Saņēmēju vairāk, bet saujā mazāk

Latvijas lauksaimnieki nonākuši grūtas apjēgas priekšā. Turpmāk katru nākamo gadu paredzama atšķirīga valsts atbalsta forma lauksaimnieciskajai ražošanai.

Latvijas lauksaimnieki nonākuši grūtas apjēgas priekšā. Turpmāk katru nākamo gadu paredzama atšķirīga valsts atbalsta forma lauksaimnieciskajai ražošanai. Un tā trīs gadus pēc kārtas, ja Latvijas iedzīvotāji nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Šogad apgūto nacionālo subsīdiju sistēmu (kas mazliet atšķiras no pērnās) nākamgad nomainīs ES vienotais platību maksājums, ko 2005.gadā nomainīs ES Kopējās lauksaimniecības politikā īstenotā tiešo maksājumu sistēma.
Visiem uz galviņām
Līdz šim Zemkopības ministrija tāpat kā visas kandidātvalstis gatavojās pāriet uz ES kārtību tiešo maksājumu piemērošanā jau no iestāšanās brīža. Zemkopjiem solīja: iestāšanās gadā 52 latus par hektāru saņems tikai graudaugu, eļļas augu un pākšaugu audzētāji, savukārt lopkopji saņems 66 latu par katru zīdītājgovi (un vēl citus maksājumus par audzējamiem lopiem). Tomēr tagad izrādās, ka tas nebūs iespējams un ka iestāšanās gadā būs jāpiemēro Eiropas Komisijas agrāk piedāvātā vienkāršotā maksājumu procedūra – vienotais platību maksājums. Tās būtība: sadalīt visiem lauksaimnieciskās zemes izmantotājiem uz galviņām to summu, kas bija iezīmēta konkrētām laukaugu kultūrām un liellopiem. Kopsumma paliek tāda, kā paredzēta - 15 miljoni ES naudas, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem, deviņi miljoni latu no ES lauku atbalsta pasākumu budžeta un deviņi miljoni - no valsts budžeta. Tādējādi nākamgad lauksaimnieki varētu saņemt 33 miljonus latu, kas būtu tie paši 55 procenti no ES fermeru līmeņa, bet, pārdalot to uz vairāk galviņām, šis atbalsts uz vienu saimnieku varētu būt mazāks.
Zemkopības ministrija ir piemeklējusi arī politiskos attaisnojumus: pirmkārt, pirmais pilnais lauksaimniecības gads ES var būt tikai 2005.gads; otrkārt, Pievienošanās līgumā ir minēts, ka šos līdzekļus var izmaksāt pēc vienkāršotas shēmas; treškārt, dalībvalstis maksājumu datorizēto Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS) veidoja trīs gadus, bet Latvijai tas būtu jāpadara vienā. Ceturtkārt, pieteikumi būtu jānes nevis uz rajona centru, bet uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajām pārvaldēm.
IAKS darbosies pēc gada
Lai nodrošinātu ES tiešo maksājumu administrēšanu un kontroli lauksaimniecībai, ir jāizveido lauku reģistrs, kas ir viena no nozīmīgākajām sastāvdaļām IAKS. Lauku reģistrā ir teksta daļa un grafiskā daļa. Teksta daļā apkopoti dati par katra lauku bloka (vienlaidus lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, kuru norobežo dabiskās robežas, izņemot augļu dārzus) atrašanās vietu, identifikācijas numuru, platībām, kā arī lauksaimniecības produktu ražotāju, īpašnieku vai lietotāju. Grafisko daļu veido lauku bloku digitālie kartogrāfiskie attēli. Tomēr jāatzīst, ka Latvija, ne tikai tehnisku iemeslu, bet arī politisku iemeslu dēļ nav spējusi laikus pilnā apmērā sākt administrēt visus tiešos maksājumus, kādi šobrīd pastāv ES. Kāpēc? IAKS izveidi taču neuzdeva aprīlī Atēnās, bet ieteica jau pirms vairākiem gadiem!
Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš spiests atzīt, ka "pēdējā gadā piešķirtais finansējums miljona latu apmērā nav bijis atrisinājums, lai gada laikā izveidotu sistēmu, ko dalībvalstīs gatavojuši vairākus gadus". Acīmredzot iepriekšējās valdības nepiešķīra pietiekami daudz naudas resursu savlaicīgai sistēmas izstrādei.
"Standarta maksājumu shēmu nevarēsim ieviest tādēļ, ka par piešķirtajiem apmēram 1,2 miljoniem latu informācijas tehnoloģiju uzņēmums "IT Alise", ar kuru noslēgts līgums par programmatūras izstrādi, to spēs pabeigt tikai nākamā gada augustā vai septembrī. Ātrāk tas neizdosies arī Polijā, kas ir otra mums zināmā valsts, kas izmantos vienoto platību plus papildinošo maksājumu," pamato Aivars Lapiņš.
No 15 līdz 43 latiem par hektāru
"Kaut gan Zemkopības ministrijas projektā paredzētā naudas summa ir 15 lati, atkarībā no naudas pārdalīšanas starp sektoriem (piemēram, atsevišķu summu izdalīšana cietes kartupeļiem un liniem), par katru hektāru varētu saņemt no 11 līdz 15 latiem.
Es gan paredzu, ka šos rādītājus mēs apstiprināsim ne agrāk kā septembrī, jo Eiropas Komisijas pārstāvji šobrīd norāda, ka jūnijā klajā nāks jauna regula - detāli nosacījumi par šo maksājumu administrēšanu," pieļauj Aivars Lapiņš.
Atbilstoši ES praksei atbalstu par visu lauksaimniecības zemi saņems apsaimniekotāji, nevis zemes īpašnieki. Tiesības saņemt vienotās platības maksājumu būs lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekotājiem, tas ir, par aramzemi, kultivētām pļavām un ganībām, ilggadīgiem stādījumiem un papuvēm – pavisam 1 027 300 hektāriem (pēc stāvokļa 2003.gada 30.jūnijā).
Savukārt, "ES atzītajām" laukaugu platībām - tām, par kurām ES maksā saviem fermeriem – par graudaugiem, proteīnaugiem, eļļas un šķiedras augiem, kas Latvijā aizņem 443 580 hektārus, vēl papildus paredzēti valsts tiešie maksājumi, kas pēc ZM projekta varētu būt 28 lati uz hektāru. Vēl domāts maksāt arī par lopbarības platībām (kādām – par to rit sarunas ar EK), kartupeļu audzēšanai cietei, šķiedras liniem un sēklaudzēšanai.
Ar ko atšķiras vienotais platību maksājums no KLP paredzētā?
Pavisam vienkārši - ja 55 procentus no ES maksājumu līmeņa jeb 33 miljonus latu bija sākotnēji (un 2005.gadā) paredzēts izmantot tikai minētajām laukaugu kultūrām, tad 2004.gadā šo summu pārdalīta par labu visiem zemes lietotājiem. Tas nozīmē, ka liellopu audzētāju subsīdijas saņems par zemi, nevis uz lopu galviņām. Tas nozīmē, ka arī kartupeļu un dārzeņu audzētāji varēs saņemt tiešos maksājumus.
Patlaban valsts subsīdijas saņem apmēram desmit tūkstoši saimniecību, bet pēc Latvijā ir apmēram 200 tūkstoši zemes īpašnieku. Taču tikai teorētiski viņi visi varētu saņemt šo naudu. Pirmais ierobežojums -maksā ne mazāk kā par hektāru. Otrais - birokrātiskas formalitātes, Lauku atbalsta dienesta pārbaudes klātienē (pieci procenti no visām saimniecībām).
Aivars Lapiņš prognozē, ka šo iemeslu dēļ uz tiešajiem maksājumiem pretendēs kādi 50 tūkstoši zemes apsaimniekotāju atbalsta prasītāju. Iespējams, gribētāju nebūs ļoti daudz, jo cilvēki būs par slinkiem, lai aizpildītu anketas. "Mēs to redzam jau šodien, kad uz subsīdijām par vienu govi tomēr piesakās mazāk cilvēku, jo dažādu iemeslu dēļ neaizpilda vienu anketu. Bet tiešo maksājumu saņemšanai būs jāaizpilda trīs anketas," pamato amatpersona.
Trīs veidlapas 2004.gada 3.maijā
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi kārtību, kādā nākamgad zemes apsaimniekotājiem piešķirs tiešos maksājumus – "Tiešo maksājumu un vienotā platības maksājuma ieviešanas kārtība Latvijā" projektu, kas šovasar jāapstiprina Eiropas Komisijā. Lai varētu saplānot nākamo gadu, konkrētus galīgos ciparus lauksaimniekiem Zemkopības ministrija sola tikai ap referenduma laiku – septembrī, oktobrī.
Tik vēlu tāpēc, ka EK izdos regulu, kas noteiks pamatprincipus un nosacījumus. To paredz arī iestāšanās līgums, kas paredz arī regulu. Regulu projekta stadijā sola jūnijā, apstiprināta tā varētu būt septembrī.
Pieteikumu pieņemšana sāksies nākamā gada maija sākumā. Pieteikuma formas būs vienkāršākas nekā patlaban ES. Pieteikuma formā būs divas pakāpes. Pirmā – par jau minēto 14 latu vienotā platības maksājuma saņemšanu, bet otrā – par iesētajiem laukaugiem un ganībām. Zemkopības ministrija vēl risina sarunas ar EK par tiešo maksājumus piemērošanu vērtīgajām pļavām.
Šī speciāli vienam gadam domātā tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība neatceļ un nemaina lauku atbalsta aktivitātes: piemaksas lauksaimniecībā nelabvēlīgiem apvidiem, agrovides pasākumus un citus.

Citu datumu laikraksti

  • Kalni - bauda dvēselei un miesai

    Ko latvietim izsaka tādas valsts nosaukums kā Slovākija? Tie, kas nav tur bijuši, visticamāk, Slovākiju jauks ar Slovēniju, jo vārdi ir ļoti...

  • Līnis murdā un šķīvī uz galda

    Kad dienas kļuvušas garākas un siltākas, gribas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus telpām un arī maltītes ieturēt brīvā dabā.Kad dienas kļuvušas...

  • Daži izteikumi no vēstures eksāmena

    1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO.1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO. 1939....

  • Upe

    - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi?10. - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi? - Kur man strādnieku līgt,...

  • Autoskolas ceļ nepamatotu paniku

    Izplatot informāciju par izmaiņām Satiksmes ministrijas noteikumos par braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtību, presē izskanējusi autoskolu...

  • Policija saskaras ar grūtībām

    Saeima šodien lemj par Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto grozījumu administratīvo pārkāpumu kodeksā nodošanu komisijām.Saeima šodien lemj par...

  • Upe

    Tirgus diena ataust saulaina, tās gaisma pamazām izdzenā Dārtas bēdas. Viņa gurdiem soļiem iet uz pilsētu, lai nolūkotu un pirktu zirgu.9. Tirgus...

  • Pededzes pagastā nav ārsta un aptiekas

    Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta.Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta. "Kādreiz...

  • Par spīti neveiksmēm turpina audzēt vēžus

    Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no nedaudzām zemnieku saimniecībām Latvijā, kas audzē vēžu mazuļus.Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no...