Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sajust sirdī Dieva aicinājumu

Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Atis Grīnbergs uzskata, ka gada nogale ir laiks, kad katram cilvēkam vajadzētu rūpīgi pārdomāt, kādas ir viņa attiecības ar Jēzu Kristu.

Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Atis Grīnbergs uzskata, ka gada nogale ir laiks, kad katram cilvēkam vajadzētu rūpīgi pārdomāt, kādas ir viņa attiecības ar Jēzu Kristu.
Par to, ko šie vārdi tieši, nevis abstrakti nozīmē viņa dzīvē, kas ir atkarīgs no Jēzus Kristus - labā un gaismas nesēja. Mācītājs Atis Grīnbergs ir pārliecināts, ka dzīves kvalitāti veido tas, cik lielā mērā mēs to apzināmies.
- Vai lielākā sabiedrības daļa ir apjautusi Jēzus Kristus klātbūtni un noticējusi viņa mīlestībai?
- Novērojumi un fakti liecina, ka nav. Ne katrs, kas saka, ka viņš ir luterānis, patiesībā tāds arī ir. Daudzi šo ticību balsta uz to, ka vecmāmiņa laulājusies baznīcā. Tā ir tukša tradīcija un tai nav nekāda sakara ar personisko ticību. Viena daļa pat īsti neapzinās, ko nozīmē Ziemassvētki. Cilvēks par nezināšanu kaut kādā mērā ir atbildīgs. Likumdošanā pastāv apgalvojums, ka likuma nezināšana cilvēku neatbrīvo no atbildības. Tas pats attiecināms uz Dievu un garīgām lietām. Ja cilvēks nezina garīgās likumsakarības, tas neatbrīvo no sekām.
- Cilvēkam taču nevajadzētu kaunēties no nezināšanas?
- Nekādā gadījumā! Tāpēc ir jauki, ka ļaudis aicina mācītājus uz dažādiem pasākumiem, vēlas tos veidot izglītojošus. Muļķis paliek tas, kas nekad neuzdod jautājumus, baidīdamies par tādu izskatīties. Gudrie ir tie, kas nebaidās par muļķiem izlikties, uzdod jautājumus un kļūst vēl gudrāki.
- Kā tad īsti Ziemassvētki ir jāsvin?
- Manuprāt, baznīcā. Ziemassvētki ir decembrī - gada tumšākajā laikā.Tad cilvēka dvēseles un sirds dabiskajā stāvoklī - tumsā - ienāk Dievs ar gaismu. Svarīgi,lai cilvēks pildītu Dieva augstās prasības, kas izteiktas desmit baušļos, pēc paša gribas, nevis piespiedu kārtā. Ziemassvētkus mēs svinam īsāku laiku, nekā pastāv kristietība. Kristus piedzimšanu pirmajos gadsimtos nesvinēja kā svētkus. Tika svinētas Lieldienas. Ziemassvētki radās vēlāk - ir pagājuši apmēram 2008 gadi, kopš pasaulē ienācis Jēzus Kristus.
- Padomju gados taču baznīcas apmeklējums nebija vēlams?
- Daudzi saka, ka tas bija laiks, kad nedrīkstēja iet uz baznīcu. Tā nav taisnība. Nekad tāds aizliegums nav bijis. Visus gadus cilvēki ir gājuši uz baznīcu. Aktuāls ir jautājums, vai Kristus un viņa ticības apliecināšana ir svarīgāka par sociālām sekām vai ne? Padomju gados par iešanu baznīcā bija jābūt gatavam maksāt lielu cenu. Tie, kas tam nebija gatavi, arī saka, ka bija aizliegts.
- Šajā laikā cilvēki vairāk aizdomājas par piedošanu. Tas nemaz nav tik vienkārši - mācēt piedot.
- Jā, ir grūti. Īpaši tiem, kas to nav izbaudījuši uz savas ādas, robeža piedot nozīmē "ļoti grūti līdz pat neiespējami". Kad to ir iespējams izdarīt, tad, pirmkārt, tāpēc, ka Dievs rāda piemēru. Dieva piedošana vienmēr nāk pirmā. Tikai caur viņu iespējams izmainīt gadījumus, kad cilvēka sirds nespēj piedot.
- Ikdienā nereti aizmirstam mīļajiem pateikt labus vārdus, dāvāt citiem prieku un palīdzēt grūtā brīdī. Gada nogalē tā kļūst par tradicionālu akciju.
- Atceros, ka skolā kā akciju ieviesa pavēli - jāpārvelk apavi. Pēc tam bija paredzēts pārbaudīt un sodīt tos, kam apavi nebija pārvilkti. Pēc pāris dienām jauninājums pazuda, iestājās miers līdz nākamajai akcijai. Līdzīgi ir ar Ziemassvētkiem, kad cilvēki it kā saņemas, vēlas piedot, nodarbojas ar labdarību, bet pēc svētkiem viss turpinās ierastajā ritmā. Esmu pārliecināts, ka ir cilvēki, kas pēc Ziemassvētkiem izmaina dzīvi, un Jēzus Kristus viņus sāk pavadīt arī ikdienā. Ja katros Ziemassvētkos vismaz vienu cilvēku Kristus padara citādāku nekā ikdienā, tad tas ir pietiekams iemesls, lai tādi būtu.
- Kā, jūsuprāt, cilvēkiem šodien pietrūkst savstarpējās attiecībās?
- Pietrūkst izpratnes par to, ka pasaulē Dievs izveidojis lietu kārtību. Sabiedrībā tā ir izjaukta, audzināšanas paradumi izmainīti. To spēcīgi izjūt skolotāji. Sievietes cenšas ieņemt vietu, kas viņām ģimenē nav paredzēta, vīri dažkārt nespēj izpildīt, ko no viņiem prasa. To skaidro cieņas un tiesību kategorijās, lai gan vīra kā galvas loma ģimenē neparedz, ka viņam ir lielākas tiesības. Ikviena cilvēka mēģinājums veidot paradīzi zemes virsū beidzas ar elli. Cilvēki aizmirst pirmo no otrās plāksnes baušļiem "Tev būs tēvu un māti godāt, lai tu ilgi dzīvotu un tev labi klājas", kas ietver visas attiecības sabiedrībā.
- Vai tas ir taisnīgi, ka dzīvē visbiežāk neveicas labiem cilvēkiem?
- Viņi atrodas vislielākajā riska zonā. Draņķiem visu dzīvi ir iespējas apzināties un redzēt, kādi viņi ir. Labajiem cilvēkiem ir miera un pašapmierinātības stāvoklis, viņi nevienam neko ļaunu nedara, uzskata, ka var neiet baznīcā. Ne jau labie cilvēki iemanto debesis, bet tie, kas uzticējušies Jēzum Kristum. - Viena daļa ceļu pie Dieva atrod tikai tad, kad dzīvē saņem spēcīgu triecienu un nezina, kā dzīvot tālāk.
- Tā noteikti ir. Cilvēkam tik ļoti raksturīga tendence nedzirdēt un ignorēt Dieva teikto. Tāpēc ar daudziem Dievs ir spiests runāt caur ar acīm redzamām un miesu sajūtamām lietām, ne tikai ar sirdi un dvēseli. Dievam mērķis vienmēr ir viens - vest cilvēku pie glābšanas, vest garām sodam, ko viņš sev ir nopelnījis. Raksti vēsta, ka tos, kurus Dievs visvairāk mīl, pārmāca. Stipri ir vārdi no Jaunās derības, ka cilvēkam Dievs neuzliks pārbaudījumus pāri viņa spējām. Tas ir liels iedrošinājums, ja mēs vairāk uzticamies Dieva vārdam, nevis savai pieredzei. Cilvēkam, kuram pārbaudījumi sniedzas pāri viņa spēkiem, jāsaprot, ka viņš vēl spēj izturēt un ka Dievs vairāk tos neliks. Taču tas attiecas tikai uz Dieva bērniem.
- Kāpēc tā?
- Reizēm mēs domājam, ka ir pēc definīcijas - visi, kas nākam šajā pasaulē, esam Dieva bērni, taču tā nav. Visi ir Dieva mīlēti kā viņa radības. Par Dieva bērniem mēs kļūstam caur kristību, ko pats Dievs ir iedevis, nekā citādi. Tos, kas par tādiem nekļūst, sagaida taisnīga un godīga tiesa no Dieva. Nevar būt runa, ka kāds cilvēks tāpat vien tiek pazudināts. Jēzus Kristus dēļ ir iespējams no šīs tiesas izvairīties un iegūt mūžīgo dzīvošanu. Tam, kurš taps tiesāts, jāsaprot, ka viņu tiesās par visu, ko viņš ir darījis. Nebūs nozīmes tam, vai labo darbu ir vairāk par sliktajiem darbiem. Dievs sludina, ka par jebkuru ļaunumu pienākas nāves spriedums, tāpēc tiesa ir godīga, bet iznākums - neiepriecinošs.
- Kā pats atradāt ceļu uz kristietību?
- Pirmā reize, kad lūdzu Dievu un klusībā metu krustu, bija armijā, kazarmās. Īsti neatceros iemeslu, kāpēc mana sirds bija pilna. Es biju redzējis, ka tā dara citi. Tas nebija nopietni. Domāju, ka Dievs atrada mani. Tas bija nesen - apmēram 1999. gadā. Dzīvoju, priecājos par sevi un biju apmierināts. Man iznāca daudz lasīt rakstus, kur sludināti Dieva vārdi. Vienā reizē, lasot Bībeli, sapratu, cik tajā viss ir nopietni, ka Dieva vārdi tajā brīdī uzrunā tieši mani. Pirms tam, kā man likās, pareizas attiecības ar Dievu ir tikai privātas un pēc paša ģīmja un līdzības veidotas, kā tas ir jebkuram cilvēkam, kas veido reliģiskās attiecības ārpus baznīcas.
To, ka Dievs žēlastībā mani aizveda uz baznīcu, varu novērtēt tikai tagad. Tas nenozīmē, ka mana dzīve pilnīgi izmainījās, varu tikai apgalvot, ka ļoti. Es neesmu pārliecināts, vai arī šobrīd mana dzīve ir izmanījusies par 180 grādiem. Tā var būt tikai debesīs. No neticīgās dzīves līdzi nāk smaga nasta.
- Mācītāja amatā jūs esat pavisam neilgu laiku. Kāda bija jūsu nodarbošanās pirms tam?
- Pirms tam strādāju Rīgas ostā, biju kuģu aģents. Tā nav mana profesija. Esmu apzināti mācījies par aktieri, īsu brīdi ar to arī nodarbojos. Paralēli konservatorijai darbojās neatkarīgais aktieru kurss Rīgas videocentrā Augusta Sukuta paspārnē.
Mums bija pašu dibināts Rīgas Jaunais teātris. To nevar sajaukt ar Jauno Rīgas teātri, kurš joprojām darbojas. Zīmīgi, ka uz skatuves spēlēju pazudušo dēlu Krustiņu. Arī tie bija meklējumi. Aktiera darbs bija pa īstam, tobrīd pats galvenais, ar visām no tā izrietošajām sekām. Pamazām izveidojās tādi apstākļi, ka aktiera profesija palika malā. Tagad vairs aktiera darbā nevēlētos atgriezties.
- Kā jūsu draugi uztvēra to, ka būsiet mācītājs?
- Nezinu, cik daudz ir tādu, kas noticēja, ka tas ir pa īstam. Gan jau kāds domā, ka tā kārtējo reizi ir Grīnberga ātrā ideja, kas drīz vien pazudīs. Esmu domājis, kā būtu, ja būtu turpinājis aktiera darbu. Dzīvē nav divu ceļu, ir tikai viens, bet izvēle ir, ko katrs pats izdara. Šeit, Alūksnē, jūtos brīnišķīgi, tā ir skaista pilsēta. Esmu vēlējies nokļūt mazpilsētā un kalpot tās draudzē. Dievs mani te ir atvedis, es speciāli neko neesmu darījis. Un esmu laimīgs. Te ir mana ģimene - sieva Andželika un meita Marta, kurai ir trīspadsmit gadi.
- Kā jūs jūtaties šajā laikā un ko novēlat cilvēkiem?
- Izjust īpašu noskaņojumu šajā laikā ir grūti, jo ir daudz darāmā. Un tā ir jebkuram, kam ir daudz darba. Tā iznāk, ka mācītāji šajā laikā rūpējas, lai noskaņojums būtu citiem. Meklējiet Dievu! Meklējiet to caur Jēzu Kristu, jo citādi viņš nav atrodams. Bez Dieva nekas nav iespējams.

Citu datumu laikraksti

  • Velk bluķi un dedzina grēkus

    Mālupes pagastā kultūras darbinieki ceturtdien organizēja nebijušu pasākumu - bluķa vilkšanu pa pagasta iestādēm, lai aizdzītu visus ļaunos...

  • Skatlogus rotā savam un klientu priekam

    Iestājoties krēslai, pilsētas ielās iedegas laternas, arī veikalu skatlogos sāk mirdzēt sveču liesmiņas un daudzkrāsainas lampiņas.Iestājoties...

  • Iepazīst mazpulka radošo darbu

    Ziemeru 29.mazpulka dalībnieku projekti guvuši atzinību ne tikai Alūksnes rajonā, bet ir pazīstami arī valstī. Ar viņu veikumu pamatskolā un pagastā...

  • Varēs vizināties zirga pajūgā

    Jātnieku sporta klubs Jaunannas pagasta zemnieku saimniecībā “Arāji” rīko jautras izdarības, atrakcijas un vizināšanos kamanās.Jātnieku sporta klubs...

  • Uz pasākumu aicina bērnus

    Alūksnes atpūtas un izklaides vietā “Klondaika” 21.decembrī notiks Ziemassvētku sarīkojums, uz to aicina 50 bērnus no maznodrošinātām...

  • Konkursā izcīna godalgotu vietu

    Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 10.klases skolniece Ilze Dandena ir ieguvusi 2.vietu zīmējumu un domrakstu konkursā “Sports manā skolā...