Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rokija tālais ceļojums uz Alūksni

Šis ir stāsts par neaprakstāmu mīlestību un veiksmi, kurā dalījās alūksniete Žanete Tomsone un Smiltenes novada Launkalnes pagasta iedzīvotāja Paula Anna Raiskuma, stāstot par ģimenes mīluļa, sunīša Rokija, tālo ceļojumu uz Alūksni un viņu laimīgo atkalredzēšanos.

Negaidītais viesis
Maijā Alūksnes pusē ciemojās viesis, kurš bija pazaudējis mājas. Par to, kā viņam šeit klājās un skaisto atkalredzēšanos stāsta lauku tūrisma un atpūtas centra “Jaunsētas” darbiniece Žanete Tomsone.
“Mūsdienu sabiedrība ir diezgan steidzīga un nepamana tās mazās lietiņas, kas ir apkārt. Tā arī bija mums, strādājot “Jaunsētās”. Aptuveni pirms četrām nedēļām, katru rītu atbraucot uz darbu, sagaidīja kāds pārsteigums - vienā dienā izgulēts krūmājs, otrā rītā izvandīts kāds stūrītis. It kā nekas īpašs, bet jutām, ka kāds saimnieko pa mūsu teritoriju. Tad vēl nezinājām, ka tas bija Paulas meklētais Rokijs. Palaikam bija redzams kāds suņuks, kurš iet cauri teritorijai, bet tiem parasti ir zināmi saimnieki - vietējie vai kāds tūrists, kurš nakšņo pie mums ar savu mīluli. Šoreiz Rokijs bija pamanāms agri no rīta vai vēlu vakarā, jo pa dienu bija atradis sev ēnainu vietiņu ezera krastā. Liels, skaists un kopts suņu puika, kurš mazliet tramīgi baidās no cilvēka, bet izsalkuma dēļ cenšas pievērst sev uzmanību. Pirmais kontakts man radās ar Rokiju uz kroga terases. Skatos - Rokijs guļ mierīgi blakus cilvēkiem, kamēr tie pusdieno. Klienti vēl pacienā viņu un saka man, kāds mums skaistulis sargā visu. Kopā pasmējāmies, un Rokijs aizgāja gulēt uz pludmali. Tā nu, dienām ejot un saprotot, ka Rokijs jau kļūst drošāks, nāk pie mums vakariņās un droši spēlējas, pamanījām, ka viņam ir iekaisusi actiņa. Bija pagājusi vairāk nekā nedēļa, un, tā kā saimnieks vēl nebija uzradies, zvanījām uz dzīvnieku māju “Astes un Ūsas”,” atceras Žanete.

Rokija brīvdienas Alūksnē
Atbrauca dzīvnieku mājas darbinieki, bet Rokijs nekādi rokās nedevās. Tā kādas četras dienas pēc kārtas. Actiņai - aizvien lielāks iekaisums, un Rokijs ar katru dienu kļuva tramīgāks. Kad beidzot izdevās viņu noķert, bijām priecīgi un skumji reizē. Negribējām, lai viņu aizved prom uz patversmi, bet zinājām, ka sunītim vajag palīdzību. Jau pēc pāris stundām uz “Jaunsētu” profilu “Facebook.com” atnāca vēstule no Paulas: milzīga mīlestība, pateicība un prieks par Rokiju! Paula Rokiju meklējusi mēnesi. 100 kilometrus Rokijs bija gājis un cīnījies, līdz nonāca pie mums. Nav lielākas laimes, kā zināt, ka viņam ir mājas, kur viņu mīl un gaida. Tāpēc gribas atgādināt visiem – lūdzu, neesiet vienaldzīgi pret vājākajiem un mazākajiem! Varbūt tas kaķītis vai sunītis, kurš parādās palaikam jūsu pagalmā, arī ir pazaudējis mājas un vienkārši apjucis. Šis ir stāsts ar laimīgām beigām, tāpēc mēs darbā smejamies, ka tās bija Rokija brīvdienas Alūksnē,” sirsnīgi stāsta Ž.Tomsone.

Kur ir mans mīlulis?
Stāstā par to, kad un kā pazuda Rokijs no mājām, dalās arī Rokija saimniece Paula Anna Raiskuma.
“Zibeņu un pērkonu nakts - tā bija pēdējā reize, kad Rokiju laidām pēdējā vakara pastaigā pa mājas teritoriju. Parasti viņš viens izstaigājās un nāca iekšā uz nakti mājās. Tajā vakarā negaidīti sāka ducināt, kad sunītis jau bija laukā. Mamma sauca iekšā, bet viņš nenāca. Nākamajā rīta arī nebija. Visu dienu gaidījām, jo parasti jau nāca. Toreiz neatnāca. Tika apzvanīti kaimiņi, bet neviens nebija redzējis. Sazvanījām medniekus, kuri solīja palīdzēt un turēt acis, ausis vaļā. Ja nu kas... Ielikām sludinājumu sociālajos tīklos un dzīvnieku lapās. Apziņojām tuvākās patversmes. Dienām ejot, izbraukājām visus ceļus un neceļus, kur suņuks varētu atsaukties. Saucām, svilpām - klusums pretī. Palaikam kāds pajautāja: “Nu, sunīti atradāt?” Veselu mēnesi atbilde uz to bija: “Nē. Nav vispār nekādu ziņu.” Nepārtraukti domāju, kā mans mīlulis var pēkšņi nebūt? Kā var izgaist bez pēdām, bez ziņām, bez atvadām? Tā apritēja precīzi mēnesis, meklējot un cerot,” atceras saimniece.

Rokijs ir Alūksnē...
“Taču jūlija piektdienā, kad rakstīju ieskaiti angļu valodā, pacēlu telefonu, lai apskatītos pulksteni, un ieraudzīju ziņas, ka steidzami jāieiet “Facebook.com”. Uzreiz sāku uztraukties: ja nu Rokijs?
Pajautāju, vai drīkstu iziet un apskatīt ziņas. Kad izgāju no klases, atvēru “Facebook.com”, man priekšā - smaidīgs, bet diezgan cietis sunītis. Es sāku histēriski raudāt. Tas bija Rokijs! Notupos pie sienas un raudāju pie sava ekrāna: viņš ir dzīvs! Tas bija viss, kas vajadzīgs. Aiz šoka un lielās raudāšanas pat neaptvēru, ko iesākt. Zvanīju vecākiem. Zvanīju uz patversmi un teicu: “Tas ir mans sunītis, mans Rokijs! Nē, viņš nav čipots. Jā, viņš svešus cilvēkus nelaiž sev klāt. Nē, mēs neesam vietējie. Alūksne? Tie ir 100 kilometri no mūsmājām! Kā?” Visi plāni bez vilcināšanās tika atcelti, visi darbi tika pakārtoti tā, lai tiktu pie Rokija pēc iespējas ātrāk. Es braucu no Rīgas, tētis no Valmieras, mamma no ekskursijas Latgalē. Brālis gatavoja ceļam visu nepieciešamo, un abi ar tēti devās ceļā,” stāsta Paula Anna.

Ir mūsējais!
“Alūksnes dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” darbinieki ziņoja, ka suns ir cietis un atpazīs savējos, ja būs īstie. Un tā arī bija. Smilkstēdams un raudādams Rokijs skrēja pretī un gāza mūs no kājām. Ir tak mūsējais! Es zināju! Neticami aizkustinošs brīdis. Suņuks bija dzīvs, bet nebija gluži sveiks un vesels. Actiņas pūžņoja, mugura bija ar plikiem, asiņainiem pleķiem. Patversmē uzzinājām, ka divas nedēļas uzturējies atpūtas centrā “Jaunsētas”, kur ticis barots un cilvēki ir centušies viņu pieradināt, piekļūt klāt, bet nav izdevies. Tā ir - Rokijs mīl tikai savu ģimeni, svešus nelaiž klāt ne mums, ne pats sev. Kādai meitenei izdevies viņa uzticību kaut nedaudz iegūt, viņa uzlikusi ap kaklu auklu un izsaukusi patversmes cilvēkus,” saka Paula Anna.

Sargāt un lolot savu mīluli
“Paldies labajiem cilvēkiem, kas tālajā Alūksnē netrieca Rokiju prom, bet deva ēst un palīdzēja viņam, cik varēja. Bez jums varbūt Rokijs būtu devies vēl tālāk un nekad nenonāktu labās rokās. Patversmes sludinājums sasniedza acīgus cilvēkus, kas man sūtīja šo. Paldies visiem acīgajiem cilvēkiem, kas sūtīja arī citus sludinājumus! Jūs devāt cerību, kas attaisnojās. Nav vārdos izsakāmu emociju, cik laimīgi esam! Priekšā garš atlabšanas un veseļošanās ceļš. Ja gadījies, ka mīlulis ir pazudis - meklējiet pat tālāk, nekā spējat iedomāties. Mēs skatījāmies tikai tuvākajā apkārtnē - 60 kilometru rādiusā. Nevienam prātā neienāca, ka Rokijs būs vairāk nekā 100 kilometrus prom no mums. Bet padoties nebija mums vispār pat ienācis prātā. Mūsu mīlestība pret Rokiju ir patiesi neizmērojama. Aicinu visus dzīvnieku saimniekus būt uzmanīgiem. Iesaku pavērot, no kā jūsu mīluļi baidās, kā tie reaģē uz fēnu, pērkonu un citiem trokšņiem. Mēs zinājām, ka viņš baidās no šiem trokšņiem, bet nekad neiedomājāmies, ka pērkons viņu aizbiedēs tik tālu. Rokijs mums nozīmē visu, tāpēc pateikties par tik veiksmīgu stāstu nevaru pietiekami daudz... Mūsu ģimenes mīlulis ir atgriezies, un šis stāsts ir ar laimīgām beigām!” ar asarām acīs saka jauniete.
— Linda Līdaka

Citu datumu laikraksti

  • Dāvana Latvijai simtgadē 2

    Dāvana Latvijai simtgadē

    Vēsmas Kokles-Līviņas patriotiskā dzeja un Alūksne iemūžinātas brīnišķīgās Viestura Reķa fotogrāfijās, un tam visam klāt skanīga saksofona mūzika...

  • Aicina uz obeliska atklāšanu

    22.jūnijā pulksten 13.00 ikviens aicināts piedalīties pasākumā Alūksnes muižas parkā, lai nākamajām paaudzēm atstātu vēstījumu Laika kapsulā. To kopā...

  • Skolas durvis aizveras 2

    Skolas durvis aizveras

    Turpinās no 1.lappusesSkolai visus pastāvēšanas gadus izdevies piesaistīt domājošus un pašaizliedzīgus sava darba pratējus. Daudziem šī skola ir...

  • Alūksnes pusē - jauns keramiķis 6

    Alūksnes pusē - jauns keramiķis

    Latviešiem ir pamats satraukties, ka nākotnē varētu izzust tādi amatniecības darbi kā glazēti māla podi, austi vilnas deķi vai pītie klūgu grozi, jo...

  • Luterāņu baznīca svin 230 3

    Luterāņu baznīca svin 230

    Viens no Alūksnes lepnumiem un simboliem - Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca - nedēļas nogalē svinēja 230 gadu jubileju. Draudzes locekļus un...

  • Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Alūksnes nodaļas vadītājam, uzņēmējam Druvim Tomsonam iespēja būt Alūksnes novada...

  • Kad sapņi piepildās 6

    Kad sapņi piepildās

    Nav nekāds jaunums, ka daudzi latvieši aizbrauc uz ārzemēm laimi meklēt, neatgriežoties dzimtenē. Apeniete Anda Sutugova pirms trīs gadiem atgriezās...

  • Kājnieku skolai jauns komandieris 2

    Kājnieku skolai jauns komandieris

    Alūksnē vakar notika Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera maiņas ceremonija -  komandiera amatā stājās Kājnieku skolas komandiera...

  • Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Maija izskaņā Jaunalūksnes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pūcīte” kolektīvs kopā ar audzēkņiem un vecākiem Jaunannas dabas takā atzīmēja...