Rudenī redz plaukstam pavasari

Svinot dzimšanas dienu septembrī, alūksniete Maija Jansone savus draugus un darbabiedrus ieraudzīja citādākus nekā ikdienā. Viņa saņēma ļoti daudz īsziņu, vakarā mājas pagalmā pulcējās apsveicēji.

Svinot dzimšanas dienu septembrī, alūksniete Maija Jansone savus draugus un darbabiedrus ieraudzīja citādākus nekā ikdienā. Viņa saņēma ļoti daudz īsziņu, vakarā mājas pagalmā pulcējās apsveicēji. Ieklausoties izraudzītajās dzejas rindās un atziņās, gaviļniecei gribējās katru uzrunāt īpaši.
"Vēlētos vēl daudz tādu jubileju, kad redzu visapkārt tik daudz labu un sirsnīgu cilvēku! Man ir īpaši veicies," atzīst Maija. Šī viņai bijusi vasaru vasara, jo pirmo reizi neizdevās aizbraukt no Alūksnes un atpūsties. Darba bija tik daudz, ka likās, varētu sabrukt zem to nastas.
"Tomēr bija vērts strādāt, jo tā labāk iepazinām cits citu. Kad pagurstu, spēku dod kolēģu uzmundrinošie vārdi. Turklāt jūtu, ka esmu tā, uz kuru visi skatās un gaida, ko teikšu," secina M.Jansone. Viņa sākusi strādāt par pavāri kafejnīcā "Jolanta" kopš tās atvēršanas un vēl pirms tās, tāpēc var teikt, ka ne tikai ēdienu gatavošanā ir īstenotas Maijas domas un ieceres.
Kritiskās situācijās saglabā mieru
Interesanti, ka viņa nemaz neprata gatavot ēst, kad apprecējās. Kaimiņos dzīvoja restorāna "Cepurīte" pavāre Velga. Kādu dienu kaimiņiene aicināja Maiju palīgā sarīkot kāzu mielastu. Kad palīdze ieraudzīja nokauto cūku un teļu, gribēja bēgt. Pamazām ar Velgas mieru, humoru un prasmi viss tika izdarīts godam. "Man tā patika viņas miers! Tagad arī es kritiskās situācijās varu būt mierīga, jo zinu, ka viss būs kārtībā," secina Maija. Vēl pāris reizes viņa palīdzēja Velgai, tad saņēma piedāvājumu pašai sagatavot mielastu jubilejas svinībām. Tad radās pastiprināta interese par šo darbu.
Talants ielikts jau Maijas šūpulī, jo mamma un vecmamma brīnišķīgi gatavoja. M.Jansone domā, ka garšas izjūta viņai ir iedzimta. Pārējo visu viņa apguva praksē. Pamazām ir uzkrājusies pieredze, kurā Maija labprāt dalās ar jaunajiem. Ar dabas dotu talantu var izgaršot un izzināt jebkura ēdiena recepti un tā gatavošanas noslēpumu. M.Jansone nav mācījusies ne pavāra, ne konditora specialitātē. Viņa strādā pašas apgūtu un gribētu darbu. Maijas māte bija grāmatvede un lieliska šuvēja. Sieviete bija tik ļoti aizņemta, ka meita izlēma - nekad nebūs šuvēja. Tomēr viņa no mātes mantojusi neprasmi atteikt cilvēkiem. "Es skatos fotogrāfijā un redzu sevi viņā. Par savu darbu varu teikt tāpat - es to mīlu, daru ar visu sirdi un dvēseli. Mammai tā bija ar šūšanu," atceras M.Jansone.
Ar paceltu galvu spītē grūtībām
Mēdz teikt, ka mīlestība iet caur vēderu. Vai labai pavārei ir daudz pielūdzēju? Maija secina, ka vīrieši ir dažādi. Pirms 15 gadiem viņa piekristu šim teicienam, bet pēdējā laikā nemaz tik bieži negadās dzirdēt skaļi teiktus atzinības vārdus no stiprā dzimuma pārstāvjiem.
M.Jansone domā, ka apprecējās laimīgi, bet tagad grūti pateikt, vai tā bija īstā un vienīgā mūža mīlestība. Vērtību mērs ir citāds. "Toreiz man, protams, likās, ka tā ir mīlestība un ka nevienam nebūs tik labi kopā kā mums. Laulībā nodzīvojām 12 gadus, piedzima divas meitas, bet tad kopdzīve izira. Pēc tam bija smags periods, kaut gan pirmos sešus mēnešus gāju augstu paceltu galvu, par spīti sev un visiem," saka Maija. Pamazām dūša saplaka kā balons, kad tam iedur ar adatu. Tagad viņa secina, ka dzīve nevar visu laiku iet kalnā. Bet, kad reizi ir būts virsotnē, tad zini, ko tas nozīmē. Oficiāli laulību šķīra, kad sieviete gaidīja trešo bērnu. Arī toreiz Maija bija cerējusī dzīvi veidot divatā. "Ne tam cilvēkam biju uzticējusi savu sirdi, bet esmu visam sen tikusi pāri. Tiesa, žēl, ka dēlam nav tēva. Viņam tas ir ļoti vajadzīgs, tāpēc cenšos kompensēt šo trūkumu ar vēl lielāku uzmanību," atzīst viņa.
Gribētos, lai meitas ieklausās padomos un atziņās. Bet Maija atceras, ka arī pati nelikās ne zinis par mātes brīdinājumiem. Katram pašam ir jāapdedzinās, lai saprastu, kā dzīvot. "Ar rokām nevar nopelnīt daudz naudas. Tam diennaktī stundu ir par maz. Lai saņemtu pietiekami ne tikai iztikai, vajadzīga laba izglītība, tātad jāstrādā ar galvu, tāpēc vēlos, lai bērni mācītos," saka M.Jansone. Protams, labāk nopelnīt var ārzemēs. Maiju aicināja strādāt Vācijā par konditori, bet viņa atteicās, iespējams, pārāk kritiski vērtējot savu prasmi.
Kopā ar dēlu atkal mācās
Alūksniete vēl arvien tāpat kā bērnībā dzīvo tēva celtajā mājā. Viņa savu pilsētu nemainītu pret citu, jo jūtas te ieaugusi ar saknēm. Mēdz teikt, ka Alūksne ir maza un jauniešiem te nav ko darīt. Cits citu aprunājot un skaužot. "Ja grib, lai aprunā. Tas ir tāds īss periods, ko pēc tam var aizmirst," uzskata Maija. Viņa to izjuta deviņdesmito gadu vidū, kad zem sirds nēsāja trešo bērnu. Sieviete bija viena, bez vīra, tāpēc, protams, netrūka tādu, kas trina mēles par bērna tēvu. Tagad viņa atzīst, ka tenkošanas radītās sāpes un aizvainojumu nevar salīdzināt ar prieku, ko dod dēls Mārcis.
"Viņš mani "sapurina" ik pa laikam. Katrai sievietei reizēm paliek sevis žēl, bet puika man neļauj skumt. Gribot negribot ir jādzīvo līdzi viņa gaitām. It sevišķi tagad, kad kopā sākam mācības 1.klasē," joko Maija.
1.septembris abiem bija dubulti svētki, jo viņai tā ir dzimšanas diena. Maija atceras, ka skolas gados šajā dienā mājup devusies ar lielāku puķu klēpi nekā skolotājas. "Tagad zinu vēl citas, kas ir dzimuši 1.septembrī. Bet toreiz man likās, ka esmu vienīgā," atklāj sieviete. Šoruden vajadzēja cept divas tortes, jo arī Mārcim bija liela diena. Viņš par mācībām ir sajūsmā. Ģimnāzijas sporta angārā tagad ir lieliskas iespējas spēlēt basketbolu. Maija joprojām dievina šo sporta veidu. Kādreiz viņa no rītiem pirms stundām gāja uz treniņiem sākumskolas mazajā zālē. Dēls sācis treniņus sporta skolas basketbola nodaļā, tāpēc māte jūtas lepna.
Lepojas ar daudziem draugiem
M.Jansonei ir divas meitas un arī mazmeita. Viena dzīvo un strādā Itālijā, Maija sapņo aizbraukt pie viņas ciemos. Viņai reizēm pietrūkst meitas dzīvesprieka. Abas prot pulcēt ap sevi cilvēkus, tie tiecas pēc mājīguma un sirsnības, ko izstaro šīs sievietes. Maija atzīst, ka tā tas bijis mātei un arī vecmāmiņai.
"Reti esmu vīlusies draugos. Izņēmums ir laiks, kad strādāju vairumtirdzniecības bāzē. Tas bija melīgs, jo nevarēja saprast, ko katrs no manis vēlas - deficītu vai draudzību," apgalvo sieviete. Daudzi saka, ka viņiem nav vai ir maz draugu, bet Maijai to ir daudz. Par to pārliecinās, kad ir saslimusi, kad vajadzīga malka, un diendienā, kad mājā ik pa laikam kāds ienāk parunāties. M.Jansone nevar teikt, ka tie ir tikai paziņas. Ja kādam būs vajadzīga palīdzība, Maija nekavēsies, viņa zina, ka to pašu var sagaidīt pretī. "Draudzība ir vērtība, ko neviens nevar ne nopirkt, ne pārdot," uzsver sieviete. Viņai patīk jautri cilvēki ar "rozīnīti".
Tic un uzticas cilvēkiem
Senāk Maija katru rudeni brauca uz Kurzemes jūrmalu, uz Liepāju, Nidu, Bernātiem un Popi, kur ir savvaļas zirgi. Tur viņa ciemojās pie tuviem un mīļiem cilvēkiem, lai uzņemtu enerģijas lādiņu ziemai. Nu jau trešais rudens, kad neizdodas tam atlicināt laiku. Viņa atzīst, ka tā ir neuzņēmība. Ja grib, tad var izrauties, tāpēc augstu vērtē tos, kas atļaujas sevi palutināt. Maija nespēj pēc radoša darba par to nedomāt. Labi, ka kafejnīcas īpašnieki laiku pa laikam ved darbiniekus tālākās ekskursijās, ļauj relaksēties trenažieru zālē, saunā un džakuzi vannā. "Ja ir darbs, uz kuru ej ar prieku, un par to vēl arī maksā, tad neko labāku nevar vēlēties," secina pavāre.
Maijai ļoti patīk rudens. Citi saka, ka šis gadalaiks raisa skumjas. Viņa skatās - ar šīm lapām nu ir cauri, tātad jāgaida jaunas. Kad lietus un vējš sitas logā, labi jūtas silti izkurinātā istabā. Tad var ierausties dīvānā, palasīt psiholoģiskus rakstus žurnālos, dzeju un padomāt. "Man ir bijuši brīnišķīgi vecāki, no viņiem esmu daudz guvusi. Audzināšana ir pamatā tam, ka esmu īstajā vietā. Darbs dod gandarījumu, kad to novērtē un pasaka paldies. Priecājos, ka esmu varējusi izaudzināt bērnus tādus, kādi viņi ir," atzīst Maija.
Tomēr viņa ir cilvēks, kas vairākkārt var "uzkāpt grābeklim". Zina, ka dara nepareizi, tomēr dara. Citiem prot dot padomus, bet pati tos neņem vērā. Meitas brīdina uzreiz neuzticēties cilvēkiem, tomēr pati līdzīgā situācijā nepieļauj, ka kāds varētu mānīties un būt nepatiess. Sievietes intuīcija Maijai ir, bet tajā viņa neieklausās. "Reizēm liekas - tik daudz pērienu esmu dabūjusi, bet nebūs man mācības nekad. Šķiet - varbūt šoreiz nedabūšu ar grābekļa kātu pa pieri. Tā tie puni rodas," secina Maija.

Citu datumu laikraksti

  • Mediķi turpina dumpoties

    Arī pagājušajā nedēļā mediķi turpināja cīnīties par algas palielināšanu. Šobrīd anesteziologiem pievienojušies arī ķirurgi, kas pieprasa palielināt...

  • Oktobra beigās pārgriezīsim pulksteņus

    Naktī no 31.oktobra uz 1.novembri Latvijā pulksteņa radītājus vajadzēs pagriezt par vienu stundu atpakaļ. Šāda kārtība noteikta arī Lietuvā un...

  • “Optimisti” atsāk nodarbības

    Alūksnes pensionāru kluba “Optimisti” dalībnieki pirmajā nodarbībā tiksies 17.oktobrī pulksten 9.30 sporta skolas angārā. Tā vadītāja Gaida Gozeviča...