Rudens pārbauda sirdi

Lēni un negribīgi ausa pelēks svētdienas rīts. Mijkrēslī izgājusi pagalmā pamanīju, ka no tuvējā dīķa malas spārnos paceļas liels, tumšs putns. Stārķi jau aizlidojuši. Bet varbūt kāds vēl aizkavējies?

Lēni un negribīgi ausa pelēks svētdienas rīts. Mijkrēslī izgājusi pagalmā pamanīju, ka no tuvējā dīķa malas spārnos paceļas liels, tumšs putns. Stārķi jau aizlidojuši. Bet varbūt kāds vēl aizkavējies? Ticējums vēsta: "Ja stārķi redz, tad vasarai vēl nav gals." Tomēr vairāk iespējams, ka tā bija dzērve. Šie putni uz saviem spārniem aiznes vasaru, ievelkot kāsi debesīs par padarītu darbu.
Par rudens krāšņo skaistumu atgādināja sestdiena. Tik spožas saules un košu krāsu pielieta diena ilgi nebija priecējusi. Zeltainajiem stariem gan nav vairs siltuma un mīļuma. Nodzeltējuši bērzi un nosarkušas kļavas kvēlo saules vietā. Liekas, ka koku lapotne izstaro gaismu un silda. Dārzā vēl priecē sārtas un raibas dālijas, bet turpat blakus violeti aizplīvurotām acīm veras miķelītes, kas nebaidās salnu. Arī cilvēks vēlas ziedēt ilgi un skaisti. Katram dzīves posmam atbilst dažādu ziedu laiks. Daudzi jūsmo par rozēm, bet vai tās neapniktu, ja būtu tikai šīs cēlās puķes, ko sargā ērkšķi?
Sigitu varētu salīdzināt ar košu savvaļā ziedošu magones ziedu, kam maigās ziedlapiņas pamatīgi izpluinījis vējš, lietus un krusa.
12 gadu vecumā meitene zaudēja tēvu, bet, sasniegusi pilngadību, zemes klēpī guldīja māti. Labi, ka blakus ir brālis un vecmāmiņa. Viņa secinājusi, ka mēs visi dzīvojam, lai mācītos. Katram ir jāiziet pārbaudījumu skola, lai pēc smagiem pārdzīvojumiem prastu novērtēt prieku, ko sniedz uzplaucis zieds. "Galvenā ir mīlestība. Un ne jau tikai starp jaunu sievieti un vīrieti. Tās dēļ ir vērts dzīvot. Katrā vecumā ir savs foršums," ir pārliecināta Sigita. Neparasti nobrieduši spriedumi, kas veidojušies ģimenē, darbā ārzemēs un panku sabiedrībā.
Saule atdzīvina ainavu dabā, bet prieks liek saplaukt dvēseles ziediem. Mīlošas sirds, labestības un neviltota smaida gaismā tie atveras jebkurā gadalaikā. Būt labam vienmēr ir ļoti grūti, jo tad nākas pacelties pāri ikdienas sīkām rūpēm vai nepatikai. Pat putns nespēj vienmēr lidot! Cilvēkiem ir raksturīgi uzkrāt zināšanas, kā dzīvot, kā pilnveidot sevi, bet pietrūkst spēka un laika šīs zināšanas izmantot. Apbrīnoju tos, kam vienmēr izdodas saskatīt labo, lai gūtu spēku atvairīt slikto. Tiesa, tādu nav daudz. Es tāpat kā Valters Skots būtu ar mieru mainīt bezdomu pielāgošanās dienas pret vienu stundu tādas dzīves, kas pildīta ar cēlu rīcību un cienīgu risku. Tā būtu laba pārbaude, kas atklātu nicināmu mazdūšību vai dvēseles iekšējā starojuma spēku, sirds, nevis saules radītu.
Kad kaut kas beidzas, vienalga - labs vai slikts, paliek tukšums. Sliktā vietā tas aizpildās pats no sevis. Bet labā atstāto tukšumu var aizpildīt tikai ar kaut ko vēl labāku.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne - pilsēta, kuru mēs mīlam

    Cik daudz tu zini par savu novadu, pilsētu, ciematu? Vai esi izpētījis visu savā apkārtnē tikpat rūpīgi, kā to esam izdarījuši mēs - “Latvijas...

  • Balsosim par alūksnietēm bērnu “Eirovīzijā”!

    Kristīne zaharova: dziesmā izdziedās visas emocijas. Šovakar alūksniete Kristīne Zaharova kopā ar Līvu Zariņu un Ievu Bistrovu uzstāsies 2....

  • Precizē sadarbību

    Tikšanās ar Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Ceļmilleru deva iespēju Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgajai no...

  • Kļūdu labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.septembra numura īsziņā “Uzņēmumam nedzēš nodokļu parādu” ir neprecizitāte.Laikraksta "Alūksnes Ziņas" 25.septembra...

  • Iespējams, slēpj nelaimes gadījumus darbā

    Mālupes pagastā SIA “Sildgunda” kūdras ražošanas punktā traktorists, regulējot kustībā esošu transportiera lenti, guva smagu traumu.Mālupes pagastā...

  • Pirmo reizi iegūst “zaļo” sertifikātu

    Pededzes pagasta zemnieku saimniecība “Slobodka” nesen saņēma bioloģiskās saimniekošanas sertifikātu. Saimnieki Ņina un Guntis Koki cer, ka tas...