Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saņemsim vairāk, nekā ieguldīsim

Vārdi «sociālā aizsardzība» attiecas uz ikvienu Latvijas valsts iedzīvotāju.

Vārdi «sociālā aizsardzība» attiecas uz ikvienu Latvijas valsts iedzīvotāju. Daudzi no viņiem, kas 20. septembrī dosies pie vēlēšanu urnām, lai izteiktu savu izvēli, iestāties Eiropas Savienībā vai, gluži otrādi, pateikt tai «nē», vēl ir neziņā par ieguvumiem un zaudējumiem. Pašreizējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka vispiesardzīgākā valsts jāvārdam Eiropas Savienībai ir gados vecākā paaudze, kā arī mazāk sociāli aizsargātā iedzīvotāju daļa – vecāki ar bērniem, cilvēki ar īpašām vajadzībām. Lielai daļai no viņiem jāiztiek ar krietni mazākiem ienākumiem nekā valsts noteiktais iztikas minimums. Iespējams, tieši tādēļ šī sabiedrības daļa ir daudz piesardzīgāka, uzklausot vērtējumus un secinājumus par dzīves līmeni pēc iestāšanās ES. Turklāt informācija, kas nonāk pie šiem cilvēkiem, bieži vien nav patiesa un ietver krietnu daļu demagoģijas, ko nereti kā uz zelta paplātes mēdz pasniegt dažādu politisko organizāciju pārstāvji. Saraustītās informācijas plūsmas dēļ vairums sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju savos uzskatos un prasībās nav vienoti. Vieni, kas domā par valsts nākotni, savu bērnu un mazbērnu nākotni, izvēlējušies atbalstīt iestāju ES. Šo grupu pārliecina arī arguments, ka sliktāk noteikti nebūs, jo, iegūstot ekonomikai kopumā, savs labums tiks visai sabiedrībai. Savukārt otra daļa, kas nav nemaz tik maza, ir pārliecināta, ka jāizmanto situācija un jāpieprasa no valdības sava sociālā stāvokļa uzlabošana, kas izklausās pēc klajas šantāžas un nespējas objektīvi izvērtēt situāciju.
Šoreiz piedāvājam viedokļus un argumentus, kurus redakcijā izteica Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētaja vietniece Aina Verze, invalīdu un sporta rehabilitācijas kluba «Cerība» vadītāja, pensionētā skolotāja Ruta Kļaviņa, kā arī vēl daži Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotāji.
Sociālā politika pirms un pēc iestāšanās ES
Labklājības ministrijā uzsver, ka Latvijā jau no deviņdesmito gadu sākuma visi pieņemtie likumi un citi normatīvie akti tiek saskaņoti ar ES direktīvām. Tas nozīmē, ka brīdī, kad mūsu valsts teiks jāvārdu ES, nekāda liela dokumentu maiņa un labošana nav paredzēta. Turklāt tas attiecas arī uz darba ņēmējus aizsargājošām tiesībām. Tomēr tas nenozīmē, ka visi jautājumi ir sakārtoti. Piemēram, no vienas puses, varam teikt, ka jau tagad darba likumdošanā jaunās māmiņas ir pienācīgi aizsargātas, kaut gan praksē bieži vien viņas tiek diskriminētas. Pēc dekrēta atvaļinājuma viņām ir grūtības iekļauties darba tirgū. Ikvienā ES dalībvalstī sociālie jautājumi tiek risināti, izstrādājot noteiktu sociālo politiku un ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli. «ES nedod konkrētus norādījumus, kas katrai dalībvalstij būtu jādara iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošanai. Nacionālā valsts var rīkoties pēc saviem ieskatiem,» sarunā uzsvēra I.Stobova. Jautājums, kam pievērš uzmanību Eiropas Kopienas dalībvalstīs, ir, vai tās nediskriminē savus iedzīvotājus. Tas ir jautājums, kam Latvijā pašlaik netiek pievērsta pienācīga uzmanība: tiek diskriminēti pirmspensijas vecuma cilvēki, viņus atlaižot no darba, jaunas sievietes, nepieņemot viņas darbā, baidoties, ka viņas tūlīt aizskries dekrēta atvaļinājumā, čigāni, kas tiek uzskatīti par neuzticamiem darbiniekiem u.c. Pārsvarā šajos gadījumos motivācija ir zināšanu un prasmju trūkums, nespēja pielāgoties darba prasībām vai kāds cits formāls attaisnojums. Tomēr tas nav nekas pārdabisks, jo jau vēsturiski novērots, ka šāda situācija ir raksturīga sabiedrībās, kas atrodas pārmaiņu periodā. Turpmāk šāda veida diskriminācija gan būs arvien mazāk iespējama, jo ES arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts dažādu nevienlīdzību izskaušanai.
Pozitīva referenduma gadījumā līdz 2006. gadam kā instruments sociālo jautājumu risināšanai un atbilstošu programmu izstrādei Latvijai tiek piedāvāts Eiropas Sociālā fonda finansējums 113 miljonu eiro.
Jāuzsver, ka ES vecuma pensijas ir viens no svarīgākajiem dalībvalstu iedzīvotāju sociālajiem ieguvumiem. Turklāt sociālos pabalstus, ieskaitot pensijas, būs iespējams saņemt ikvienā ES dalībvalstī – pensijas sekos līdzi pensionāriem. Apmetoties uz dzīvi kādā no dalībvalstīm, viņam būs tiesības saņemt tādu pašu veselības aprūpi, kāda paredzēta vietējiem iedzīvotājiem. Līdz 2005. gadam paredzēts ieviest vienotu veselības karti, kas ļaus vienkāršot medicīnas pakalpojumu saņemšanas procedūru visās ES dalībvalstīs.
Paredzēts, ka no 2006. gada lauksaimniecībā strādājošie varēs pensionēties priekšlaicīgi, turklāt uz šādu pensiju varēs pretendēt arī lauksaimniecībā nodarbinātie algotie strādnieki.
Atbalstītās sociālās aizsardzības programmas
Sociālā fonda piešķirtos līdzekļus paredzēts ieguldīt tieši cilvēkresursu attīstībai.
Pirmkārt, nodarbinātības veicināšanai. ES uzskata, jo vairāk iedzīvotāju ir darba tirgū, jo veiksmīgāk noris valsts ekonomiskā attīstība.
Otrkārt, līdzekļi atvēlēti valsts iedzīvotāju tālākizglītības veicināšanai. Tas nozīmē, ka cilvēkam jāsaņem izglītība atbilstoši darba tirgus prasībām. Atbilstoši piešķirto līdzekļu mērķim būs iespējams iegūt papildu apmācību. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja darbā mēģina atgriezties jaunās māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Tā Latvijai būtu jauna pieeja sociālās aizsardzības jautājumu risināšanā. Treškārt, tiek finansēti sociālās izstumtības jeb nabadzības samazināšanas pasākumi, kas Latvijai būs jauna programma. Pagaidām situācija ir izveidojusies tā, ka apzināmies nabadzības klātesamību, tomēr psiholoģiski tā atrodas ārpus mūsu uzmanības loka, jo daudzi nevēlas atzīt, ka patiesībā ir nabagi, kas ir tik raksturīgi latviešu mentalitātei.
Jāņem gan vērā, ka Latvijai, lai saņemtu šos Sociālā fonda līdzekļus, jānodrošina līdzfinansējums 25 procentu apmērā. Kā uzsver Labklājības ministrija, pašreiz veidojot jauno nākamā gada budžetu, šie līdzekļi ir ņemti vērā.
Cilvēki ar īpašām vajadzībām
Jau šā gada budžetā izdalīti līdzekļi 300 jaunu darba vietu pielāgošanai cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. Tas ir ievērojams šāda veida darba vietu palielinājums, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados to skaits nebija lielāks par desmit. Iestāšanās gadījumā līdzekļu daudzums būs lielāks vismaz par 75 procentiem.
Bieži vien cilvēki ar īpašam vajadzībām jūtas izstumti no sabiedrības, jo apgrūtināta viņu iespēja aktīvi piedalīties ikdienas dzīvē, daudzas vietas nav viņiem piemērotas. Jau pašreizējā likumdošana noteic, ka ēkas ir jāpielāgo, lai nokļūt tajās varētu atviegloti. Speciālisti uzsver, ka lielā mērā šā jautājuma risinājums meklējams vietējās pašvaldībās. Tām jāseko līdzi, vai jaunbūves un pārbūvējamās celtnes ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Par to, ka invalīdu dzīves apstākļi noteikti uzlabosies, liecina Eiropas pieredze, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām ir integrēti sabiedrībā un neizjūt nekādu sociālo izstumtību. Lielā mērā par to jāpateicas pielāgotajai videi, kas Latvijā diemžēl vēl ir tikai nākotnes vīzija.
Strādājošo jautājumu risināšana
Jau pašreiz daudzi darba devēji ir saskārušies ar problēmu, ka grūti sameklēt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus. Daudzu jauniešu problēma, beidzot vidusskolu, ir atbilstošu darba iemaņu trūkums, kas viņiem neļauj startēt darba tirgū. Viņi apjūk un nezina, ko darīt. Šajā gadījumā jauniešiem būs iespējams palīdzēt, izmantojot ES Sociālā fonda finansējumu. Izglītība mūža garumā paredz, ka iegūtās zināšanas ļaus cilvēkam atrast atbilstoši atalgotu darbu. Tomēr pārkvalificēt varēs tos cilvēkus, kam jau ir darba iemaņas un kas ir ieguvuši sākotnējo profesionālo izglītību. Ja tas ir noticis, pārkvalifikācijā palīdzēs ES nauda. Pārkvalifikācija gan notiks tikai atbilstoši tirgus prasībām, un katram jaunajam speciālistam jau iepriekš būs garantēta darbavieta vai vismaz iespēja sevi apliecināt, lai ieguldītie līdzekļi tiktu tērēti pēc iespējas efektīvāk.
Kopējā ES politika vērsta uz to, ka vairumam iedzīvotāju jāiegūst augstākā izglītība vismaz atbilstoši pirmajam profesionālajam jeb koledžas līmenim. Problēma, kas būs jārisina, ir saistīta ar to, ka strauji palielinās iedzīvotāju skaits ar pamatskolas izglītību. Bet tas parasti tiek noklusēts, stāstot, ka ik gadu vairāk kļūst studējošo.
Jāņem arī vērā, ka pēc iestāšanās ievērojami paplašināsies iespējas strādāt citās Eiropas valstīs, kas jauniem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem dos papildu sociālās garantijas. Paliekot bez darba kādā no ES dalībvalstīm, varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu no tās pašas valsts, kurā persona strādājusi un dzīvojusi iepriekš.
Iespējamie riski, iestājoties ES
Protams, iestāšanās ES saistīta arī ar pagaidu grūtībām, kas var skart daudzus mūsu iedzīvotājus. Lielai daļai pensionāru ir mazi ienākumi, tāpēc pārejas posms var nozīmēt iespējamus riskus, kam nebūs ilglaicīga rakstura. Vairumu maznodrošināto uztrauc iespējamā pārtikas, medikamentu un komunālo pakalpojumu cenu paaugstināšanās. Jāsecina, ka cenu celšanās notiks, Latvijai iestājoties vai neiestājoties ES. Šī likumsakarība nav saistīta tiešā veidā. Turklāt cenu celšanās nenotiks strauji. Tā tieši būs saistīta ar iedzīvotāju maksātspēju. Pārtikas cenu kāpumu bremzēs importa tarifu atcelšana starp pašreizējām un jaunajām ES valstīm. Piemēram, prognozē, ka ievērojami varētu kristies cukura cenas veikalos. ES likumdošana jau tagad nosaka pensijas indeksācijas apmērus atkarībā no inflācijas līmeņa valstī.
ES Latvijai neko nav nozagusi
Kāds būs pensionāru, jauno māmiņu un maznodrošināto iedzīvotāju balsojums gaidāmajā referendumā, lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai mēs visi saprotam, ka nākamajā dienā pēc iestāšanās ES praktiski nemainīsies nekas. Gaidāmās izmaiņas dzīves līmeni var celt, tikai notiekot valsts ekonomiskai augšupejai, ko savukārt sekmēs iestāšanās ES. Iedzīvotājiem liekas, ka valsts tiek apzagta, bet tas nav noticis ES dēļ. Tieši otrādi, ES ir ieinteresēta, lai Latvijā tiktu ievērots taisnīgas sadales princips. Vienīgais šķērslis iestāšanās procesam apvienotajā Eiropā un līdz ar to arī labklājībai esam mēs paši. Jāatceras, ka 20. septembra referendums būs otrs nozīmīgākais notikums pēdējos gados pēc 1990.gada Latvijas PSRS Augstākās padomes vēlēšanām. Toreiz Tautas frontes uzvara sekmēja valstiskās neatkarības atjaunošanu. Kā būs šoreiz?

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...