Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sadeg dzīvās dabas daudzveidība

Tuvāk, tuvāk, vēl tuvāk… Un nu jau pamali aizsedz melnu dūmu mākoņi. Vējš dzen kāras liesmu mēles šurp uz māju, saimniecības ēkām un droši vien nesaudzēs arī tuvējo mežu.

Tuvāk, tuvāk, vēl tuvāk… Un nu jau pamali aizsedz melnu dūmu mākoņi. Vējš dzen kāras liesmu mēles šurp uz māju, saimniecības ēkām un droši vien nesaudzēs arī tuvējo mežu. Jāsauc ugunsdzēsēji! Apmēram tā varētu stāstīt par vairāk nekā 100 izsaukumiem uz kūlas ugunsgrēkiem diennaktī.
Cilvēkiem var stāstīt jebko par kūlas ugunsgrēku bīstamību. Tik un tā dedzina! Viņi ir kā Sadams Huseins, kas neko negrib redzēt un dzirdēt, jo svarīgas ir tikai to vēlmes. Irākas valdnieks liek aizdedzināt naftas vadus, tā piesārņojot gaisu un apkārtējo vidi, kā arī radot enerģijas resursu zaudējumus. Šī despota mērķi ir skaidri saprotami - jebkuriem līdzekļiem noturēties pie varas. Bet kūlas dedzināšana nav vienīgā iespēja, kā no tās atbrīvot laukus. Var piekrist, ka līdz ar lopu skaita samazināšanos zālei nav patēriņa. Tomēr uguns izmantošana ir tuvredzīga rīcība. Tā varētu būt ārkārtas pasākums, kas ļauj atjaunot aizaugošas pļavas vai mežu ekosistēmas. Tātad dedzināt var tikai reizi! Ugunsgrēku skaita palielināšanas liecina, ka nav pat domas par šo platību atjaunošanu un iekopšanu.
Tas ir apburtais loks. Regulāri dedzinot, samazinās sugu daudzveidība un paliek tikai pret uguni izturīgākie augi ar dziļu sakņu sistēmu. Turklāt pelnu veidā tiek atbrīvotas minerālvielas un slāpeklis, kas paātrina zāles augšanu. Tātad kūla veidosies vēl straujāk. Praktiskos latviešus tas laikam iepriecina, jo viņi neaizdomājas, ka vairosies tikai agresīvās graudzāles un nezāles. Tās nav raksturīgas pļavām, kas priecētu ar ziedu krāšņumu. Tādā vairs nesalasīsi Jāņuzāles vainagam!
Sadeg ne tikai kūla, bet arī daudzas dzīvas radības. Agrā pavasarī visstiprāk cieš zirnekļi, kas mostas ļoti agri un skraida pa pērno zāli. Tie ir mazie plēsoņas, kas vēlāk regulē kaitēkļu skaitu. Liesmas ir kaitīgas arī mazkustīgajiem gliemežiem. Jo vēlāk dedzina, jo vairāk dzīvnieku ir pamodušies un vairāk sugu sadeg: skudras, mārītes, mušas, kuru kāpuri dzīvo augsnē un barojas ar trūdiem. Lielās platībās var aiziet bojā vesela tauriņu vai kukaiņu populācija. Kukaiņu uzskaite Vidzemē liecina par to skaita samazināšanos.
Droši vien varētu vēl ilgi stāstīt un nepārliecināt dedzinātājus. Tomēr tas ir apbrīnojami, ka saprātīgi cilvēki pieteikuši iznīcinošu karu paši sev. Dabā viss ir saistīts, un mūsu - lielo - dzīvība ir saistīta ar tiem mazajiem, kas rosās zālē.

Citu datumu laikraksti

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...

  • Atcerēties, atgādināt, pieminēt

    1949.gada 25.marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, jo tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas...

  • 10 iemesli, kāpēc viņš nezvana

    Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi.Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi;...

  • Palīdz izvēlēties

    Žurnāls "Deko" martā: stāsta par priekšnamu - kas liecina par saimnieka kārtības un stila izjūtu, kā arī par tā finansiālajām iespējām.Žurnāls "Deko"...