Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saņem Triju Zvaigžņu ordeni par 54 skolotājas darba gadiem

Trapenes pamatskolas direktore Emma Valija Šļukuma maijā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa III pakāpes Goda zīmi par ilggadēju pedagoģes darbu.

Trapenes pamatskolas direktore Emma Valija Šļukuma maijā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa III pakāpes Goda zīmi par ilggadēju pedagoģes darbu. Viņa atzīst, ka to saņemot juta gandarījumu par 54 gadiem, ko ir nostrādājusi par skolotāju.
Kopā ar E. V. Šļukumu augstāko apbalvojumu saņēma arī Jaunlaicenes pagasta zemnieku saimniecības "Ozoli" īpašnieks Andis Zariņš un vēl 32 dažādu profesiju pārstāvji.
"Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas uzruna bija sirsnīga, bet bez emocijām. To varētu deklamēt arī citos dzīves gadījumos. Veroties 34. Triju zvaigžņu ordeņa saņēmējos, secināju, ka pedagogi ir kūtri kandidātu izvirzītāji. Vai tad Alūksnes rajonā trūkst skolotāju, kas šo apbalvojumu būtu pelnījuši saņemt? No šiem 34 cilvēkiem 10 bija mediķi, kino jomā strādājošie un tikai viens pedagogs. Skolotājiem ir jāatmet kautrība un droši jāvirza labākos kolēģus. Ja man jautātu, es jau zinu kandidatūru, ko no Trapenes pamatskolas ieteikt," stāsta E. V. Šļukuma.
Pedagoģe atklāj, ka ar Jaunlaicenes uzņēmēju A. Zariņu ir vienojušies par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieru kluba izveidi Alūksnes rajonā. Pašlaik šis ordenis bez viņiem vēl ir piešķirts Veclaicenes pamatskolas direktoram Ēvaldam Vanagam. "Pie Anda būs pirmā tikšanās, jo viņš bija idejas autors," saka E. V. Šļukuma.
Vadītājam jāiet pa priekšu
34 mūža gadus E. V. Šļukuma ir nostrādājusi par pamatskolu direktori. Darba mūžu viņa salīdzina ar filozofa Voltēra teikto: "Darbs cilvēku atbrīvo no trīs lieliem ļaunumiem dzīvē: trūkuma, netikumiem un nestrādāšanas."
"Mēs nedzīvojam naudas dēļ, bet gan ar attieksmi pret citiem cilvēkiem. Ir jāsaprot, ka katram cilvēkam ir savs viedoklis. Ir viegli strādāt ar vadītāju, kas to apzinās. Vadītājam ir jāizsver, kura viedoklis ir pareizākais konkrētā situācijā. Manuprāt, skolas direktoram ir jābūt darbīgam un ar ierosmi jāiet kolektīvam pa priekšu. Tas ir grūti, bet citādāk nevar. Man atvaļinājums ir bijis tikai tad, kad esmu kaut kur aizbraukusi," uzskata E. V. Šļukuma.
Viņa ir pārliecināta, ka pedagogu darbu ierobežo valsts politika. "Mēs paši grimstam nabadzībā, bet visiem dodam naudu. Par budžeta līdzekļiem valstsvīri dodas ceļojumos uz neapdzīvotām salām, jo visas apdzīvotās jau ir izbraukātas. Neviens rajona skolotājs nav devies ārzemju komandējumā par budžeta līdzekļiem. Skumji. Tātad liekais, nav vajadzīgs. Manuprāt, tieši skolotājam vajadzētu visvairāk ceļot, lai paplašinātu redzesloku. Izglītības iestādes atrodas smaga pārejas posma priekšā – 2004.gads, kad ieviesīs jaunās mācību programmas, un bērnu trūkums skolās," domā direktore. Viņa vērtē, ka tuvākajos gados skolotāja amata prestižs nekļūs augstāks. "Tas notiks, kad pie varas nāks gudrs cilvēks, kas šo potenciālu novērtēs. Pašlaik valdība nenovērtē ne pedagogus, ne zemniekus. Žēl, ka prioritātes ir citas," saka E. V. Šļukuma.
Dzīvē ir bijis viss
Viņas darba mūžs aizsākās Trapenē 1949.gadā. "Pēc diviem gadiem norīkoja uz Zeltiņu pamatskolu strādāt par direktori. Tur nostrādāju divus gadus un nokļuvu Ilzenes pamatskolā, kur satiku jauku skolotāju kolektīvu un toreizējo direktoru Arvīdu Pētersonu. Es viņu vēl tagad saucu par direktoru, jo viņam piemita īpašības, kas diemžēl vairs nepiemīt visiem mūsdienu direktoriem. Arvīds Pētersons bija prasīgs, cilvēcīgs, saprotošs un nekad neatteica palīdzēt. Pēc vairākiem gadiem mani norīkoja strādāt Trapenes pamatskolā. Kad biju gadu nostrādājusi, mani iecēla par mācību pārzini. Biju klases audzinātāja jaukiem bērniem. Negribēju no viņiem šķirties, bet izvēles nebija. Kad iepriekšējais direktors pensionējās, mani kā vietnieku iecēla par direktori. Uzskatu, ka direktoram ir vajadzīga audzināmā klase, lai nezustu saikne ar katru bērnu," spriež E. V. Šļukuma.
"Man dzīvē ir bijis viss: mīlestība, darbīgs mūžs un atzinība par to. Ko gan vēl vairāk vajag? Manuprāt, cilvēku virza iekšējā enerģija, kas viņam neļauj sabrukt pirms laika. Protams, ir slimības, kurām nespējam pretoties, bet ne vienmēr tieši slimības liek kļūt vājam. Gļēvulība mūsdienās neder. Mums jauniešos ir jāieaudzina apziņa – es eju, es daru, es esmu tā vērts. Kas to šodien ir sapratis, dzīvē tiek tālu," norāda E. V. Šļukuma.
Ir īsts direktores vīrs
Gaišas un patīkamas atmiņas E.V. Šļukumai ir saglabājušās par tēvu. "Viņš bija skroderis, kam patika dziedāt. No tēva esmu mantojusi mīlestību uz dziesmu. Es labprāt to daru, mazgājot traukus. Ģimenē bijām četri bērni – trīs māsas un brālis. Tēvs gādāja, lai visus bērnus izskolotu, par ko viņam esmu pateicīga. Tolaik augstākā izglītība nebija tik nepieciešama kā pašlaik. Bet, ja bija augstākā izglītība, pavērās plašākas karjeras iespējas," atceras skolotāja.
Par 35 jaukiem kopdzīves gadiem viņa ir pateicīga vīram Jānim. "Viņam piemita visas īpašības, kas vajadzīgas direktores vīram: nebūt ziņkārīgam, greizsirdīgam un saprast, ka sievai ir sabiedriski aktīva dzīve. No viņa varēja mācīties kārtīga darba tikumu ," apgalvo E. V. Šļukuma.
Ar vīru uzaudzināja meitu Litu, kas ieguva augstāko izglītību filozofijā un socioloģijā. "Litas un Mārtiņa meitai, manai mazmeitai Elīnai ir 22 gadi, bet mazdēls Jurģis šogad absolvēs pamatskolu. Esmu jau arī vecvecmāmiņa, jo Elīnai un viņas vīram Tomam ir meita Līna. Jurģis ir tehnikas puika. Viņš var gulēt automašīnā vai zem tās, lai tikai mašīna būtu virs galvas. Lai arī viņi visi dzīvo Rīgā, bieži viesojas pie manis, tādēļ nejūtos vientuļi," saka E. V. Šļukuma.
Aizies ar gaišām domām
E. V. Šļukuma neslēpj, ka ir raksturā asa un nikna. "Katram bērnam galviņu neglaudu. Man nav neviena mirkļa, kad nav, ko darīt. Atbraucu uz lauku māju "Stādzenos" un tur darba netrūkst. Man nepatīk gatavot ēst. Labprāt slauku pagalmu. To es varētu darīt desmit reizes dienā! Man patīk tīra un sakopta vide. Ja cilvēks labi jūtas netīrībā, tad viņam tā arī jādzīvo," domā trapeniete.
Skolas direktore brīvajā laikā labprāt lasa grāmatas. Iecienītākie ir latviešu autori - Jānis Ziemeļnieks, Austra Skujiņa un Fricis Bārda. "Arī tēvs bija liels lasītājs. Bērnībā gāju ganos, kur cītīgi lasīju. Lasīju arī ārzemju autorus, lai arī viņu darbus tolaik vēl neizpratu. Mūsdienās ir gadījumi, ka bērni neprot lasīt pat 9.klasē! Uzskatu, ka viņi sevi ir apzaguši," klāsta E.V.Šļukuma.
2003.gada 1.septembrī viņa vairs neies uz Trapenes pamatskolu kā tās direktore. "Es no skolas šķiros ar baltām un gaišām domām. Nav žēl to pamest. Arī turpmāk būšu sabiedriski aktīva, jo esmu saņēmusi citus darba uzaicinājumus. Man patīk muzeju lietas, kaut ko vākt un pētīt. Es gribētu palīdzēt pilnveidot Trapenes muzeja fondu krājumus. Man patīk vadīt ekskursijas un būt pagasta gidam, jo tā ir iespēja satikt daudz jaukus cilvēkus. Tas ir atdeves prieks, ko ne vienmēr var gūt skolēnu klasē," apgalvo viņa.

Citu datumu laikraksti

  • Vai līki gurķi būs jāizmet?

    Runājot par ES uzliktajiem ierobežojumiem dārzeņu audzētājiem, visvairāk piemin standartu gurķim, kas Eiropas Savienībā nedrīkstēšot būt līks.Runājot...

  • Ar ko ES atšķiras no PSRS?

    Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis.Abām savienībām ir zināma līdzība:...

  • Upe

    "Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva...

  • Svaigu puravu salāti

    Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.Puravu salātu pagatavošanai...

  • Puravus dēvē par vitamīnu banku

    Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var...

  • Ko mēs esam uzzinājuši no kinofilmām?

    Ja uz vientuļa ceļa mašīnai saplīst riepa vai gadās kāda cita ķeza, arī mobilajam nosēdīsies akumulators vai nebūs zonas.Ja uz vientuļa ceļa mašīnai...

  • Latvijas ierēdņi kalpos Latvijai

    – Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem?– Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem? - Pēc...

  • Medniecības noteikumi daudz nemainīsies

    – Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši?– Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši? Kur ar tiem var...

  • Eiropas Savienības valstīs glābj purvus

    Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem.Pārsteidzo...