Restaurē Alūksnes simbolu

(Turpinās no 1.lappuses)

Tempļa kalnā Alūksnē noslēgumam tuvojas rotondas restaurācijas darbi, kas notiek Alūksnes novada pašvaldības projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem”. Tas ir projekts, ko Alūksne īsteno kopā ar Gulbenes un Cesvaines pašvaldībām, kā arī Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi, atjaunojot un attīstot septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus.
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere norāda, ka rotondas restaurācijas darbi jau pabeigti, vēl atlikuši darbi pie apgaismojuma ierīkošanas un teritorijas labiekārtošanas. Rotonda būs pirmais objekts, ko nodos ekspluatācijā projektā starp šīm pašvaldībām, un arī pirmais ekspluatācijā nodotais objekts šajā projektā visā Latvijā. Turklāt var teikt, ka rotonda (Slavas templis) būs sapucējusies par godu savai dzimšanas dienai, jo šogad Tempļa kalna rotondai aprit 210 gadi.

Restaurē pirmo reizi
Rotondas restaurācijas darbus uzsāka septembrī. Tos veic SIA “Būvfirma INBUV” (Kuldīga) restaurators un restaurācijas darbu vadītājs Juris Pavlovs kopā ar akmens materiālu restauratoru Gati Dobulānu. S.Adlere uzsver - tā ir ļoti laba prakse, ka būvnieks un restaurators ir vienā personā, jo ļauj sasniegt augstu darbu kvalitāti. “Pirms vairākiem gadiem tika stiprināti rotondas pamati, bet akmeņi tika vienkārši salikti uz zemes. Tagad veikta pamatnes ieklāšana, līmeņošana un citi darbi profesionālā izpildījumā,” saka S.Adlere.
Ņemot vērā, ka šoruden rotondai apritēja 210 gadi, jāuzsver, ka tās pastāvēšanas laikā šie ir pirmie profesionālie restaurācijas darbi. Divus gadsimtus rotonda ir atradusies kalna galā, Tempļa kalna parkā, kur pakļauta visiem degradējošajiem procesiem. Saskaņā ar iepirkumu rotondas restaurācijas darbu izmaksas ir 68 082 eiro (bez PVN).
Rotondas granīta daļas attīrītas no bioloģiskā apauguma. Ir novērsti būtiskākie virsmas zudumi. “Tiesa, nedaudz dziļāki virsmas zudumi, piemēram, šāvienu pēdas, kas rotondā redzamas, netiek aiztikti, jo tie objektam piešķir vēstures elpu un apliecina, ka tas ir sens. Šie virsmas zudumi objektam nekaitē, bet izdaiļo to. Apbrīnojami, kā šis kultūrvēstures piemineklis – Tempļa kalna rotonda – ir pārdzīvojis neskaitāmas varas maiņas, kad bija raksturīgi iznīcināt iepriekšējo varu radītās vērtības, un tomēr palicis neskarts 210 gadus,” atzīst J.Pavlovs.

Ar sastatnēm, vinču un rokām
J.Pavlovs uzsver, ka rotondas vainagojošajā daļā, iekšmalā, bija vairāki izlūzumi jeb zaudētas detaļas, kas traucēja uztvert tās formu. Restaurācijas laikā tās, kopumā deviņas, izgatavotas un uzstādītas no jauna. “19.gadsimta sākumā, kad rotonda tapusi, Senās Romas tēma arhitektoniskajās formās un ne tikai bija ļoti aktuāla, tādēļ pieļaujams, ka rotonda veidota kā antīko drupu atdarinājums. Rotondas šuves aizpildītas ar kaļķa javu starp akmens blokiem. Labvēlīgo laikapstākļu ietekmē – nedaudz mitrs laiks, kas mijās ar dažām saulainām dienām – kaļķa java sacietēja pakāpeniski, nevis strauji,” stāsta J.Pavlovs.
Tam sekoja rotondas pamatnes darbi. To laikā pamatne tika pilnībā izjaukta, lai ieklātu un noblietētu zemsegumu, attīrītu izņemtos akmeņus, kurus pēc tam katru ielika atpakaļ tieši tajā vietā, kur tas pirms tam atradās. Pamatnes vidusdaļā ir neliels pacēlums, lai būtu lietusūdens notece. Jauni akmeņi tika piemeklēti arī vietām, kur to līdz šim pamatnes daļā trūka. J.Pavlovs uzsver zīmīgu faktu, ka zudušās un jaunizveidotās akmens detaļas rotondai ņemtas no akmeņlauztuves Somijā, kas tolaik, kad rotondu būvēja, atradās Krievijas impērijas pakļautībā, un, iespējams, arī oriģinālās detaļas savulaik atceļojušas no turienes. “Arī šādā ziņā esam pietuvinājušies vēstures faktam. Jāatzīst, sākotnēji bijām plānojuši gan rotondas vainagojošajā daļā, gan pamatnē veicamajos darbos izmantot motorizētu tehniku. Pie pamatnes demontāžas mums pat izdevās uzbraukt augšā ar traktoru, noceļot akmeņus, bet pēc tam pārlieku lielā mitruma dēļ tas vairs nebija iespējams. Rezultātā vainagojošajā daļā izmantojām sastatnes un vinču, bet pamatnes akmeņus vēlām un cēlām ar rokām. Sanāca diezgan autentiski laikam, kad rotonda būvēta,” smaidot saka J.Pavlovs.

Jaunums – kāpnes
Jaunums pie rotondas būs izbūvētās kāpnes, lai apmeklētājiem būtu vieglāk uzkāpt līdz rotondai.
J.Pavlovs atzīst, ka šiem darbiem saņemt atļauju Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā nebija viegli, jo nekur Latvijā pilskalnā neved akmens kāpnes. Rotondas pamatnes ārpusē zemē ieguldīti elektrības kabeļi un izvietoti gaismas ķermeņi, lai diennakts tumšajā laikā izgaismotu katru rotondas kolonnu. Izgaismotas tiks arī kāpnes.
“Rotondas pamatnē, to būvējot, tikusi iemūrēta plāksne, kas krievu valodā vēstīja par to, kādēļ celta rotonda jeb Slavas templis. Šobrīd šī atrastā plāksne atrodas muzejā Rīgā. Veltījuma teksts latviešu valodā būs lasāms laukumā pie kāpnēm, savukārt pirmajā augšējā pakāpienā tiks iemontēta vēstījuma oriģināla kopija kā vēstījums nākamajām paaudzēm,” atklāj restaurators. 

Būs jāizmanto viens ceļš
J.Pavlovs cer, ka laikapstākļi visus darbus pie Tempļa kalna rotondas ļaus pabeigt šogad. Viņš arī atklāj, ka pievedceļam līdz rotondai tiks izmantots savdabīgs segums, kāda nav citviet Latvijā – arheoloģiskās izsijas, kas veidojušās, veicot arheoloģiskos izrakumus Marienburgas cietoksnī.
S.Adlere norāda, ka pie rotondas izgaismotā vietā tiks uzstādīta arī videonovērošanas kamera. “Izgaismošanai tiks izmantoti LED gaismas ķermeņi. Arī kāpnes veidotas no granīta akmeņiem – tādiem pašiem, kādi izmantoti rotondas vainagam un pamatnei. Visas iemītās taciņas uz rotondu, kas veicina nogruvumu rašanos, tika aizbērtas. Turpmāk būs viens ceļš, kas vedīs uz rotondu, un uzkāpt pie tās varēs pa jaunajām kāpnēm,” stāsta S.Adlere, uzsverot, ka rotondas restaurācijā visi darbi tikuši īpaši rūpīgi saskaņoti un uzraudzīti.

Restaurē arī citus objektus Alūksnē
SIA “Būvfirma INBUV” restaurācijas darbus šobrīd veic arī vēl citos kultūrvēstures objektos Alūksnē projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem”. “Strādājam pie obeliska restaurācijas Alūksnes muižas parkā. Tuvākajā laikā Alūksnes muzejam glabāšanā uz ziemu nodosim visas obeliska dekoratīvās detaļas, kas pavasarī tiks uzstādītas: misiņa lodi, Fītinghofa portretu un dēla veltījumu tēvam. Mauzolejā šobrīd norit sagatavošanās darbi restaurācijai, tapšanas stadijā ir Pomonas tempļa atjaunošanas darbi. Savukārt ovālajai strūklakai jau ir tapusi ūdens cirkulācijas sistēma – arī šo objektu ceram jau šogad nodot ekspluatācijā, lai jau pavasarī strūklaka darbotos. Nākamvasar darba Alūksnē pietiks,” saka J.Pavlovs.

◆ Tempļa kalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta, kura virsotnē atrodas Slavas templis - granīta rotonda. Tempļa kalna virsotnē barons Fītinghofs no 1805. līdz 1807.gadam licis uzcelt granīta rotondu - Slavas templi par godu Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē. Rotonda veltīta abu karojošo pušu vadoņiem - krievu feldmaršala Šeremetjeva un zviedru armijas kapteiņa Vulfa piemiņai.
◆ Projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” mērķis ir atjaunot un attīstīt septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus: Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torni, paviljonu – rotondu Tempļa kalnā, Mauzoleju, Alūksnes stacijas bagāžas šķūni Alūksnes novadā; Cesvaines pili Cesvaines novadā; Stāmerienas pili Gulbenes novadā; Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu Smiltenes novadā. To darīs, saglabājot objektu kultūrvēsturisko vērtību, izmantojot to sociālekonomisko potenciālu, piedāvājot jaunus un inovatīvus pakalpojumus to pilnvērtīgai funkcionēšanai, tādējādi radot kvalitatīvas un daudzveidīgas kultūrvides pieejamību, veicinās vietējās kopienas konkurētspēju, reģiona ekonomisko attīstību, piesaistīs tūristus, radīs interesi par vēsturi, lepnumu par vietējo kultūru un tradīcijām. Pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai vēsturiskajos parkos tiks izbūvēta arī jauna infrastruktūra - divas laivu piestātnes Alūksnes ezerā.
◆ Projekta kopējās izmaksas ir 4 231 668,41 eiro, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums - 1 878 000 eiro, attiecināmais pašvaldību budžeta finansējums - 217 488,98 eiro, valsts budžeta dotācijas pašvaldībām - 89 066,90 eiro, privātās attiecināmās izmaksas - 24 855,88 eiro.

— Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Kādā jaukā rītā

    Nākamās paaudzes... Varbūt domāt par šo tēmu un lauzīt galvu par latviešu tautas nākotni lai paliek gaišreģu, viedo tētiņu un māmiņu ziņā. Lai plāno...

  • Kā pareizi izdziedāt Latvijas himnu?

    Kā pareizi izdziedāt Latvijas himnu?

    Vēršot iedzīvotāju uzmanību uz Latvijas valsts himnas izpildījuma veidu, ekspertu komanda 1.novembra konsilijā pauda dažādus viedokļus. Piemēram,...

  • Veltījums savai zemei

    Es mīlu savu zemi, debesis, sauli, mežus, jūras, plašumus, kalnus un lejas. Šī zeme kā dzintarlāse mirdz, jo māmuļa jūra to auklē. No rītiem caur...

  • Novadniekam Jānim Biķim – 120 5

    Novadniekam Jānim Biķim – 120

    Mālupieši vienmēr godā turējuši sava pagasta vēsturi un cildinājuši novadniekus un viņu veikumu. Lai godinātu novadnieka un zinātnieka Jāņa Biķa...

  • Ģimnāzija – Rožu vēstnieki 2

    Ģimnāzija – Rožu vēstnieki

    Septembra vidū lasītājiem bija iespēja uzzināt par Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas delegācijas viesošanos Ernsta Glika dzimtajā pilsētā...

  • Aicina piedalīties  konkursā

    Aicina piedalīties konkursā

    Lasītājiem pašvaldību bibliotēkās, arī Alūksnes un Apes novados, ir iespēja piedalīties konkursā  “Latvijai - 100. Domā. Izzini. Stāsti!”. Konkursu...