļ mēs apdalām pārējos novadus. Varbūt nedaudz Zemgali, jo tā atrodas pārāk tuvu Rīgai," stāsta "Provinces" veidotāja.
Ir dota radoša brīvība
Sarmīte par augstāko pārvaramo latiņu, ko uzcēlis kolēģis Jānis Domburs, uzskata politisko raidījumu "Milžu cīņas". "Man nekas cits neatlika, kā pārvarēt bailes, ieskrieties un lēkt. Tas izdevās. Tomēr visvislabākais, kas ar mani noticis, ir tas, ka es ļoti godīgi varu teikt - man dota milzīga radoša brīvība. Tas ir mans lielākais ieguvums, strādājot sabiedriskajā televīzijā. Man patīk, ka ikdienā televīzijā varu strādāt ar zināmiem cilvēkiem, jo viņi ir prognozējami. Ir būtiski, ka ilgu laiku strādāju kopā ar režisori Daci Pakuli, kura atbild par raidījuma formu. Es esmu atbildīga par saturu, tāpēc izvēlos tēmas, intervējamos cilvēkus, organizēju filmēšanu un tamlīdzīgi. Savādi, bet es bieži iztēlojos raidījuma varoņus, kurus satikšu, jo mēs pirms filmēšanas lielākoties sazināmies pa tālruni. Bet man vienmēr galvenais ir jau iepriekš apzināties, ko es ar raidījumu vēlos panākt. Vienreiz iecere apaug ar lielu sniega bumbu, otrreiz viss līdzinās izlīšanai caur adatas aci. "Provincei" ir nerakstīts zelta likums: ja mēs esam cilvēku filmējuši, nekad nerīkojamies tā, ka viņa teikto raidījumā neizmantojam," saka Sarmīte.
Ģimene - lielākais kritiķis
"Manu veidoto raidījumu lielākais kritiķis ilgu laiku bija vīrs. Zināju, ka viņam varu uzticēties, bet tagad viņam piepulcējas arī abi vecākie bērni, jo dēls Māris strādā Latvijas neatkarīgajā televīzijā (LNT), bet meita Baiba otro gadu Tallinā Konkordijas universitātē studē elektroniskos masu informācijas līdzekļus. Viņi ar sajūsmas vārdiem nebārstās, bet tas nav galvenais. Man ir būtiska viņu pirmā reakcija pēc raidījuma noskatīšanās.
Es atceros aizvadītā gada ziemu, kad ar filmēšanas grupu bijām vistālākajā punktā - Pasienē - 12 kilometrus aiz Zilupes. Svētdienas pusdienlaikā visi mājās noskatījāmies raidījumu, mans 23 gadus vecais dēls sēž un ilgi klusē. Jautāju viņam: "Māri, vai tev tik ļoti nepatika, ka tu neko nevari pateikt?" Un pēkšņi dēls saka: "Man palika skumji." Tad es sapratu, ka, filmējot vietā, kas mums nelikās Latvija, esam spējuši izveidot raidījumu, ka pat jaunam čalim kļūst skumji. Man pietika ar vienu viņa teikumu. Tas bija lielākais gandarījums," saka populārā televīzijas žurnāliste Sarmīte Plūme.

Citu datumu laikraksti

  • Kokteiļi bērniem, sievietēm un vīriešiem

    Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi, lai uzsauktu tostu par mīlestību, saticību, veselību, mieru un draudzību.Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi,...

  • Aicina pieteikties jaunos rakstniekus

    Latvijas Rakstnieku savienība un Rīgas Jauno literātu apvienība no 14. līdz 18. aprīlim rīko Jauno autoru semināru. Tajā aicināti piedalīties...

  • Aicinājums

    Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome lūdz ziedot materiālus Cesvaines pils bojāto konstruktīvo elementu (pārsegumu, sienu, akmens mūra detaļu,...