Sabiedriskas būtnes, kas spēj dzīvot kolonijās

Izrādās, ka skudras var dzīvot jebkurā klimatiskajā joslā un ir sabiedriskas būtnes, kas dzīvo kolonijās.

Izrādās, ka skudras var dzīvot jebkurā klimatiskajā joslā un ir sabiedriskas būtnes, kas dzīvo kolonijās. Ka tas ir tā, šovasar iespējams pārliecināties arī mums, jo kustīgais kukainis mājo ne tikai gurķu un puķu dobēs, bet pat zālājos veido mājokļus, kas līdzinās nelieliem uzkalniņiem.
Pārsteidzoša ir skudru uzmācība arī mājokļos, kur tās nekautrējas naski šiverēt pa virtuves skapīšiem, cukura dozēm un tējkannām. Nav patīkami, ja no maizes kastes izņemot maizes riecienus rīta brokastu tiesai, vispirms jāsasveicinās ar skudru.
Tāpēc cilvēki meklē dažādus risinājumus, lai no nelūgtajām viešņām atbrīvotos kā mājoklī, tā mazdārziņā. Veci ļaudis bilst, ka tad, kad skudras izvēloties augstas vietas, esot gaidāms slapjš rudens. Savukārt augu aizsardzības speciālisti dod padomus, kā iespējams piespiest naskos kukaiņus raudzīt pēc citas dzīvesvietas.
Gatavo uzlējumu no augiem
Augkopības speciāliste Lucija Cīrule mazdārziņā cīņā ar skudrām uzvarējusi, pielietojot tautas līdzekli, kuru pati pagatavojusi.
"Spainī sasmalcinu pieneņu saknes, ķiplokus un pievienoju sīpolu mizas. Pārleju ar ūdeni un dažas dienas ļauju šķidrumam raudzēties, kamēr tas sāk nelabi ost. Tās parasti ir trīs līdz piecas dienas. Tad trešdaļu spaiņa satura atšķaidu ar ūdeni un laistu dobes, bet vietās, kur iemitinājušās skudras, nolieku biezumus,"stāsta speciāliste.
Vēl citi cilvēki iesaka, gurķus, zem kuru lapām skudrām tīk sevišķi, stādīt zirga mēslos, jo tajos dzīvo plēsējskudras, kas drosmīgi cīnās ar kaitēkļiem.
Iesaka irdināt augsni
Izrādās, ka skudrām nepatīk, ja regulāri traucē viņu dzīvi, tāpēc vienkāršākais paņēmiens ir regulāri irdināt augsni.
"Skudras augsnes irdināšana neiznīcinās, bet traucēs vairoties, tāpēc skudras pāries uz citu vietu. Apkarošanu iesaku veikt visā dārzā, nevis aizsargāt kādu augu vai dobi, cīnoties ar vienu skudru ligzdu," saka L.Cīrule.
Augkopības speciālisti dod padomu dārzā apkarot arī laputis, lapu blusiņas, baltblusiņas un bruņutis, jo skudras labprāt mielojas ar šo sūcējkukaiņu izdalījumiem. Lai tos apkarotu, tirdzniecības uzņēmumos var iegādāties dažādus insekticīdus.
Daudzreiz izmanto dažādus insekticīdu aerosolus, kas galvenokārt domāti kukaiņu iznīdēšanai telpās, bet, pielietoti dabā, tie ātri izgaist, nonāvē daļu darba skudru, bet neiznīcina ligzdu. Ligzdas, kā arī skudru pārvietošanās ceļus var apliet ar insekticīdu "Fastaks" vai "Deci" un citiem šķīdumiem. Apkarošanas pasākums tikai tad būs efektīvs, ja inde nokļūs dziļāk augsnē, kur atrodas skudru olas, kāpuri, kūniņas un saimes māte.
Ar neatlaidību var panākt visu
Cilvēki, kas ir apveltīti ar neatlaidību un gatavi ilgstošai cīņai, skudru atbaidīšanai var izmantot dažādus tautas ieteikumus. Piemēram, melnos piparus, papriku, krustnagliņas, aromātisko augu eļļas - anīsa, koriandra, sinepju, neļķu un citas, kā arī seleriju un pētersīļu lapu un sakņu graizījumus, tomātu, samteņu, pelašķu, kliņģerīšu un citu augu lapas un stublājus.
Līdzīgi kā L.Cīrule no minētajiem augiem gatavo novārījumus un salej skudru ligzdās un uz galvenajiem pārvietošanās ceļiem, bet augu daļas iestrādā augsnē. Ligzdās var bērt arī vārāmo sāli, ierakt žāvētu un sālītu siļķu gabaliņus, liet zivju sālījumu, lizolu, petroleju, koncentrētu sāls un urīnvielas šķīdumu, amonjaka ūdeni, dīzeļdegvielu, tējas un kafijas biezumus, kā arī citas vielas. Tomēr, pirms sākt šādu rīcību, jāpatur prātā, ka daļa no minētajām vielām var kaitēt augiem un pat saindēt augsni.
Ēsmu gatavo pēc receptes
"Sens skudru apkarošanas līdzeklis ir borskābe (boraks), ko izbaro skudrām, sagatavojot speciālas ēsmas. Kaitīgo vielo skudras ienes ligzdās un izbaro kāpuriem un citām skudrām, tāpēc arī jaunā paaudze iet bojā. Mājās, kur ir skudras, borskābi var atšķaidīt ar ūdeni un izsmidzināt telpas, vai arī gatavot ēsmu izlikšanai dažādās vietās,"stāsta L. Cīrule.
Ēsmas var gatavot dažādi. Piemēram, borakam pievieno putraimus un dārzeņu putru attiecībā viens pret četri, cukuru un cieti (1: 1:1), cukura sīrupu (1:10), karoti medus un raugu, maltu gaļu, cukura sīrupu un vecu ievārījumu, kā arī vēl citas saldas vielas. Masu, kas līdzinās sīrupam, ziež uz papīra, kartona vai cita cietāka materiāla plāksnītēm. Tās var saritināt tūtiņās un cilindros.
Ēsmu nenovieto tā, lai to neaizskalotu lietus vai neaiznestu vējš, un izliek skudru pārvietošanās ceļos. Ja ēsma ir šķidrāka, to salej maza tilpuma trauciņos, piemēram, pudeļu korķos un izliek skudru ligzdu tuvumā.
Ir izstrādāti arī speciāli produkti skudru apkarošanai, ko izber kukaiņu pārvietošanās vietās. Tas ir pulveris "Detia" vai "Neha Lotte".
Mājiņa kā skudru slazds
Augu aizsardzības speciāliste Inita Sudraba iesaka doties uz veikalu un iegādāties speciālu nelielu mājiņu, kas ir savdabīgas lamatas, kas apstrādātas ar līmi vai kādu no insekticīdiem. Mājiņas, ko sauc arī par diskiem, novieto skudru ligzdu tuvumā vai piestiprina pie ēku sienām. Tās var izlikt arī telpās, kur iemitinājušās faraonskudras, melnās skudras un citi kukaiņi, piemēram, prusaki. Skudras neizvēlēsies mājokli, kuras koka konstrukcijas būs apstrādātas ar kādu no antiseptiķiem. Modernāks biedēšanas līdzeklis ir speciāla ierīce - ultraskaņas ģenerators, ko pieslēdz elektrībai vai darbina ar baterijām.
Skudra spēj sajust smaržas
Lai gan esam gatavi pieteikt karu skudrām dārzā un mājoklī, tomēr ar tām saistās daudz interesantu faktu. Piemēram, katra skudru kolonija dzīvo pēc noteiktiem likumiem. Kolonijā ir skudru tēviņi, mātītes un darba skudras. Skudras galvu rotā divi taustekļi - antenas, kas nemitīgi atrodas kustībā un aptausta visus ceļā esošos priekšmetus, kā arī kalpo par ožas orgāniem, tādēļ skudra, kurai nav deguna, tomēr spēj sajust smaržas. Ar ūsiņu palīdzību skudras pazīst ciltsbrāļus un uztur kontaktus ar tiem.
Skudras mazajā galvā atrodas smadzenes. Tai ir spēcīgi žokļi un mute, bet papildus saliktajām acīm, vairumam skudru ir arī parastās acis.
Daudzveidību raksturo īpašības
Skudru skaits kolonijās svārstās no dažiem simtiem tūkstošu līdz 12 indivīdiem. Tās būvē mājokļus zem zemes, mežos, kalnos un pat ozolzīlēs. No apmēram 2000 skudru pasugām visizplatītākās ir faraonskudras un melnās skudras. Skudru pūžņa augstums var sasniegt metru, bet platums - 30 centimetrus. Izrādās, ka dažas skudru pasugas, piemēram, Amazones skudras, tur vergus. Visas šīs pasugas darba skudras vienlaikus ir arī kareivji, tāpēc tās negādā barību un nerūpējas par jauno paaudzi. Tās uzbrūk citām skudrām, lai sagūstītu vergus. Amazones skudras veic reidus uz melno skudru pūžņiem, nogalina visus, kas mēģina tām pretoties, pēc tam paņem sev kokonus un kūniņas.
Ir arī gaļēdājas skudras, kas mīt Centrālajā Āfrikā, Dienvidamerikā un Dienvidāzijā. Tās spēj ieviest paniskas bailes, jo milzu kolonijās neapturami virzās uz priekšu, meklējot dzīvus radījumus. Pat vislielākie Āfrikas zvēri kļūst bezspēcīgi pret miljoniem skudru un vienīgo glābiņu rod ūdenī, noslīcinot mocītājus.
Izvēlas atšķirīgu ēdienkarti
Skudras ir viens no brīnumainākajiem un ievērības cienīgākajiem radījumiem pasaulē. Ir vairāk nekā 3500 skudru sugu. Skudra var būt 1,5 milimetrus gara, vai milzīga - 50 milimetri. Liela atšķirība valda arī skudru paražās un dzīvesveidā. Piemēram, Amerikas kareivīgās skudras mielojas tikai ar sīkiem dzīvniekiem. Tās ir skudras leģionāres, kas parasti maršē ierindā. Meksikā, kad tās tuvojas, cilvēki pamet mājas, bet skudras apēd tarakānus, žurkas, peles, ķirzakas - visu, ko vien iespējams atrast mājās. Kad skudras devušās tālāk, cilvēki atgriežas mājās, tur vairs nav ne parazītu, ne grauzēju.
Skudru ēdienkarte ir daudzveidīga. Piemēram, pļāvējskudras savāc zāles sēklas un nes tās uz pūzni. Tur tās sašķiro un novieto pie barības rezervēm. Ir skudras, kuras dēvē par piena fermeriem. Tām ir savs piena utu - laputu ganāmpulks. Skudras tās slauc, uzsitot pa sāniem, līdz sāk sūkties laputu izstrādātais saldais šķidrums. Skudras ārkārtīgi rūpējas par savām "govīm".
Ir skudras, kas par mājvietu izvēlas sēnes. Skudras ir rūpīgas augsnes kopējas.
Ārēji savdabīgas - ar lielām galvām un spēcīgiem muskuļiem - ir skudras melderi. Spēcīgie galvas muskuļi ļauj strādāt ar žokļiem kā knaiblēm. Šo skudru darba skudras ir kolonijas melderi, jo saberž parasto darba skudru atnestos graudus. Sezonas beigās melderskudras tiek nokautas un to galvas nokostas, lai nebūtu lieku ēdāju.
Ir skudras, kas uztur mājas barības rezerves. Piemēram, kad darba skudras atnes ziedu nektāru, speciālas kolonijas skudras to norij. Ziemā citi kolonijas iemītnieki atnāk pēc tām un no šo skudru mutēm saņem pietiekami daudz barības. Tā tas turpinās līdz nākamajai vasarai.
Māca cilvēkiem dzīvot
Zinātnieki izpētījuši, ka cilvēkiem no skudrām ir ko mācīties, jo tās spējušas veiksmīgi atrisināt ceļu satiksmes sastrēguma problēmu. Lai iespējami ātrāk nokļūtu pie mērķa, skudru armijas pārvietojas līnijā cita aiz citas. Skudras atšķirībā no cilvēkiem ir daudz paklausīgākas, pacietīgākas un ļaujas pavēlēm. Katrs kolonijas iemītnieks precīzi seko noliktajam kursam. Lai gan dažu sugu skudras ir pat aklas un to smadzenes ir niecīgas, tās ievēro stingrus noteikumus. Būtībā skudru kolonijas līdzinās mūsdienu lielpilsētām, tikai skudru "pilsētās" zina, ko nozīmē noteikumi, bet mēs nerēķināmies ar citiem, ka tik ātrāk uz priekšu.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.Esot vietējais un vēl viens strādnieks....

  • Iekārto pirmo golfa laukumu

    Jaunalūksnes pagasta "Salņi" saimnieka Viktora Litaunieka veidotā Vinnija Pūka dabas taka dāvā arvien jaunas iespējas aktīvi atpūsties, uzzināt un...

  • Pilsētas svētkus vērtē pretrunīgi

    Alūksne: vienmēr ir bijusi saistīta ar armiju. Pirmo reizi Alūksnes pilsētas svētki bija neierasti - programmā bija Nacionālo bruņoto spēku...

  • Tauriņam pa pēdām

    Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks skatījās uz vecā tilta atliekām.6. Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks...

  • Klāt mūzikas festivāls "Sinepes un Medus"

    Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi.Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi....

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Alūksnes pilsētas svētki. Alūksnes pilsētas svētku programma: 2.augusts. 10.00 - 14.00 - Eironams: vēstures labirinti, konkursi (galvenā balva -...