Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saimniecību nopelna pašu rokām

“Mums nav pūrā atstātas labas mājas, mežs un neesam neko lēti privatizējuši. Viss, kas mums pieder, ir iegādāts par naudu, kas nopelnīta pašu rokām,” sevi raksturo Mālupes pagasta “Kalnāju” saimnieki Joanna un Andris Drikāni.

"Mums nav pūrā atstātas labas mājas, mežs un neesam neko lēti privatizējuši. Viss, kas mums pieder, ir iegādāts par naudu, kas nopelnīta pašu rokām," sevi raksturo Mālupes pagasta "Kalnāju" saimnieki Joanna un Andris Drikāni.
Vienpadsmit gadus Drikānu ģimene ir lauksaimnieki, kas nemitīgi attīsta saimniecību. "Pievērsties lauksaimniecībai bija vīra ierosme. Tolaik dzīvojām Valmieras rajonā Rencēnu pagastā. Kad Latvijā bija iespējams iegūt īpašumā zemi, tuvumā nebija brīvu platību, tādēļ meklējām citu vietu," atceras J.Drikāne.
Kad 1992.gada aprīlī Drikānu ģimene nopirka "Kalnājus", tur bija pussagruvusi 18.gadsimtā celta māja. Jauno māju Andris kopā ar vecāko dēlu Daini būvēja paši, un vēl tagad tā nav pabeigta. Pirmo kūti viņi abi uzcēla gada laikā. Gan Joannai, gan Andrim Drikāniem Alūksnes rajonā bija pirmā darbavieta. Joannai Bejā, Andrim - Apē. Savulaik A.Drikāns strādājis Liepnas slimnīcā un Mālupē par ārstu.
Apsaimnieko 108 hektārus zemes
J.Drikānes balsī jūtams lepnums, stāstot, ka pašu spēkiem ir atrisināta govju slaukšanas un lopu dzirdināšanas problēma kūtī, iegādāts firmas "DeLaval" kūtmēslu transportieris un piena dzesētājs. Ir arī tehnika lopbarības sagatavošanai - divi "MTZ -82" traktori, pļaujmašīna, vālotājs, siena un zaļās masas prese un ietinējs. Trūkst vienīgi iekraušanas tehnikas.
Pašlaik "Kalnājos" ir 34 liellopi, starp tiem 15 govis un divas lecinātas teles. Pienu saimniece gandrīz vienmēr nodod augstākajā šķirā. Lielākais šovasar izslauktā piena daudzums, ko nodeva vienā mēnesī, bija gandrīz septiņas tonnas. "Protams, mūs neapmierina piena iepirkuma cenas. Igaunijas zemnieka rakstā izlasīju, ka no 2013.gada lopkopjiem govis fermās jātur nepiesietas. Pašlaik Vidzemē un Latgalē ceļ kūtis, lai varētu turēt govis piesietas. Ko darīsim pēc tam - jauksim tās nost, jo ES taču visiem prasības būs vienādas?" jautā J.Drikāne.
Kad Drikānu ģimene atnāca uz "Kalnājiem", pie mājas bija tikai trīs hektāri zemes. Viņi bija spiesti pārdot govis, jo trūka ganību. Pamazām iepirka zemi. Šobrīd apsaimniekošanā ir 108 hektāri zemes, no tiem 64,6 lauksaimniecībā izmantojamās. Lielākā daļa atrodas Mālupē, bet 8,5 hektāri Liepnā.
"Šobrīd vēl kārtojam formalitātes, lai iegādātos 42,5 hektārus zemes Mālupē Pededzes līčos un nomas tiesības uz 12 hektāriem zemes Jaunalūksnē. Zeme teritoriāli atrodas dažādās vietās, un tas ir apgrūtinājums. Pie mājas ir tikai 3,3 hektāri aramzemes. Savulaik varējām atļauties iegādāties zemi tur, kur citiem tā nederēja - akmeņainās pļavās vai neapstrādātu aramzemi," atminas J.Drikāne.
Netālu no "Kalnājiem" ir vecas kolhoza laika kūtis, kuras tagad neviens neizmanto. Saimnieki tās ir iecerējuši iegādāties, rekonstruēt un turēt tur apmēram 50 vai vairāk liellopu. Ja tas neizdosies, vajadzēs celt jaunu kūti pie mājas. Pašlaik kā kūtis iznomā kaimiņu pamestās ēkas.
Visu atražo pa vienai govij
"Mūsu saimniecībā nav ēku, tādēļ vajadzētu izstrādāt projektu celtniecības un ražošanas darbu veikšanai, atbalsta finansējuma iegūšanai. Tikai paši varam uzrakstīt saimniecības attīstības projektu, taču katrai programmai ir savi "knifiņi", ko mēs nevaram zināt. Tāpēc vajadzīga speciālista konsultācija, bet tas maksā vairākus tūkstošus. Par tādu naudu paši varam uzbūvēt kūtij sienas 40 govīm. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā nepieciešams izmantot ikvienu valsts sniegtu atbalsta iespēju. Nedrīkstam palaist garām arī pieteikšanos ES strukturālo fondu līdzekļiem," spriež J.Drikāne.
Visu attīstību "Kalnājos" veic, ņemot kredītus bankā. "Laba sadarbība ir ar Unibanku, kur strādā atsaucīgi darbinieki. Izdevīgus kredītnosacījumus piedāvāja arī citā bankā. Pieteicāmies, bet atbildīgais bankas eksperts neuzskatīja par vajadzīgu pārmīt ar mums dažus vārdus par iesniegtajiem dokumentiem, uzreiz pieņēma mums negatīvu lēmumu," saka J.Drikāne.
Lai saimniecība attīstītos, "Kalnājos" nopietni pievērsušies piena lopkopībai. Tā izlemšanai vajadzēja 11 gadus. "Lai attīstītu šo nozari, ir nepieciešams laiks. Nevar uzreiz uzcelt kūti, iegādāties lopus un sākt saimniekot. Visu ir jāatražo pa vienai govij," vērtē J.Drikāne.
Agrāk Drikānu ģimene pievērsās cūkkopībai. Ir audzējuši agros kartupeļus, dārzeņus un ogas. Šogad saimniecība pelna tik daudz līdzekļus, ka visus nepatērē paši, bet var ieguldīt arī attīstībā. "Jau sākumā bijām izplānojuši, ka pamazām atteiksimies no nozarēm, kas prasa daudz darba. Zemeņu un aveņu stādījumus gan vēl kādu laiku saglabāsim. Cilvēki zina, ka ogas ir veselīgas, tādēļ tirgū tām ir noiets. Savs labums mums, savs - pircējiem. Ogas ģimenē ir svēta lieta, jo tās garšo visiem. Dārzenis un oga ir "ātra nauda". Ar liellopiem tā nav. Sākumā dārzeņus varējām pārdot Mobilo strēlnieku bataljonam, bet tagad viņi kartupeļus iepērk no attāliem Latvijas rajoniem. Tas man nav saprotams. Mēs runājam par Latvijas preci, ko jārealizē uz vietas, bet darām pretēji," ir sašutusi J.Drikāne. Viņa atzīst, ka mūsdienās ir grūti atrast godprātīgus darbiniekus. Reizēm vasarās saimniecībā nodarbina strādniekus. Dārzeņu un ogu novākšanā iztiek ar pašu un radinieku darbaspēku. "Vispirms pašu spēkiem ir jānopelna tik daudz naudas, lai var atļauties maksāt algu citam. Lopkopībā vajadzīgs summētais darba laiks. Darbs ar gotiņām prasa atbildību, jo piena kvalitātes prasību dēļ vajag nopietnu attieksmi. Ja nevajadzētu attīstīt saimniecību un skolot bērnus, darbus paveiktu paši, bet tagad bez sveša darbaspēka neiztikt. Ne velti ārzemēs ir ļoti daudz ģimenes fermu. Uz to ir jāorientējas arī mums," norāda J.Drikāne.
Ar Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles starpniecību šogad "Kalnājos" izveidoja subsidēto darbavietu - invalīda darba praksi.
"Manuprāt, pašlaik daudzas lietas valstī ir pārprastas. Tagad moderni skaitās nevis ubagot, bet meklēt sponsorus. Kad saimniecībā vajadzēja darbaspēku, apzvanīju Malienas, Bejas, Mālupes un Liepnas skolas. Izrēķināju, ka tas būtu izdevīgi: skolēni strādātu dienā tikai četras stundas, mēs viņus pabarotu, samaksātu, bet skola nopelnītu sev kopgaldam dārzeņus. Saņēmu atbildi: "Mēs bērnus nedosim, jo to jāsaskaņo ar katra bērna vecākiem un citām institūcijām." Tajā pašā laikā skolas lūdz ziedot. Tas nav pareizi," spriež mālupiete.
Pieņem pacientus arī vēlu vakarā
Joannas pārziņā ir saimniecība, bet Andris ir ģimenes ārsts Rencēnos. Darbavieta tur izvēlēta, jo savā rajonā nav justs vietējo amatpersonu atbalsts. Rencēnos viņš pacientus pieņem trīs dienas nedēļā. Viņa 1400 pacienti pārsvarā ir lauku cilvēki un tādi, kas īpaši nerūpējas par veselību, ir ar ielaistām slimībām. Lai ārsts no darba gūtu peļņu, vajadzētu būt vismaz 2000 pacientiem.
"Daudzus gadus strādāju 10 līdz 12 stundas dienā, bet esmu jau pieradis. Es drīkstētu veikt arī ķirurģiskus pakalpojumus, bet kāda jēga man to darīt, ja man par to atskaita nopelnītos līdzekļus? Kur tad paliek ģimenes ārsta princips - darīt visu?" neizprot A.Drikāns.
Viņš ir pārliecināts, ka ģimenes ārstam dienā ir jāstrādā tik ilgi, cik nepieciešams. "Ja pacients ir uzmeklējis ārstu, viņš nedrīkst atteikt, ka tagad nav darba laiks. Man netraucē, ka pacienti nāk vēlā vakara stundā. Bet es palieku nikns, ja mani traucē nepamatoti un bezkaunīgi," secina A.Drikāns.
"Kad atnāk pacients, es nevaru zināt, kādu slimību pēc trim dienām viņam atklāšu. Cilvēkiem nav naudas, lai pirktu zāles. Parasti nopērk medikamentus dažu dienu ārstēšanai un domā, ka viss būs labi. Otra lielākā problēma ir, ka gandrīz 90 procentiem bērnu praktiski nav imunitātes. Jau pusaudžiem parādās kaulu un muskuļu saslimšanas. To var skaidrot ar Černobiļas atomkatastrofas 1986.gadā sekām un badu. Katrs otrais bērns saņem tikai 60 procentus nepieciešamā uztura. Viņiem trūkst vitamīnu, fiziskās slodzes, prātus nodarbina tikai izklaides iespējas un datorspēles," secina A.Drikāns. Viņš vērtē, ka Alūksnes rajonā ir profesionāli ārstu palīgi.
Brīvajā laikā medī, lasa un zvejo
Drikānu ģimenē aug divi dēli. Vecākais dēls Dainis ir absolvējis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā uzņēmējdarbības programmu. Iespējams, ka nākamgad Dainis turpinās mācīties un studēs lauksaimniecību. Jaunākais dēls Aldis mācās 6.klasē.
Andra un Daiņa vaļasprieks ir medības un zveja, lai gan tam daudz laika neatliek. A.Drikāns atzīst, ka viņš "medī kā sanitārs - vispirms šauj mazākos zvērus, pēc tam - lielākus". "Mēs daudz ko zaudējam, jo brīvā laika ir maz. Man labākā atpūta ir, kad atguļos gultā un lasu periodiskos izdevumus. Daiļliteratūru nav laika lasīt, jo darba ir ļoti daudz," saka J.Drikāne. Vīrs piebilst, ka atpūta sāksies, kad beigs strādāt par mediķi.
"Iespējams, tas būs pavisam drīz. Ir doma vairs nekad nestrādāt par mediķi. Es nevaru paciest, ja zinu, ka cilvēkam vajag palīdzēt, bet nevar to izdarīt. Savus pacientus vienmēr sūtu pie speciālistiem, ja ir aizdomas par kādu slimību. Tagad nepieciešams pacientus ārstēt "ārzemju variantā", izrakstot trīs dažādas zāles. Tas maksā vismaz 25 latus. Bet kur lai pensionārs ņem šādu naudu, ja viņam mēnesī divtik nepieciešams medikamentu iegādei?" saka A.Drikāns.

Citu datumu laikraksti

  • Ministrija piedāvā sadarbību

    Alūksnes rajona padome saņēmusi Vides ministrijas piedāvājumu sadarboties Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu piesaistē ar kopējiem...

  • Skandālists policistam draud ar gāzes pistoli

    Alūksnē, Dārza ielā, kāds vīrietis likumsargam draudējis ar gāzes pistoli, kad pašvaldības policists pēc izsaukuma bija ieradies novērst ģimenes...

  • Tradicionāli rīko džudo turnīru

    Alūksnē 20. un 21.decembrī notiks starptautisks turnīrs džudo, kurā piedalīsies dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.Alūksnē 20....

  • Teātra sportā iegūst godalgotas vietas

    Alūksnes Ievas teātra dalībnieki 1. līdz 4.klašu grupā guvuši uzvaru turnīrā “Teātra sports 2003”. Viņi mājās pārveda Lielā Šā ceļojošo balvu -...

  • Automašīna notriec meiteni

    Pirmdien Alūksnes rajonā automašīna notriekusi septiņus gadus vecu meiteni brīdī, kad tā pēc izkāpšanas no autobusa šķērsoja ceļu.Pirmdien Alūksnes...

  • Var sodīt pirotehnikas izmantotājus

    Tuvojoties svētkiem, Alūksnes ielās ar vien biežāk var dzirdēt pirotehnikas trokšņus. Ar spridzekļiem darbojas pusaudži, traucējot iedzīvotājus, kā...

  • Māca rakstīt projektus

    Uzņēmējus, ar tūrismu saistītus cilvēkus un pašvaldības konferencē “Eiropas Savienības atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”...

  • Notiek vairākas zādzības

    Policijā 8.decembrī saņemts iesniegums no Virešu pagasta iedzīvotāja par to, ka, izsitot loga rūti, iekļūts mājā un nozagtas mantas 45 latu...

  • Gatavos kiberpilsētas projektu

    Alūksnes rajona pašvaldības piedalīsies Baltijas kiberpilsētas projekta sagatavošanā. Tas paredz katra rajona centrā izveidot Biznesa inkubatoru un...