Rūpēsimies par savām acīm!

Mēs ikviens vēlamies apkārtējo pasauli skatīt skaidri, nevis miglā tītu, tomēr attēla kontrasts un skaidrība ir atkarīga no tā, cik laba ir cilvēkam redze.

Mēs ikviens vēlamies apkārtējo pasauli skatīt skaidri, nevis miglā tītu, tomēr attēla kontrasts un skaidrība ir atkarīga no tā, cik laba ir cilvēkam redze.
Acs ir svarīgākais cilvēka maņu orgāns. Grāmatās rakstīts, ka ar redzi mēs gūstam priekšstatu par priekšmetu lielumu, formu, krāsu, to savstarpējo novietojumu un tādējādi spējam orientēties telpā. Ar redzes palīdzību cilvēks nodod savu pieredzi tālāk nākamajām paaudzēm.
Vairāk mīts nekā patiesība
Redze cilvēka dzīvē tiešām ir neatņemama sastāvdaļa, bet vai apzināmies, cik ātri to varam sabojāt? Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis datoru lietotāju skaits gan darbā, gan arī mājās. Sevišķi bieži datoru lietotāji sūdzas par redzes diskomfortu. Jāsaka, ka daudz vienkāršāk un, protams, arī lētāk ir novērst veselības problēmu rašanos, nekā ārstēt jau esošus veselības traucējumus.
"Ja darbā ar datoru netiek ievērotas dažas elementāras lietas, iespējams, ka redze var pasliktināties. Ērtos darba apstākļos, rūpējoties par savu redzi, redzes pasliktināšanās vairāk ir mīts nekā patiesība," saka acu ārste Māra Liepiņa.
Speciāliste paskaidro, ka redzes pasliktināšanās var notikt tad, ja cilvēks pie datora bez pārtraukumiem pavada vairāk nekā astoņas stundas dienā, izmanto mazu un nekvalitatīvu monitoru, kā arī neveic redzes korekciju, ja tā ir nepieciešama.
"Redzi obligāti vajadzētu pārbaudīt reizi gadā, turpmākās apskates ir atkarīgas no cilvēka sūdzībām. Cilvēkiem, kam nepieciešama redzes korekcija darbam ar datoru, ieteicams iegādāties atbilstošas brilles. Noteikti vajadzētu pateikt acu ārstam, ka darbs ir saistīts ar datoru," atgādina M.Liepiņa. Daktere arī iesaka vecākiem neļaut maziem bērniem ilgi sēdēt pie datora, sevišķi ģimenēs, kur kādam no vecākiem ir nepieciešamas brilles.
Palīdz mākslīgās asaras
"Datoru lietotāji visbiežāk sūdzas par tā sauktās "sausās acs sindromu". Acis asaro, veidojas apsārtums, cilvēkam rodas sajūta, ka acī ir iekļuvis kāds svešķermenis, var novērot arī pārejošas redzes asuma izmaiņas," skaidro acu ārste.
Parasti dienas laikā asaru dziedzeri izdala aptuveni 400 asaru pilienus. Normāli cilvēks mirkšķina acis līdz 22 reizēm minūtē, bet, strādājot ar datoru, apmēram trīs reizes retāk. Acis netiek pienācīgi mitrinātas, un rodas kairinājums. Šīs sajūtas acu ārste skaidro ar reto acu mirkšķināšanu, ilgi un saspringti raugoties vienā punktā. Ja monitorā skatāmais attēls nav kvalitatīvs, redze ir jāsasprindzina daudz vairāk, tādēļ problēmas var rasties daudz ātrāk. Redzes slodzes dēļ var rasties tuvredzība.
"Sausā acs sindroma sajūtu likvidēšanai palīdz acu pilieni, ko sauc par mākslīgajām asarām, kuru sastāvs ir tuvs dabīgo asaru sastāvam. Šie pilieni palīdz pret acu graušanu un sausuma sajūtu, tie atjauno nepieciešamo asaru sastāvu. Tomēr šos pilienus nevajadzētu lietot bez ārsta ziņas, jo reizēm sūdzības var būt līdzīgas, bet ārstējama pavisam cita kaite," norāda daktere Liepiņa.
Nevajag sevi pārpūlēt
Cēloņi redzes sasprindzināšanai var būt dažādi. Visbiežāktas ir nekvalitatīvs attēls. Attēla kvalitāte nav atkarīga tikai no paša monitora, bet arī no putekļiem uz tā. Vajadzētu regulēt arī attēla kontrastu, par cēloni var būt arī pārāk mazs burtu lielums vai sarežģīta burtu forma. Cēlonis ir arī nepareizi izvēlēts attālums no acīm līdz ekrānam, uz galda izvietotajiem papīriem un klaviatūrai. Līdz displeja augšējai malai jābūt 60 līdz 70 centimetriem. Ietekmē arī nepareizs apgaismojums, dažādi atspīdumi, kā arī nepareiza darba organizācija.
Nevajadzētu sevi pārpūlēt un pārāk daudz laika pavadīt pie datora, kā arī jāļauj acīm atpūsties. Bez pārtraukuma nedrīkst strādāt vairāk par divām stundām. Ik pēc stundas vajadzētu pārtraukt darbu uz 10 līdz 15 minūtēm.
"Gaismas atspulgi uz monitora rada redzei papildu slodzi, tādēļ logus vajadzētu aprīkot ar žalūzijām. Tomēr cilvēkiem nevajag būt slinkiem, šad un tad žalūzijas atvērt. Tuvredzības profilakses viens no noteikumiem ir neilga paraudzīšanās pa logu tālumā ik pēc 20 minūtēm, jo acīm nepatīk "kastes sindroms", kad visapkārt ir sienas un logiem priekšā žalūzijas," apgalvo M.Liepiņa.
Arī darba videi ir jābūt piemērotai. Ap datoru ir jāatstāj pietiekami liela brīva telpa. Šī problēma sevišķi aktuāla ir mājās, kur datoru parasti novieto brīvajā vietā.
Grēko, pielāgojot brilles
Ja tomēr cilvēkam ir radušās kādas sūdzības, nekavējoties vajag doties pie speciālista. "Šobrīd Alūksnē ir optometrijas kabinets, kurā ar speciāla aparāta - autorefraktometra - palīdzību cilvēkam var precīzi noteikt tieši viņa redzes stāvoklim atbilstošas brilles," informē acu ārste un piebilst, ka brilles nav slimība. Cilvēkiem, kam ir koriģēta redze, acu ārsts nav jāapmeklē biežāk kā reizi gadā, izņemot gadījumus, kad ir kaut kādas sūdzības.
"Tomēr reizēm cilvēki grēko, paši pērkot un pielāgojot brilles, bet visprecīzāk brilles var izrakstīt acu ārsts pēc acu apskates," stāsta M.Liepiņa.
Mūsdienās ir pieejamas visdažādākās brilles ar visdažādāko pielietojumu - lasīšanai, lai redzētu tālumā, darbam ar datoru, saulesbrilles, aizsargbrilles.
"Iespējams, ka kādam cilvēkam brilles traucē vai arī tās vienkārši nepatīk. Tādā gadījumā var palīdzēt kontaktlēcas. Tomēr tās nevajadzētu sākt lietot agrāk kā 15 gadu vecumā. Jāatceras, ka kontaktlēcu nēsātājam jāievēro daudz un dažādi to lietošanas norādījumi par to tīrīšanu un kopšanu. Kontaktlēcu lietošana nav sarežģīta, bet ļoti akurāta," uzsver speciāliste. Ja kontaktlēcu lietošana nesagādā grūtības un neizraisa kairinājumus, to lietošana var būt kā alternatīva briļļu lietošanai.
Pasargās no traumēšanas
M.Liepiņa uzsver, ka, strādājot bīstamus darbus, darba vietās, kur tas ir nepieciešams, obligāti vajag lietot aizsargbrilles. Tās pasargās no acu traumēšanas.
"Mēs neviens nezinām, kas kurā mirklī var atgadīties. Vissīkākais svešķermenis var radīt dažādus iekaisumus," paskaidro acu ārste.
Pavasarī, kad sāk spīdēt saule, bet visapkārt vēl ir sniegs, uz acīm vajadzētu likt saulesbrilles, bet uzmanība jāpievērš to iegādei.
"Saulesbrilles vajadzētu iegādāties speciālos optikas veikalos. Parastās saulesbrilles attēlu padara tikai tumšāku, tām nav ultravioleto staru absorbējošā filtra. Saulesbrilles bez ultravioleto staru filtra kaitē acij - acs zīlīte paliek platāka, bet saules stari tiek garām," stāsta M.Liepiņa.
Savukārt vasarā, kad saule ir pakāpusies augstu debesīs, speciāliste iesaka saulesbrilles uz acīm nelikt.
"Acīm saule ir nepieciešama. Vienīgi jāizvērtē savu acu jutība, jo dažiem cilvēkiem spožākas saules ietekmē acis asaro," saka speciāliste, atgādinot, ka ir iespēja iegādāties arī ietonētas brilles vai brilles - hameleonus, kas maina krāsojumu.
Acu ārste M.Liepiņa iesaka rūpēties un saudzēt savas acis. Apkārt ir vēl tik daudz skaista un jauna, ko mēs vēl neesam apskatījuši.

Citu datumu laikraksti

  • Atbalsta ieceri rīkot operas mākslas pasākumus

    Alūksnes tautas nams nosūtījis vēstuli, lai atbalstītu projekta “Opera novados” izstrādātāju ieceri. To gatavo Latvijas Nacionālās operas soliste...

  • Noskaidros erudītāko skolu

    Strautiņu pamatskola rīt uzņems 22 komandas, kas sacentīsies par “Erudītākās skolas” nosaukumu. Pagājušajā gadā tās audzēkņu komanda bija uzvarētāja,...

  • Gaida jaunus pasūtījumus

    Pirms neilga laika Alūksnē darbu uzsāka IK “Poligrāfijas salons”, kas nākotnē pasūtītājus cer nodrošināt ar dažādu veidu iespieddarbiem.Pirms neilga...

  • Novadu veidošanā prasa patstāvību un finansējumu

    Latvijas pagastu vadītāju sapulcē Jaunpiebalgā Alūksnes rajonu pārstāvēja 12 pašvaldību vadītāji, tātad vairāk nekā līdz šim līdzīgos...

  • Būs nozīmīgi sporta pasākumi

    Alūksnes “Mežinieku” sporta bāzē pēc Nacionālo bruņoto spēku gadskārtējā čempionāta notiks akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes...

  • Pamatskola saņem dāvanu no bankas

    Bejas pamatskola pagājušajā nedēļā saņēma vairākas vērtīgas dāvanas - mikroautobusu “Hyundai Starex”, 20 hektāru lielu zemes gabalu un apmaksātu...