Rudenī uzticība ES palielinājusies

2004.gada septembrī veiktā sabiedriskās domas aptauja noskaidroja Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

2004.gada septembrī veiktā sabiedriskās domas aptauja noskaidroja Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES).
Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji Latvijas dalību ES par "labu lietu" atzinuši ievērojami biežāk - 30 % (augustā 32 %) nekā par "sliktu lietu" - 20 % (augustā 18 %). Vairāk nekā divas piektdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (43 %) pauda neitrālu attieksmi un izvēlējās atbildi "ne laba, ne slikta lieta" (augustā 43 %) .
Latvijas dalību ES par "labu lietu" biežāk kā caurmērā uzskatījuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, Vidzemē dzīvojošie, kā arī aptaujātie, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 76 latus.
Neitrālu attieksmi - atbildi "ne laba, ne slikta" lieta biežāk izvēlējušies latvieši, Zemgalē dzīvojošie un aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 50 latus.
Latvijas dalību ES kā "sliktu lietu" biežāk vērtējuši aptaujātie vecumā no 65 līdz 74 gadiem, citu tautību pārstāvji un Rīgā dzīvojošie.
Pētot, kāpēc aptaujātie uzskata, ka Latvijas dalība ES ir "laba lieta", noskaidrots, ka biežāk minētie iemesli ir saistīti ar iespējām mācīties
(36,7 %), strādāt citās ES valstīs (35,8 %), Latvijas ekonomisko izaugsmi (32,1 %), tūrisma un ceļošanas iespējām (28,9 %), kā arī ES finansiālo atbalstu un investīcijām (26,6 %). Citus iemeslus minējuši mazāk kā viena piektdaļa aptaujāto.
No respondentiem, kuri uzskata, ka Latvijas dalība ES ir "slikta lieta", vairāk nekā viena piektdaļa argumentēja ar cenu pieaugumu, kas veicina nabadzības izplatību (49,6 %). Tāpat aptaujātie norādīja, ka dalība ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai (28,2 %), tā valstij izmaksā pārāk dārgi (22,9 %), Latvijā pieaug (vai pieaugs) bezdarba līmenis (21,5 %) un dalība ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum (20,5 %).
Pētījumā iedzīvotājus lūdza novērtēt savas spējas atrast nepieciešamo informāciju par ES un raksturot, kur šāda informācija tiktu meklēta. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka zina, kur meklēt nepieciešamo informāciju par ES. Tomēr tikai 10 % norādīja, ka "labi zina", kur vērsties pēc informācijas, bet 44 % atbildēja, ka "aptuveni zina". Veiktā aptauja rāda, ka 38 % respondentu "nezina", kur vērsties ar šādu vajadzību.
Aptaujas dalībniekus lūdza norādīt arī informācijas avotus, kur viņi nepieciešamības situācijā vispirms meklētu informāciju par ES. Respondenti no piedāvātā atbilžu saraksta varēja izvēlēties ne vairāk kā trīs atbilžu variantus.
Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji kā informācijas avotu visbiežāk minējuši internetu (34 %), bet aptuveni viena ceturtdaļa aptaujāto norādīja, ka meklētu informāciju televīzijā (27 %), informatīvos materiālos, brošūrās, grāmatās (25 %), pie radiem draugiem, paziņām (23 %) un centrālajā presē (23 %).
Latvijas iedzīvotājus lūdza norādīt, vai pēdējo trīs mēnešu laikā viņi ir speciāli meklējuši informāciju par Latvijas dalību ES. Pētījums rāda, ka vairāk nekā puse aptaujāto (53 %) informāciju pēdējo trīs mēnešu laikā speciāli nav meklējuši, bet piektdaļa respondentu
(19 %) atzina, ka viņus šāda informācija neinteresē.
Salīdzinoši biežāk aptaujātie atbildēja, ka ir meklējuši informāciju TV ziņās (18 %), retāk aptaujas dalībnieki izmantojuši internetu (9 %), meklējuši rakstus presē (9 %) un ir ieguvuši informāciju radio ziņās (8 %).
Pētījumā iedzīvotājus lūdza nosaukt trīs viņus visvairāk interesējošos jautājumus saistībā ar Latvijas dalību ES, par kuriem viņi vēlētos saņemt informāciju. Visbiežāk (33 %) aptaujātie atzīmēja nodarbinātības politiku un darba likumdošanu, 30 % respondentu izrādīja interesi par sociālo politiku un veselības aizsardzības jautājumiem, bet aptuveni piektdaļa respondentu norādīja, ka viņus interesē tādi jautājumi kā cilvēktiesību aizsardzība (22 %) un izglītības politika (21 %).
Aptauju veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Valsts kancelejas atbalstu.
Plašāku informāciju par aptaujas datiem var saņemt: "www.latvijaeiropa.gov.lv/doc/sabdom/200409.doc", "www.eiropainfo.lv/index", kā arī Eiropas Savienības Informācijas centrā - Rīgā, Basteja bulvārī 14, 1.stāvā un Valsts kancelejas Eirobibliotēkā - Rīgā, Basteja bulvārī 14, 4.stāvā.

Citu datumu laikraksti