Sabiedriskais transports – pēc izsaukuma?

Sabiedriskais transports pēc pieprasījuma – tāda ir Vidzemes plānošanas reģiona vīzija, kā iedzīvotāji no mazāk apdzīvotām vietām varētu nokļūt novada vai pagasta centros. Pilotprojektā Alūksnes novada iedzīvotāji būs vieni no pirmajiem, kuriem būs iespēja izmēģināt šāda transporta priekšrocības un izvērtēt tā nepieciešamību.

Pirmajiem – mārkalniešiem
Trešdien Alūksnē tikās Vidzemes plānošanas reģiona, VSIA “Autotransporta direkcija”, Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji un pagastu vadītāji, kā arī SIA “Sabiedriskais autobuss” valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, lai pārrunātu transporta pēc pieprasījuma ieviešanu Alūksnes novadā.  Kā vienu no pirmajām vietām, kur to varētu ieviest, novada pašvaldība ierosināja Blekteskalna ciemu Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, kur būtu iebrauciena vieta maršrutā Alūksne – Mārkalne – Zabalova. “Savulaik tur kursēja autobuss, bet, ņemot vērā, ka pasažieru regulāri nebija, tur sabiedriskais transports vairs nekursē un šī teritorija palikusi bez iespējām nokļūt pagasta vai novada centrā,” skaidroja Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis.
Pagastu pārvalžu vadītāji rosināja iebraucienus veikt arī Ziemera pagasta Šļukumā, Liepnas pagasta Bērziņos, Jaunannas pagasta Lēģerniekos, ceļa posmā Kalncempji - Zeltiņi. Tika lūgts arī starppilsētu maršrutā Alūksnes – Rēzekne iebraukt Annas centrā. Vai iebraucienus veiks visās minētajās vietās, vēl lems Vidzemes plānošanas reģions.

Mērķis nav samazināt reisus
I.Berkulis norādīja, ka šobrīd sabiedriskais transports novada lielākajā daļā ir nodrošināts. “Nav neviena pagasta centra, no kura iedzīvotājs nevarētu nokļūt uz novada centru un atpakaļ. Diemžēl ir teritorijas, kas ir mazāk apdzīvotas, bet kur sabiedriskais transports neiebrauc. Šajās teritorijās ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums, tomēr arī šiem diviem vai trīs iedzīvotājiem ir jāsaņem pakalpojums un kaut kādā veidā jānokļūst uz novada vai pagasta centru. Transportam pēc pieprasījuma nevajadzētu būt mērķim, lai tādā veidā samazinātu vai likvidētu sabiedrisko transportu, kas kursē ikdienā. Mērķauditorija būtu teritorijas, kurās šobrīd transports nekursē,” pauda I.Berkulis.

Tas nebūs taksometrs
“Autotransporta direkcijas” Juridiskās daļas vadītāja Vizma Ļeonova norādīja, ka transporta pēc pieprasījuma mērķis nav aizvietot regulāro transportu, bet tieši otrādi – nodrošināt transportu tur, kur tā nav. “Iebrauciens konkrētajā vietā vai reiss tiek izpildīts tikai pie nosacījuma, ja tas ir iepriekš pasūtīts – piezvanīts pārvadātāja dispečerpunktā un pateikts, ka konkrētajā pieturvietā rīt būs cilvēks, kuram nepieciešams kur nokļūt. Ja tāda zvana nav bijis, tad tāds iebrauciens nenotiks un tiks izpildīts parastais maršruts pēc būtības. Ir jāsaprot, ka transports pēc pieprasījuma nebūs taksometrs,” stāstīja V.Ļeonova.
Pasažierus paņems no autobusa pieturas, nevis mājām, un aizvedīs līdz citai pieturai, kas ir konkrētajā maršrutā, nevis līdz kādai konkrētai vietai vai iestādei. Pārvadātājs brauks pa maršrutu un neveiks taksometra funkcijas.  

Kritērijs – valsts dotācija
Kritērijs, pēc kura vērtē, vai autobusa reiss ir nepieciešams, ir valsts ieguldītās dotācijas lielums. Ja tas ir vairāk nekā 81 %, tad maršrutā veicamas korekcijas. “Vai nu reisā vispār nav cilvēku, vai cilvēku skaits ir tik minimāls, ka varam konstatēt - ikdienā šāds pakalpojums nav nepieciešams. Ieviešot transportu pēc pieprasījuma, nevienu reisu neslēgsim, taču tā vietā, ka tur neviens nebrauca, piedāvāsim braukt tad, kad tas ir nepieciešams. Tas būs autobusu kustības sarakstā norādīts reiss vai iebrauciens ar atzīmi, ka tiek izpildīts tad, kad ir pasūtīts. Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem reiss jāpasūta 24 stundas iepriekš,” pauda V. Ļeonova.

Neizprot idejas būtību
E.Strickis raizējās, kāds būs šo mazāk apdzīvoto vietu, kur nu būs jābrauc autobusam, ceļu stāvoklis. “Kam pieder šie ceļi un vai ziemā tos kāds tīrīs? Ceļu stāvoklis ir tāds, kāds ir. Otrs – cilvēki ideju nesaprot pareizi. Viņiem šķiet, ka paši varēs noteikt, kad un kur braukt,” norādīja E.Strickis.
V.Ļeonova skaidroja, ka, iekļaujot jebkuru pieturvietu kustības sarakstos, Satiksmes ministrijas un “Autotransporta direkcijas” komisija brauc apsekot ceļus un pieturvietas – vai tās tur ir vai nepieciešams ierīkot. Viņa arī skaidroja, ka ceļi, kur paredzēts kursēt sabiedriskajam transportam, pēc likuma ir jātīra. Atbildot uz otru piezīmi, viņa vēlreiz uzsvēra, ka autobuss dosies tikai uz tām vietām, kas būs iekļautas autobusu kustības sarakstā. Vienīgā atšķirība – nedosies tur katru dienu, bet tikai tad, kad cilvēki pieprasīs. Tāpat arī cilvēks autobusu nevarēs pieteikt katrai nedēļas dienai.

Vai paspēs uz skolu?
“Autotransporta direkcijas” galvenā juriste Sanita Mince akcentēja, ka likumā nav noteikts, cik garš izbrauciens var būt, vienīgā atšķirība – ka nākamajā pieturā būs lielāka laika nobīde un cilvēkiem būs jārēķinās ar gaidīšanas laiku. “Uzreiz saskatu problēmu. Esošo sabiedrisko transportu pielāgojam skolu stundu sākumam, un, ja gadījumā kādā no reisiem būs šis brauciens pēc pieprasījuma, būs laika nobīde. Ir iespēja, ka skolēni nepaspēs uz stundu sākumu. Tā varētu būt problēma,” pauda I.Berkulis.
S.Mince norādīja, ka tas ir apstāklis, ko vēl vērtēs un ņems vērā. Iespējams, šo reisu pieprasījuma gadījumā var izpildīt agrāk.

Kādas ir pārvietošanās
alternatīvas?
Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos” vadītāja Līga Puriņa-Purīte jautāja, vai pagastos darbojas vietējās mobilitātes shēmas, kā cilvēki kopīgi nokļūst kādā vietā. Projektā iesaistījusies arī Vidzemes Augstskola, kas pētīs citus variantus, kā nokļūt nepieciešamajā vietā, jo transports pēc pieprasījuma ir tikai viens no modeļiem. Viņa kā piemēru minēja Šveici, kur iedzīvotāji var būt līdzbraucēji pasta transportam. “Katrā pagastā ir atstrādāta sava iekšējā sistēma, kā cilvēki sazinās un kopīgi kaut kur tiek. Mūsu interese būtu izpētīt pieredzi un kā to varētu pārņemt,” teica Vidzemes Augstskolas profesore Sarmīte Rozentāle.
I.Berkulis norādīja, ka Latvijā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana ir valsts funkcija un pašvaldība nedrīkst iesaistīties iedzīvotāju pārvadāšanā. Arī skolēnu pārvadājumos nedrīkst pārvadāt citus pasažierus. V.Ļeonova piebilda, ka cilvēki meklē citus pārvietošanās veidus ne jau tādēļ, ka sabiedriskais transports būtu pieejams, bet gan tādēļ, ka tā tur nav. “Ir jādomā, kā tur šo sabiedrisko transportu dabūt, nevis meklēt alternatīvas, kā to aizvietot,” aicināja V. Ļeonova.

Nebūs ekonomiski izdevīgi
V.Ļeonova norādīja, ka sabiedriskais transports nekad nebūs ekonomiski izdevīgs, taču ir jānodrošina tā pakalpojumi, kaut arī tas valstij nav izdevīgi. “Nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm situācija nav labāka. Sabiedriskais transports nav peļņu nesošs. Visur valsts dotē – jautājums tikai, cik valsts var atļauties. Ir valstis, kur sabiedriskais transports brauc retāk, bet biļetes ir krietni dārgākas, tādā veidā tam kļūstot izdevīgākam, bet tik un tā valsts piemaksā. Latvijas valsts politika vienmēr ir bijusi nodrošināt pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus par zemāku cenu – dodam pakalpojumu, ko cilvēks var atļauties. Varētu paaugstināt cenas un teikt, ka mums transports ir ekonomiski izdevīgs, taču iedzīvotājiem par biļeti būtu jāmaksā nevis 70 centi, bet 5 eiro. Latvijā iedzīvotāji to nevarētu atļauties. Vienīgā šābrīža problēma – budžeta pieprasījums nesakrīt ar pasūtījuma apjomu. Apjoms ir lielāks, nekā budžets, tādēļ jādomā alternatīvas,” skaidroja V.Ļeonova un piebilda, ka arī transports pēc pieprasījuma nav valstij ekonomiski izdevīgs pakalpojums, bet transporta pieejamības saglabāšana.

Transportu pēc pieprasījuma plānots ieviest, sākot ar 2019.gada sākumu. Otra pašvaldība, kas līdz ar Alūksnes novadu izrādījusi interesi par Vidzemes plānošanas reģiona projektu “Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos”, ir Mazsalacas novads.

Citu datumu laikraksti

  • E-veselība klibo 2

    E-veselība klibo

    Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu...

  • Būs jāpiejož jostas

    Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ 29.decembrī pulksten 10.33 ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Laurencenes ielā Alūksnē, kur daudzdzīvokļu mājā kādā dzīvoklī...