Saeimas deputāts mudina zemniekus neklusēt

Alūksnē darba vizītē pagājušās nedēļas nogalē bija ieradies Saeimas deputāts Andis Kāposts, kas ir arī “Zaļo un Zemnieku savienības” frakcijas pārstāvis Eiroparlamentā.

Alūksnē darba vizītē pagājušās nedēļas nogalē bija ieradies Saeimas deputāts Andis Kāposts, kas ir arī "Zaļo un Zemnieku savienības" frakcijas pārstāvis Eiroparlamentā. Viņš vēlējās ar rajona laikrakstu starpniecību mudināt zemniekiem būt aktīvākiem un aizstāvēt savas tiesības.
A.Kāposts ir Cēsu rajona Vaives pagasta zemnieks. 2000.gadā kā Latvijas lauku atbalsta asociācijas vadītājs viņš savā runā zemnieku streika trīs gadu atceres pasākumā Bērzkrogā pauda neapmierinātību ar valdības vienaldzību pret zemnieku problēmām un paziņoja, ka esot gatavs cīņai ar valdību. 2003.gada decembrī viņš Latvijā organizēja Eiropas Parlamenta lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieka konsultanta Hansa Lorensena vizīti. Nesen A.Kāposts no eiroparlamentāriešiem saņēma atzinumu par vizītes laikā redzēto. Tajā atzīts, ka Latvijas valdība negādā par to, lai pilnvērtīgi aizstāvētu zemnieku intereses.
Daži zemnieki pārtrauc saimniekošanu
A.Kāposts vērtē, ka līdz šim visas komisijas, kas no Eiropas Savienības bijušas vizītē Latvijā, ir apmeklējušas tikai speciāli izraudzītas saimniecības. "Es eiroparlamentāriešu vizīti plānoju citādāk, aizvezdams viņus pie Vidzemes un Latgales zemniekiem un uzņēmējiem, aptverot dažādas jomas: maizes cepējus, piena ražotājus, alus darītājus, kautuvju īpašniekus, veterinārijas pārstāvjus un vietējo pašvaldību vadītājus. Vizītes laikā bija arī tikšanās ar Zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lauksaimniecības organizāciju vadītājiem un Saeimas Tautsaimniecības komisijas locekļiem. Tagad vēlos apmeklēt vairākus Latvijas rajonus un to vietējos laikrakstus, lai informētu par Hansa Lorensona sniegto atzinumu un citām sasāpējušām problēmām, kas ir aktuālas lauksaimniekiem," stāsta A.Kāposts.
Eiroparlamentāriešu atzinumā minēts, ka viesi ir tikušies ar zemniekiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, līdz ar to guvuši vispusīgu priekšstatu par Latvijas laukos notiekošajiem procesiem. Attīstība esot strauja, tomēr nepietiekami līdzsvarota. Ražošanas un pārstrādes procesu koncentrēšana lielajās saimniecībās notiek vienlaikus ar stagnāciju daudzās mazajās un vidējās saimniecībās. Nesagaidījuši jaunas un efektīvas infrastruktūras ieviešanu, daži zemnieki pat pārtrauc saimniekošanu. Latvijā tiek atkārtotas politiskās kļūdas, kuras pēdējo 50 gadu laikā pieļāvušas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.
Mazos uzņēmējus pielīdzina lielajiem
"Šī atzinuma mērķis ir vērst par labu daudzas lietas, kas līdz šim Latvijā ir interpretētas maldīgi. Tagadējās zemnieku prasības valstij ir līdzīgas kā 1997.gadā. Piemēram, 2002.gadā es kopā ar vēl dažiem zemniekiem cīnījāmies par to, lai Latvijas saimniecībās neaizliegtu slaukt govis ar rokām. Tolaik mums neviens nedeva rokās ES noteikumus, kas noteica govju slaukšanas kārtību, bet mums bija intuīcija, ka tāda prasība tur nav iestrādāta. Pagāja gads, kamēr mēs panācām, ka šāda ierobežojuma Latvijā nebūs, jo ES noteikumos tas nekur nebija atrunāts. Gandrīz lieks ir jautājums, kādas sekas šāda aizlieguma popularizēšana atstāja Latvijas lauksaimniekiem. Daudzi cilvēki, kam bija ganāmpulki līdz desmit lopiem, tos likvidēja, jo apzinājās, ka nevarēs izpildīt šādu prasību, jo naudas, par ko iegādāties slaukšanas un citas ierīces, viņiem nebija. Tā bija apzināta zemnieku maldināšana. Arī šis H.Lorensona atzinums apstiprina to, ka mūsu Ministru kabineta (MK) noteikumos nav iekļautas daudzas normas, ko atļauj ES noteikumi, toties ir iekļauti daudzi nosacījumi, ko ES nemaz neprasa. Tagad, kad tam esmu guvis apstiprinājumu, darīšu visu iespējamo, lai aizstāvētu zemnieku intereses un šīs nejēdzības novērstu," sola A.Kāposts.
Viņš apgalvo, ka Latvijā notiek daudz nejēdzību. "Kāpēc Latvijā iznīcināja visus mazos pārstrādes uzņēmumus, piemēram, kautuves? ES noteikumos ir trīs striktas sadaļas: lielie, vidējie un mazie uzņēmumi. Mūsu MK noteikumos ir atstāta tikai sadaļa "Lielie uzņēmumi", pārējo divu prasības svītrojot un pielīdzinot lielo uzņēmumu prasībām. Tā rezultātā Latvijā ir iznīcinātas mazās kautuves. Liellopu audzētāji ir iedzīti strupceļā, jo nereti ir spiesti lopu kaut aiz kūts stūra, nevis kautuvē, kas atrodas nez cik kilometru attālumā," norāda A.Kāposts.
Likvidē iekšējā tirgus konkurenci
Viņš citē ES noteikumus, kuros teikts, ka nelielā pagasta kautuvē jābūt: labierīcībām; vietai, kur nomazgāt rokas (bez papildu norādījumiem - kādai); sienām jābūt gludām, mazgājamām un dezinficējamām. Savukārt ES noteikumi par biškopību paredz, ka bitenieks, lai arī viņam ir tikai daži stropi, atbild tikai par etiķeti uz savas produkcijas, pats garantējot medus kvalitāti. Ja kāds pircējs sūdzēsies par bitenieka medus slikto kvalitāti, viņam būs jāiziet veterinārā pārbaude. Pašlaik Latvijā veterinārā kontrole visus ražotājus pārbauda jau pirms laika, tam tā nevajadzētu būt.
"Manuprāt, likumi un politiskā sistēma Latvijā ir radīta tādēļ, lai tā būtu izdevīga tikai noteiktai ekonomiskai cilvēku grupai valstī, kas ir ieinteresēta ievest, pārstrādāt un pārdot produkciju, gūstot peļņu. Lai šo procesu īstenotu, vajadzēja likvidēt iekšējā tirgus konkurentus ar likumdošanas palīdzību. Ja kāds grib mani apsūdzēt apmelošanā, lai argumentēti pierāda pretējo," saka A.Kāposts.
Viņš atzīst, ka H.Lorensons vizītes laikā bija pārsteigts, redzot, kādas prasības zemniekiem ir jāpilda dzīvnieku barības sagatavošanā.
"Latvijā katra ferma tiek pielīdzināta lielai rūpnīcai. Tādu brīnumu Eiropā nav, neviens no mums to arī neprasa. Katras normas izpildei, piemēram, barības maisītāja uzstādīšanai, Latvijā zemniekiem ir izstrādāts cenrādis, ka tas maksā vairāk nekā simts latu. Tajā pašā laikā gaļas eksportam ir noteiktas minimālas cenas santīmos, bet no ārzemēm Latvijas gaļas pārstrādātāji iepērk produkciju par 50 līdz 80 santīmiem kilogramā. Kā tas tā var būt - uz šo jautājumu atbildīgās amatpersonas negrib atbildēt," spriež A.Kāposts.
Sola cīnīties par zemnieku tiesībām
"Ja sākumā baidījos par izvirzīšanu darbam Eiroparlamentā Briselē, tad tagad esmu gandarīts. Ja es tur nebūtu nokļuvis, man nebūtu iespējas uz Latviju atvest eiroparlamentāriešu komisiju, saņemt viņu atzinumu par redzēto Latvijas laukos un paātrināt Latvijas zemnieku interešu aizstāvību. Eiropieši apzinās savas kļūdas un mēģina tās labot, bet latvieši negrib attapties, jo kļūdu pieļaušana atsevišķām personām ir svarīga - tur "slēpjas" liela nauda. Šo iemeslu dēļ es esmu izvēlējies ceļu uz Eiropas Parlamentu un vēlos cīnīties, lai visu vērstu uz labu. Diemžēl daudzi Saeimas deputāti uzskata, ka zemniekus nevajag atbalstīt. Tajā pašā laikā viņi aizmirst, ka tieši lauksaimnieki valstī attīsta ražošanu," apgalvo A.Kāposts.
"Mūsu nelaime ir tā, ka desmit zemnieki nevar apvienoties un pieņemt kopīgu lēmumu, kā rīkoties. Ja zemnieki nebūtu bijuši tik vāji, ļāvuši sevi dauzīt un šķelt, mēs sen dzīvotu daudz labāk. Kad Latvijā viesojās H.Lorensons, kāds maizes cepējs no Lubānas stāstīja savu pieredzi, ka viņam Latvijas eksperti ceptuves pārbaudes laikā ir jautājuši - vai kļavu lapām, kuras, cepot maizi, liek krāsnī zem kukuļa, ir sertifikāts? Viņš nenobijās to skaļi izstāstīt pārējiem, lai arī pēc tam viņa ceptuvi atkal pārbaudīja speciāla komisija. Zemnieki baidās, tiklīdz viņi izteiks kādus iebildumus, pret viņiem valsts vērsīs represijas. Ja kāds Alūksnes rajona zemnieks piedzīvo līdzīgu gadījumu, ir lūgums zvanīt man (tālrunis 9223727) vai manam palīgam Jānim Līpacim (9113823). Tā mums būs noderīga informācija, veicot analīzi un saucot pie atbildības cilvēkus, kas tā rīkojušies. Galvenais - lai zemnieki neklusē un sāk rīkoties, negaidot, kad labākus dzīves apstākļus viņiem kāds cits pienesīs klāt uz paplātes," mudina A.Kāposts.

Citu datumu laikraksti

  • Samazinās individuālā darba veicēju skaits

    Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā darba veicēji, no kuriem gandrīz puse savu darbību veic Alūksnē.Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā...

  • Apstiprina pagasta padomes budžetu

    Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs 287 023 lati, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn.Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs...

  • Palīdz maznodrošinātām ģimenēm

    Šajā gadā pirmā ģimene saņēmusi vienreizēju finansiālu palīdzību no Zviedrijas sabiedriskās organizācijas “Bridge Builder Latvia - Sundsvall”.Šajā...