Rīcības plānā - septiņas prioritātes

Saeima 23. janvārī apstiprināja piecu partiju veidoto Ministru kabinetu mazākās frakcijas pārstāvētā politiķa Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadībā. Kopš tā laika pagājušas simts dienas un K. Kariņa vadītā valdība, pēc ekspertu vērtējuma, šajā laikā strādājusi pārsteidzoši labi. Pirms Lieldienām šim notikumam par godu Ministru kabinetā tika rīkota reģionālo mediju preses diena, kurā piedalījās arī “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Žurnālisti tikās ar Ministru prezidentu un citiem ministriem, lai uzklausītu stāstījumu par to, kas valdībā šajā laikā paveikts, un turpmākās prioritātes.

Kopumā ar valdības darbu apmierināts
Laiks līdz brīdim, kad Krišjānim Kariņam tika uzticēts veidot valdību, nebija viegls, taču par spīti grūtībām janvāra izskaņā Saeima valdību apstiprināja. Arī K. Kariņa valdības veidošanas process nebija vienkāršs. Jaunajai valdībai uzreiz bija jāsāk darbs pie šī gada valsts budžeta, kurā gan jaunas iniciatīvas nebija iespējams iekļaut. Arī ar budžeta pieņemšanu negāja viegli – piketējot par sevi lika manīt pedagogi.
Tomēr premjers ministru darbu uzteic un īpaši augstu vērtē komandas sadarbības garu. Šo trīs mēnešu laikā ministri tika spēruši pirmos soļus valdības prioritāšu īstenošanā, tostarp Veselības ministrija nākusi klajā ar savu piedāvājumu par valsts veselības apdrošināšanu, kas pašlaik gan ir apturēta. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce prezentēja jauno administratīvi teritoriālo reformu, kas tagad visā valstī izraisījusi krasi atšķirīgus viedokļus.
Tāpat, Saeima noraidīja premjera demisijas pieprasījumu, “KPV LV” iekšējie opozicionāri atbalstīja K. Kariņa demisiju, kas nāca pēc valdības aicinājuma Saeimai nelemt par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu līdz šā gada 31. martam.

Privāto investīciju mums nav
Ministru prezidents žurnālistiem atklāja, ka kopumā valdības rīcības plāna izpildei nākamo četru gadu laikā nepieciešams miljards eiro, tomēr šāda finansējuma patlaban nav. “Visi rādītāji Latvijā kopš lielās krīzes ir atguvušies, zināmu pārkaršanu pašlaik piedzīvo būvniecības sektors, taču tas notiek, pateicoties Eiropas fondiem. Privāto investīciju mums nav. Kā veicināt pašmāju vai ārzemju investīciju ieplūšanu? Tam nepieciešama dažādu sistēmu sakārtošana, un finanšu sektora sakārtošanai ir pati pirmā prioritāte,” teica premjers.  Līdz ar to valdības rīcības plāns ar laiku tiks precizēts, valdība domās, kādā secībā rīcības plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti.

Prioritāte – finanšu sistēmas sakārtošana
Krišjānis Kariņš reģionālajai presei atklāja, ka valdības rīcības plānā ir septiņas prioritātes. Pirmkārt, uzsvēra premjers, tā ir finanšu sistēmas sakārtošana, kas saistīta ar starptautisko organizāciju ieteikumiem Latvijai finanšu noziegumu apkarošanas jomā. “Mēs neieviesīsim tikai rekomendācijas, bet iesim tālāk un veicot, kā es to saucu, “kapitālo remontu”, būtiski mainīsim vairākus likumus, kas sniedz lielākas tiesības mūsu banku uzraudzības iestādēm kontrolēt iespējamo naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.  Mūsu plāns ir izveidot vienu no labākajām finanšu sistēmām Eiropā,” norādīja Ministru prezidents skaidrojot, ka Latvija pašlaik ir tādā kā puspelēkā sarakstā. To izvērtējot vēlreiz, jāpanāk, lai Latviju neizslēdz no pasaules finanšu aprites, kas nozīmē, ka Latvijai kā teritorijai nevar uzticēties. Ja tā notiktu, negatīvās sekas atsauktos uz visu tautsaimniecību. “Intervijās gan starptautiskajiem, gan vietējiem medijiem vienmēr uzsveru, ka es gribētu piesaistīt Latvijā vairāk privāto investīciju, kas veicinātu nodarbinātību, eksportu, un līdz ar nodokļu iekasēšanu, vairāk būtu naudas sociālajā budžetā. Tomēr investoriem ir svarīga sakārtota vide,” skaidroja K. Kariņš.

Stiprinās taisnīgumu un drošību
Otrkārt, ar valdības rīcības plānu paredzēts stiprināt taisnīgumu, tiesiskumu un drošību, kas saistīts nevis ar revolūciju, bet evolūciju šajā sistēmā. “Meklējam, kā pareizi atslogot prokuratūras darbību un dokumentu aprites kārtību valstī. Mēs turpināsim ieguldīt mūsu militārajā aizsardzībā divus procentus no iekšzemes kopprodukta, pievērsīsim arvien lielāku uzmanību kiberdrošībai un informācijas izplatīšanai. Par to esmu runājis arī ar Eiropas kolēģiem, norādot, ka tas mums jāskata aizvien nopietnāk, “nostaigājot šo šauro svītru” starp kontroli un cenzūru, prasot atbildību no sociālajiem medijiem, kas informāciju izplata. Es neatbalstu cenzūru,” uzsvēra Ministru prezidents.

Tomēr plāno OIK atcelšanu
Valdībā plānots turpināt veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, efektivizējot medicīnas iestāžu tīklu un nodrošinot to pieejamību. “Piemēram, mēs valstī izdodam ļoti daudz naudas medicīniskās aparatūras iegādei. Tas nav normāli, ka divās blakus esošās slimnīcās Rīgā ir miljoniem vērta identiska aparatūra. Raugoties no nodokļu maksātāju viedokļa, tas nav pareizi, šī nauda jāizmanto racionāli,” domā K. Kariņš.   Tāpat valdība ir apņēmības pilna tomēr likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Marta beigās Ekonomikas ministrija piedāvāja valdībai lemt par OIK atcelšanu, tomēr valdība lēma neieteikt Saeimai lemt par strauju OIK atcelšanu, ņemot vērā iespējamās smagās tiesiskās un finansiālās sekas. “Pirmajos divos jaunās valdības mēnešos ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pildīja Saeimas uzdevumu - izvērtēt, kā būtu izbeigt OIK ar 31. martu. Ministrs to izvērtēja, un sapratām, ka aina ir drūma. Miljards tiesvedībai, elektrības un siltumenerģijas cenas – uz augšu, ieguvums patērētājiem – apaļa nulle. Tagad Nemiro kungs strādā pie mana uzdevuma, kā to izdarīt tiesiski un minimizējot visus minētos draudus,” atklāja premjers.

Reģionālo reformu īstenos
Valstī tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvāku piekļuvi pakalpojumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce jau iepazīstinājis pašvaldību pārstāvjus, ministrijas un  sociālos partnerus ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to pamata tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti,  bet plašākas diskusijas gaidāmas maijā. “Pašlaik visi runā tikai par karti, bet nerunā par kritērijiem. Uzskatu, ka Pūces kungs rīkojas pareizi – viņš brauc uz vietām, tiekas ar cilvēkiem, pašvaldību vadību un ir apņēmības pilns apmeklēt visas 119 pašvaldības, lai uzzinātu vietējo situāciju. Taču šīs reformas mērķis ir pavisam vienkāršs – lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un racionālāk izmantotu naudas līdzekļus, kas mums ir ļoti no svara,” teica K. Kariņš.
 Reģionālā reforma cieši saistīta ar sesto rīcības plāna punktu, kurā uzdevums ir veikt izglītības sistēmas reformu, uzlabojot skolu tīklu un nodrošinot pieejamību.  “Tas nepieciešams, lai mūsu bērniem nodrošinātu kvalitatīvāku izglītību. Reformas pamats ir bērns un izglītības kvalitāte. Vidējās izglītības iespēja jānodrošina ikviena reģiona centrā, kur tā būtu kvalitatīva, ar padziļinātu iespēju apgūt matemātiku, ķīmiju vai bioloģiju, ja tas nepieciešams. Šī reforma ies roku rokā ar administratīvi teritoriālo reformu,” skaidroja K. Kariņš.

Veicinās reemigrāciju un imigrāciju
Valdība savā turpmākās rīcības plānā paredzējusi strādāt arī pie tā, lai veicinātu demogrāfiju, ar to saprotot ne tikai dzimstību, bet arī reemigrāciju, mazinātu emigrāciju un domātu par viedo imigrāciju darbaspēka trūkuma problēmu risināšanai.  “Mūsu valstī ik gadu kļūst par astoņiem tūkstošiem cilvēku mazāk. Ja vēlamies ilgstoši uzturēt ekonomisko izaugsmi, jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaita samazinājums nav ar to salāgojams. Nepieciešams vai nu palikt tajā pašā līmenī, vai paaugstināt iedzīvotāju skaitu,” norādīja Ministru prezidents. Viņš saredz trīs veidus, kā veicināt iedzīvotāju skaita palielināšanos. Pirmais ir tas, ka mūsu ģimenēs dzimst vairāk bērnu, otrais – ka tie, kas izbraukuši no valsts, atgrieztos, bet trešais – aicināt mūsu valstī dzīvot un strādāt cilvēkus no citām valstīm, kas līdz šim nav bijuši mūsu valsts piederīgie. Tie, pēc Ministru prezidenta domām, varētu būt vai nu no Eiropas vai Austrumiem, vai Tālajiem Austrumiem. “Valdībā visi ir vienisprātis, ka demogrāfija ir jāveicina, taču grūti iedomāties, ka Latvijā sievietes būtu gatavas radīt vairāk bērnu, kā citur  Eiropā. Ja ģimenē būtu vismaz divi vai vairāk bērnu, tas jau būtu skaisti!” atklāj K. Kariņš.
Vienkārši cerēt, ka cilvēki atgriezīsies no ārzemēm mājās, nebūtu prātīgi. Pie tā nepieciešams strādāt, bet nevajag sevi mānīt, ka pēkšņi atgriezīsies 200 tūkstoši aizbraukušo. Tas nozīmē, ka Latvijā ir jādomā par imigrāciju, taču valdībā par to vienprātības nav, norādīja premjers. “Es uzskatu, ka jāveido vieda imigrācijas politika, ilgtermiņā skatoties uz priekšu. Jāsāk ar tiem studentiem, kuri no citām valstīm Latvijā iegūst augstāko izglītību, un tādu jau pašlaik nav mazums. Manuprāt, kāda daļa no šādiem jau izglītotiem cilvēkiem varētu Latvijā palikt, viņi būtu motivēti arī iemācīties latviešu valodu. Tam konkrēts pozitīvs piemērs ir Hosams Abu Meri, kurš jau ir pilnībā integrējies mūsu sabiedrībā,” domā premjers.
Reģionālo mediju preses dienā Saeimā žurnālistiem bija iespēja tikties un uzdot jautājumus arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, labklājības ministrei Ramonai Petravičai, kā arī Kultūras ministrijas un Simtgades biroja pārstāvjiem.

Aivita Lizdika

Citu datumu laikraksti

  • Mežos - ugunsnedrošais periods

    Mežos - ugunsnedrošais periods

    Visā Latvijas teritorijā no 19. aprīļa noteikts ugunsnedrošais laikposms, paredzot virkni drošības nosacījumu, kas šajā laikā jāievēro gan meža...

  • “Zaķu skrējiens 2019”

    “Zaķu skrējiens 2019”

    Otrajās Lieldienās Alūksnes Pilssalas stadionā norisinājās tradicionālais “Zaķu skrējiens 2019”, kas vienuviet pulcēja teju simts lielus un mazus...

  • Afiša

    24. aprīlī ◆ 9.00 Alsviķu bibliotēkā senioru grupas “Par prieku sev un citiem” tikšanās - informācijas meklēšana portālos letonika.lv un news.lv,...

  • Mājas Mazuļos 2

    Mājas Mazuļos

    Turpinājums. Sākums  2018. gada 20. aprīļa, 8., 15., 25. maija, 5., 12. jūnija, 31. jūlija, 3. augusta, 19. oktobra “Malienas Ziņu” numuros, 2019....

  • Horoskopi

    19. – 25. aprīlisAuns ◆ Vairāk enerģijas velti sevis sakārtošanai! Aktīvāks darba temps ļaus paveikt plānoto ātrāk, nekā domāji. Apdomā labi, pirms...

  • Nesēdi telefonā!

    Brīdī, kad nākas uzgaidīt, roka tā vien stiepjas pēc mobilā tālruņa, lai aplūkotu jaunumus sociālajos tīklos un saziņas vietnēs. Modernās...

  • Afiša

    16. aprīlī ◆ no 16.00 līdz 19.00 pie autobusu pieturas “Lūšakrogs” orientēšanās seriāla “Horizonts” 2. kārta.16. aprīlī ◆ 14.30 Alūksnes pilsētas...

  • Svētki, kas bagātina

    Grāmata vienmēr ir bijusi un būs vērtība. Šo patiesību Alūksnes un Apes novada grāmatu svētku atklāšanā sestdien Alūksnes Kultūras centrā atgādināja...

  • Par pasta pakalpojumu nodroši­nā­šanu Ziemeru pagasta iedzīvotājiem

    Iepazīstoties ar laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” 2. aprīļa publikāciju “Sašutis par izmaiņām pasta nodaļu darbībā”, vēlamies sniegt papildu...