Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rajona zemnieki vēlas attīstīt ražošanu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Alūksnes rajonā iepazina lielogu dzērveņu audzēšanas, bioloģiskās lauksaimniecības, graudu un piena ražošanas saimniecību.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Alūksnes rajonā iepazina lielogu dzērveņu audzēšanas, bioloģiskās lauksaimniecības, graudu un piena ražošanas saimniecību.
"Šīm saimniecībām ir vēlme strādāt un atrast tirgū savu nišu. Centos saskatīt, kur ir valdības vai kāda dienesta vaina, kas rada šķēršļus un kavē attīstību. Uzrakstot kādu rīkojumu vai nolikumu, nevar zināt, vai tajos ir viss paredzēts," vērtē ministrs. Viņš norāda, ka secinājumus izdarīs pēc visas informācijas analīzes.
"Veclaicenes pagasta zemniece Gunita Virka izstrādāja projektu veselības saimniecību veidošanai, kas ietvertu viņas "Mauriņus" un Ziemeru pagasta "Poliešus". No vienas sētas uz otru vestu veselības taka. Diemžēl atbalstīja tikai tradicionālus nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veidus - viesu mājas labiekārtošanu, zivju krājumu papildināšanu ūdenskrātuvē, bet par veselības saimniecības lietderību finansētāji šaubās," komentē Alūksnes rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Projektā paredzēts izveidot bioloģiskās produkcijas audzēšanas saimniecības, kur ne tikai zemnieku ģimenes, bet arī viesi uzturā lieto veselīgu pārtiku. "Projekts paredz, ka atpūsties atbraukušie varēs, piemēram, palīdzēt lasīt ābolus vai arī doties uz mežu sēnēs. Ir iecere arī organizēt nometnes bērniem, kam ir veselības problēmas," pauž "Poliešu" saimnieks Arvis Pavlovičs. Iespējams, ka ar laiku tās varētu veidoties kā viesu mājas, bet tomēr atšķirīgas no līdz šim ierastajām, kas piedāvā tikai atpūtas un izklaides iespējas.
Meklē tirgu bioloģiskajai produkcijai
Pierobežā ir trīs bioloģiskās saimniecības, kas cer, ka nesen atvērtajā kautuvē Cēsu rajona Zaubē ne tikai kaus lopus, ievērojot Eiropas Savienības prasības, bet arī varēs noteikt atbilstošu cenu bioloģiski audzētu lopu gaļai. "Tā ir produkcija, ar ko spēsim konkurēt ārvalstu tirgū. Ja izveidosies laba sadarbība ar Zaubes kooperatīvu, nebūs vairs līdzšinējo problēmu gaļas realizācijā," spriež A. Pavlovičs. Tad varētu palielināt ganāmpulku, kur pašlaik ir 29 "Latvijas brūnās", "Angusas" un "Limuzīna" šķirnes govis ar teļiem. Tie arī ziemas salā brīvi pastaigājas aplokā, kur ir siena kaudze. No tās var ēst, cik katrs grib.
"Poliešos" atzīst, ka izvēle bijusi pareiza. "Šis ir lētāks un vienkāršāks saimniekošanas variants. Piena ražotājiem ir noteiktā laikā jābaro un jāslauc govis. Man darba ir tik, cik nepieciešams lopbarības sagatavošanā. Tās izmaksas nav lielas, jo visu darām paši. Tikai skābsiena likšanai tehniku īrē. Nekādas barības piedevas lopi nesaņem. Varu skatīties, kā tie aug un kā vakarā atgriežas novietnē. Turpretim nobarojamo jaunlopu audzētāji nepārtraukti baro spēkbarību un kombinēto lopbarību, kas maksā dārgi, tāpēc peļņa iznāk niecīga," salīdzina saimnieks. Viņa audzētie lopi 400 kilogramu dzīvsvaru sasniedz apmēram gadā. Par tāda svara dzīvniekiem saņem arī valsts subsīdijas. Tiesa, pagaidām cena par gaļas kilogramu ir tāda pati kā visiem. Tomēr A.Pavlovičs cer, ka drīz cilvēki par veselīgu gaļas produkciju varēs maksāt vairāk. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizācija, kuras biedrs ir Arvis, gatavojas atvērt specializētus veikalus. Nedaudz produkcijas var pārdot arī "Zaļajā tirgū".
Veselības dzēriens - ķirbju sula
"Poliešiem" ir 68,5 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet tā ir kalnaina. Zemnieks iecerējis palielināt ķirbju, pupiņu un arī citu dārzeņu audzēšanu. Pērn sevišķi labi padevušies ķirbji. To sula kopā ar ābolu sulu ir atspirdzinošs veselības dzēriens. Garšīgs ir arī kavbūzis - arbūza un ķirbja krustojums, ko var ēst svaigu vai arī gatavot salātus. Par to pārliecinājās zemkopības ministrs M.Roze.
"Saražot acīmredzot var, ir vajadzīgas realizācijas iespējas," viņš secina. Šovasar Pavloviči domā palielināt ķirbju audzēšanu, kas pērn bija vareni padevušies. Paredzēts eksperimentēt, lai zinātu, kādas šķirnes izvēlēties. "Nevar zināt, kādi būs laika apstākļi. Varbūt mitrākā un vēsākā vasarā nenogatavosies kavbūži, kas mīl karstumu," spriež zemnieks.
Ķirbjus izmanto Ziemeru pamatskolas ēdnīcā, ar ko ir slēgts līgums par dārzeņu piegādi. Ved arī uz Kuldīgas rajona Vārmes pagasta maiznīcu, kur tos lieto sklandraušu cepšanai un citas ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai. Arvim ir doma rakstīt projektu, lai atvērtu nelielu ražotni ķirbju sulas spiešanai. Tiesa, tāda iespēja varētu būt perspektīvā, kad "redzēs, kā būs tajā Eiropas Savienībā". Tad varētu pārdot ne tikai lielās ogas, bet arī garšīgu produkciju, kas tagad prezentē "Poliešus". Zemnieks atzīst, ka vispirms ir jāieinteresē potenciālie pircēji.
"Līdz Rīgai ir tālu, tāpēc jādomā par kooperāciju vai sadarbību," norāda M.Roze. A.Pavlovičs atzīst, ka tikai sadarbojoties ar citiem "zaļajiem" zemniekiem ir iespējams nepārtraukti nodrošināt galvaspilsētas vai citu pilsētu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pieprasījumu.
Zemniekus neapmierina neskaidrība
Lai gan SAPARD līdzekļi bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai nav paredzēti, iespējams, ka zemnieki paši ar savu entuziasmu pamazām atradīs ne tikai ražošanas, bet arī pārdošanas iespējas. Diemžēl uz daudziem zemnieku jautājumiem zemkopības ministrs Mārtiņš Roze nespēja dot noteiktu un skaidru atbildi. "Ministrs zina par to, kas ir saistīts ar Eiropas Savienību, bet mani kā zemnieci un arī lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāju neapmierināja tas, ka vairāk dzirdēju tikai - padomāsim, mēģināsim, konsultēsimies. Benzīna cena jau ir palielinājusies, bet par akcīzes nodokļa atmaksu vēl nav skaidrības," pauž V.Kaparšmite.
"Kalnapurva" īpašniece Gundega Sauškina jautāja, vai pēc iestājas Eiropas Savienībā varēs saņemt nacionālās subsīdijas lielogu dzērveņu un melleņu stādījumu ierīkošanai. Varbūt jāsteidz to darīt jau šogad, kad vēl var saņemt subsīdijas? M.Roze atzina, ka ir grūti prognozēt, kas un kā būs pēc gada. Viņš nogaršoja dzērvenes un no tām gatavotās rozīnes.
"Ir paredzamas izmaiņas likumā un cerams, ka nebūs problēmas ar purva zemes privatizāciju, kas ir nomā uz 25 gadiem. Bet dzērveņu stādījumi ražo 100 gadu!" pauž G.Sauškina. Viņa atzīst, ka ir vajadzīga drošība. Ogu audzētāja gatavojas iesniegt projektu SAPARD finansējumam.
Jaunannas pagasta zemnieku saimniecība "Gravas" ir lielākā graudaugu audzētāja Alūksnes rajonā. Tajā izmanto 500 hektāru zemes, no tiem 200 hektāri pieder Viktoram Avotam, bet pārējie ir nomāti. Audzē rudzus, kviešus un miežus.
V.Kaparšmite domā, ka rapsis ir kultūra, kas dotu iespēju attīstīties rajona zemnieku saimniecībām. "Rapša sēklas pāris stundu laikā būtu jānogādā kaltē. Bet pašlaik rajonā to nav, tāpēc satrauc SIA "Rapsis" bezdarbība. Pērn aģitēja, lai visi sēj šo kultūru un solīja uzcelt kaltes. Zeme ir uzarta, bet nav zināms, vai solījumus pildīs. Zemkopības ministrs domā, ka viss būs, tomēr ticības nav," secina V.Kaparšmite. V.Avots gatavojas būvēt kalti rapša sēklām savā saimniecībā. Kamēr tās nebūs, tikmēr viņš rapsi nesēs.
Piena ražotāji neaizstāv savas intereses
Piena ražotāji ir neapmierināti, ka līdz februārim nezināja, ka piena kvotas rēķina jau no 1.oktobra. Pagājušais gads nebija labvēlīgs to rēķināšanai, bet Eiropas Savienība ir iedalījusi daudz lielāku piena apjomu, nekā iegūst pašlaik.
"Nevar piekrist valdības lēmumam papildu līdzekļus piešķirt nevis piena ražotājiem, bet pārstrādātājiem, lai tie nodrošinātu piena iepirkuma cenu vismaz 95 latus pat tonnu. Tas tā nenotiek, jo pārstrādātāji vienmēr atradīs iemeslu, kāpēc tik daudz nemaksāt," komentē Jaunannas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunsvari" īpašniece Ņina Belmane.
Zemnieki nesaprot, kāpēc vajadzētu subsidēt pārstrādes uzņēmumus, kas jau tāpat ir priviliģētā stāvoklī. Tie ir daži privātie uzņēmumi, kas rada grūtības tūkstošiem zemnieku. Var piekrist zemkopības ministram, ka Alūksnes rajona piena ražotāji necīnās par savām tiesībām, jo nav neviena pārstāvja Piena ražotāju asociācijā.
"Ja grib attīstīt piena ražošanu, tad ir jāievēro veterinārijas sanitārās un higiēnas normas. Tādas pašas kā Eiropas Savienības valstīs tās ir arī Krievijā, tāpēc nevajadzētu domāt, ka austrumos pienu būs vieglāk realizēt," vērtē M.Roze.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 15.martā pulksten 18.00 Gulbenes rajona Lizuma kultūras namā - atpūtas pasākums "Atver durvis uz pavasari".Atpūtas pasākumi ...

  • Uzzied, lai priecētu

    Kalateja. Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas mīl siltu un mitru gaisu. Puķei patīk gaiša vieta.Kalateja Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas...

  • Rit akcija Kailas pret karu

    Šonedēļ apmēram 35 jaunieši, galvenokārt meitenes, fotografējās kailas protestam pret Latvijas atbalstu uzbrūkošam karam Irākā.Šonedēļ apmēram 35...

  • Latvija man ir mīļa kā manas mājas

    Droši vien tie, kas nedzīvo savā etniskajā dzimtenē, daudz biežāk domā par to, vai viņiem ir svarīgi saglabāt piederību savai tautai.Droši vien tie,...

  • Policija informē

    Nozog transportlīdzekļus. Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi 90" markas automašīna.Nozog transportlīdzekļus Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi...

  • Piedalās sarīkojumu vadītāju konkursā

    2. Latvijas sarīkojumu vadītāju konkursā "Caur smiekliem pilnīgi nopietni" veiksmīgi startēja arī dalībnieki no Alūksnes rajona. Alūksnietis Normunds...