Reiz Marienburga atradās Sibīrijā

Vārds “Sibīrija” daudziem cilvēkiem saistās ar izsūtīšanu, taču pirms šīs traģiskās vēstures lappuses bija vēl kāda - latviešu labprātīga došanās uz Sibīriju. Uz turieni devās arī daudzi tagadējo Alūksnes un Apes novadu cilvēki. Reti kurš zina, ka tagadējo ciematu Suhonoju reiz dēvēja par Marienburgu (Marienburg Sibirskij) un tur vēl aizvien ir saglabājušās arī mūsu novadnieku tradīcijas.

Uz Sibīriju devās labākas dzīves meklējumos
Šovasar uz Latviju atbrauca Zinaīda Nazarova. Viņa šurp devās apciemot savus mazbērnus, kā arī Zintu Zihmani no Mālupes, kura meklē sava patēva dzimtas saknes. Z.Zihmane ar interneta palīdzību atradusi Z.Nazarovas kontaktus, kura Suhonojas ciemā ir liela aktīviste un nodarbojas ar vēstures pētīšanu. Arī viņas saknes meklējamas Veclaicenē, no kurienes viņas vecvectēvs 1897.gadā devās uz Sibīriju. Turp bija devušies arī viņas vecvecmammas vecāki no Mālupes. Viņas senči un pieprecētie radi, kas aizbrauca uz Sibīriju, bija Toms Puriņš Andreja dēls no Veclaicenes ar sievu Lizeti (jaunavas uzvārdā - Miesniece) ar dēlu Aleksandru. Dēls Augusts nomira pa ceļam. Kārlis Miesnieks, Jēkaba dēls (Toma sievas radi), ar sievu Loti. Meitas - Anete, Ida, Emma Paulīne un Marianna. Kārļa vecāki arī brauca - māte Jūle un tēvs Jēkabs, arī Kārļa māsa Zane. Vēl no viņu radiem bija Kaķīši no Mālupes pagasta, Jarumi no Alūksnes, Skopiņi un Eglīši.
No 1906. līdz 1912.gadam Suhanojā ieradušās 162 ģimenes no Latvijas. Lielākoties šīs ģimenes bijušas no Alūksnes. Tā arī šis ciems kādu laiku pilnīgi oficiāli tika dēvēts par Sibīrijas Marienburgu.
Z.Zihmane stāsta, ka uzrakstījusi vēstuli pat bez konkrētas adreses. “Uzrakstīju Zinaīdai Nazarovai Sibīrijā, Suhonojas ciemā, un vēstule pat tad aizgāja. Pati Zinaīda tur ir ļoti aktīva kultūras darbiniece un cilvēki viņu pazīst, tāpēc arī viņu ir viegli atrast un vēstules nemēdz noklīst,” teic Z.Zihmane. Arī viņa bijusi izbrīnīta, uzzinot, ka Sibīrijā ir ciems, kurš agrāk dēvēts par Marienburgu, un ka mūsu novadnieki turp devušies labprātīgi. “Kad uzzināju, ka mana patēva saknes meklējamas Sibīrijā, es uzreiz nodomāju par izsūtīšanu, taču liels bija mans pārsteigums, kad uzzināju, ka ar Sibīriju mūs vieno vēl senāka pagātne - ne mazāk traģiska, taču gluži citādāka. Zinaīda gribētu pastāstīt vairāk par šī ciemata veidošanos, tā attīstību, dažādām grūtībām, kolektivizāciju un represijām,” viņa uzsver. Uz Suhonoju daudzi cilvēki no tagadējiem Alūksnes un Apes novadiem devās labākas dzīves meklējumos. Z.Nazarova uzsver, ka tas ir gluži tāpat kā tagad, kad cilvēki labākas dzīves meklējumos dodas uz ārzemēm. “Toreiz cars katram vīram bez maksas deva zemi mežā. Tika dota arī nauda saimniecības uzsākšanai,” stāsta Z.Nazarova. Uz Sibīriju cilvēki reti devušies vienatnē. “Tās bija ģimenes vairākās paaudzēs. Vilcienos brauca vecvecāki, vecāki un bērni. Bija arī gadījumi, kad bērni dzimuši vilcienos,” viņa stāsta.
No Z.Zihmanes patēva radiem uz Sibīriju bija aizbraucis viņa vectēva Reiņa brālis Andrejs Rēpsis ar sievu Līzi (Skrodeli), dēliem Ernestu (15), Albertu (13), Arnoldu (9), Artūru (2) un meitu Almu (7). “Reinis rentēja zemi no Fītinghofa Mālupes pagasta Žērveļos un palika saimniekot tepat,” stāsta Z.Zihmane.

Vēl aizvien runā latviešu valodā
Z.Zihmani izbrīnījis arī tas, ka šajā ciematā vēl aizvien tiek saglabātas latviešu tradīcijas. Tur ir arī trīs sievu ansamblis, kuru vecvecāki ieradušies no Latvijas. Viņām visām ir pāri 80 gadiem, bet viņas vēl aizvien runā latviešu valodā, dzied etniskās dziesmas un saglabā latviskās tradīcijas dzīvas.
Z.Nazarovas interese pētīt latviešu dzimtu (un savējās) saknes radās 1989.gadā, kad Suhonojā bija ieradies koris “Lāčplēsis”. Tā vadītāja vēlāk ir sūtījusi dažādas grāmatas, un tā ir uzsākusies viņas interese par šo vēstures posmu. “Sāku braukāt uz Latviju, arī mana meita tad dzīvoja Lielvārdē. Man nav vēsturnieces izglītības, tā vienkārši ir lieta, kura mani ļoti interesē,” teic Z.Nazarova.
Viņa stāsta, ka daudzi cilvēki Suhonojā ilgu laiku nemaz nav pratuši krievu valodu. “Mana māsīca vispār nezināja ne vārda krievu valodā. Skolā gāja latvieši, igauņi un lietuvieši. Viņai vajadzēja apgūt arī tās valodas. Tā nu bija, ka Sibīrijas Marienburgā latviešu valoda bija dzīva, tāpat kā latviešu tradīcijas.” viņa stāsta.
Tagad Suhonojā latviešu ir palicis maz – 30 latvieši, kuriem abi vecāki ir latvieši, un 60 tādi, kuriem pēdējā paaudzē kāds no vecākiem nav latvietis. Šie cilvēki Suhonojā veido spēcīgu kopienu. Z.Zihmane neizslēdz iespēju, ka kādreiz dosies uz tā saukto Sibīrijas Marienburgu, iesaka sazināties ar Z.Nazarovu, ja kāds vēlas atšķetināt savus radurakstus. Drīzumā laikrakstā publicēsim arī dzimtu uzvārdus, kuri dzīvoja kādreizējā Sibīrijas Marienburgā.
No 1906. līdz 1912.gadam Suhonojā ieradušās 162 ģimenes no Latvijas. Lielākoties šīs ģimenes bijušas no Alūksnes.

Citu datumu laikraksti

  • 28.jūnijs – 4.jūlijs

    Auns Domas par atpūtu vai tālāku ceļojumu virmos gaisā ik mirkli. Vairāk enerģijas tiks patērēts, veicot mājas darbus. Neīstā brīdī parādītais...

  • Afiša

    28.jūnijā 20.30 Zeltiņu sporta un atpūtas parkā - pagasta pašdarbības kolektīvu koncerts „Tā smaržo vasara”. 28.jūnijā 17.30 Strautiņos pie...

  • Pirmo reizi pacels Dziesmu un Deju svētku karogus

    Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, 30.jūnijā visā Latvijā, tostarp Alūksnes un Apes novados, mastā uzvīsies īpašais ...

  • 21. – 27.jūnijs

    Auns Nedēļas nogalē tālāka brauciena laikā saņemsiet atbildes uz jums tik ļoti būtiskiem jautājumiem. Nepārdzīvojiet, ja kaut ko zaudēsiet, jo...

  • Afiša

    21.jūnijā 20.00 Zeltiņu estrādē - Lejasciema amatierteātra „Paradokss” izrāde - J. Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks”. 21.jūnijā Malienas...

  • Alsviķos būs pagasta svētki

    No  27. līdz 29. jūnijam norisināsies 4. Alsviķu pagasta svētki “Gadsimtu mantojums”. Šādi svētki notiek ik pēc trīs gadiem kopš 2004.gada.   Šogad...

  • Afiša

    14.jūnijā 11.00 Ilzenē represēto piemiņas vietā - piemiņas brīdis. 14.jūnijā 10.00 Alūksnē pie Mātes tēla - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas...

  • Noķer prāvu līdaku

    Alūksnietis Juris Ločs  Alūksnes ezerā Kuziku sēklī šonedēļ noķēra 1,22 metrus garu un 11,660 kilogramus smagu līdaku. Tas pieredzējušajam...

  • Pirmo reizi svinēs Zušu svētkus

    Alūksnes ezerā mīt vienas no gardākajām un savdabīgākajām zivīm – zuši. Tādēļ 22.jūnijā pirmo reizi tiks rīkoti svētki “Bute zuti precēt brauc”....