Sāpes nespēj izdzēst sievietes dzīvotspēju

Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni.

Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni. Tā vecmāmiņu mīļi sauc ne tikai pašas mazbērni. Sievietes labestību un izpalīdzību iepazinuši daudzi, varbūt tāpēc visiem tuvāks šis savādais vārds.
"Par Ombīti bērni sauca manu māti. Atceros, ka viņa negribēja, lai dēvē par vecmāmiņu. Bet pret vārdu "omba" viņai nebija iebildumu. Tā tas ir iegājies. Kāpēc Omba nevis Ome, nevaru izskaidrot. Toties zinu, ka esmu tāda vienīgā. Tiesa, vēl man ir arī citi vārdi - Mamamma un Ume," stāsta N.Arāja.
Labestību viņa mantojusi no mātes. Tāpat pārņemta rokdarbu darināšanas prasme. Spilvenus ir šuvušas mazmeitas, bet Norai patīk adīt. Pēckara gados šuva arī mēteļus un kleitas, bet tagad to sen vairs nedara. Viņas māte bijusi liela dejotāja. Ejot uz pulciņiem vai mēģinājumiem, meitu ņēmusi līdzi. Notina cieši un ielika ratiņos, kur mazajai vajadzēja gulēt tumšā kaktā, lai mušas nekož. "Es savus bērnus arī sākumā stingri tinu autiņos, bet tagad mazbērni var brīvi spārdīties pamperos un biksēs," salīdzina Omba.
Patika spēlēt teātri, dziedāt un dejot
N.Arāja dziedāja korī, dejoja un spēlēja teātri. Pirmā izrāde bijusi "Ļaunais gars", ar ko piedalījās skatē Apē. Kolektīvs ieguva pirmo vietu, starp trim labākajiem apbalvotajiem aktieriem bija arī Nora. "Tēloju dusmīgo māti. Man režisore Rūta Zvaigzne deva tieši tādas lomas. Tiesa, varēju iejusties arī Elīnas tēlā "Skroderdienās Silmačos"," pauž viņa. Alekša lomā bija viņas skolotājs Kārlis Laiva. Nora jutās neērti, bet vajadzēja sevi pārvarēt. Pēc tam "Pazudušajā dēlā" viņa bija māte, kuru dēls (K.Laiva) dusmās atgrūž krēslā. Jaunā sieviete tolaik gaidīja bērnu, tāpēc režisore uztraucās par spēcīgo grūdienu. Bet Nora mierināja, ka viss ir labi.
"Jūlijā bija izrāde Trapenē, un augustā man piedzima dēls Ivars. Septembrī pie manis sanāca viss kolektīvs. Tad lēcām un priecājāmies visu nakti! " atceras N.Arāja.
Savā 75. dzimšanas dienā Nora atzina, ka grūti ticēt tik lielam gadu skaitam. Viss liekas pagājis ātri: tikko bija vēl 50, 60...
Meitai ir trīs dēli, dēlam - tikpat, otram dēlam - divas meitas un gan jau būs vēl. Norai ir jau deviņi mazbērni un arī mazmazdēls. "Pati lielākā vērtība katram ir veselība. Ja tās nav, tad nav ne darba, ne maizes. Vēl vajadzīga ir saticība un cilvēcība, lai varētu saprasties un sadzīvot," pauž sieviete.
Nekurnot saņem likteņa triecienus
Ir bijuši grūti brīži, bet tie ir pārvarēti bez sūrošanās. Norai bija 14, kad viņa redzēja, kā apcietina tēvu. Viņš bija aizsargs, tāpēc apcietināja. Turēja Valmieras cietumā. Vēlāk pārveda uz Rīgu, bet no turienes aizsūtīja uz Noriļsku.
"Par tēva likteni nebija nekādu ziņu. Tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad vajadzēja kārtot īpašuma dokumentus, saņēmu arhīva izziņu par viņa nāvi izsūtījumā," saka N.Arāja.
Māte par atbalstu mežabrāļiem divus gadus bija Rīgas centrālcietumā. Pagasta draudzes mācītājs bija aicinājis viņus uz pārrunām "Zīlēs", lai pārliecinātu nākt laukā no meža. Kad visi ieradās, policisti aplenca māju, notika apšaude. Neviens necieta, dažus mežabrāļus un arī Noras māti aizveda. "Pēdējā pajūgā aizveda arī nodevēju, kas bija ziņojis varasvīriem," atceras sieviete.
Tā viņai nebija ne vecāku, ne vecākā brāļa, jo to paņēma Padomju Armijā. "Biju saskaitusies uz visu pasauli un vienu gadu negāju skolā. Tā bija bērna muļķība," atzīst Nora.
Dāsna sirds viņai bijusi vienmēr. Skolā saimnieces bija ievērojušas, ka meitenei ir daudz draugu, kad no mājām atbraukusi ar pārtiku. Kad tās vairs nebija, tad viņas centās pabarot izsalkušo. Daudz grūtāk bija, kad Norai ar māti vajadzēja nodot valstij nodevas. Abas gāja mēnesnīcā lauzt labības vārpas, lai dabūtu graudus putrai.
Varbūt tas ir liktenis, ka N.Arāja zaudēja dēlu, kad viņam bija 14 gadu. Tikpat bija viņai, kad pēdējo reizi redzēja tēvu. Baiso ziņu par dēla nāvi Nora saņēma Rīgā, Stradiņa slimnīcā, kur sievietei ārstēja ļaundabīgu audzēju. Noras vīrs daudz nelikās zinis par mājām, tāpēc bērni bija tikpat kā vieni. Puiši bija izdomājuši sazāģēt vecas sijas malkai. Dēls zāģēja siju, uz kuras pats sēdēja. Tā lūza, un viņš nelaimīgi nokrita uz dzirnakmeņa.
"Neticēju. Tikai pēc piecām dienām, kad tiku mājās un mani aizveda uz kapiem, pārliecinājos par notikušo," saka Nora. Viņa nenoliedz - bija ļoti smagi. Karš paņēma daudzu dzīvības, bet sāpīgi, ka arī miera laikā tā notiek. "Katram savs liktenis. Kā kurš ir piedzimis, tā ir nolikts viņa mūžs, cik ilgi jādzīvo," uzskata Omba.
Bērni izaug strādīgi un saticīgi
Mātei vislielākais prieks, ka trim bērniem izveidojušās labas ģimenes. Tajās valda saticība. Nora nevar teikt neviena slikta vārda. Visi ir saprotoši un izpalīdzīgi, čakli un sirsnīgi. Tā tas notiek - bērni nemanot pārņem mātes īpašības un ieradumus.
"Gāju darbā. Bērni nāca no skolas. Kas pirmais pārradās, tas gatavoja citiem maltīti. Atveda govi no ganībām. Pabaroja cūkas," skaidro sieviete.
Viņa domā, ka varētu iet un strādāt, bet nav tādu apstākļu. Kad 1977.gadā dēls Ivars saņēma dzīvokli mājā pagasta centrā, uz to pārnāca arī Nora. Dzimtās mājas "Zīles" palika tukšas un sabruka. Zemi izmantoja ganībām un siena pļaušanai. Bet pērn atteicās arī no govs. "Kad aizbraucu pie otra dēla Aināra, kam ir sava māja, tur viss ir tik skaists un sakopts, putni dzied... Kas mums te ir? Brauc mašīnas, putekļi kūp. Tomēr jādzīvo ir," secina Nora. Protams, zemi nevienam neatdos. Varbūt kāds no mazdēliem gribēs saimniekot laukos.
"Te ir tik daudz labu cilvēku! Jubilejas rītā gandrīz nevarēju atiet no telefona, jo nepārtraukti zvanīja apsveicēji," atzīst N.Arāja.
Zeltinieši apgalvo, ka grūti atrast otru tik izpalīdzīgu cilvēku kā Nora. Tiesa, arī viņa ir izjutusi citu atbalstu, tāpēc zina, cik vajadzīgs tas ir grūtā brīdī. Kad sieviete atgriezās no slimnīcas pēc operācijas, viņa nevarēja neko darīt. Kaimiņi un draugi pļāva sienu, palīdzēja sazārdot, jo vecākais dēls bija armijā, bet jaunākie bērni bija vēl mazi.
"Nevaru iedomāties, ka varētu atteikt kādam palīdzību. Dusmojos vienīgi uz tiem, kas prasa latu, bet paši nestrādā. Tad labāk iedodu maizi. Bērni mani rāj - kāpēc tu dod!" saka N.Arāja. Par spīti visam viņa jūtas vēl sprauna.
***
Ko par viņu saka citi
Rūta Zvaigzne:
- Noru es pazīstu labi, jo abas esam zeltinietes. Viņa bija mana skolniece pēckara gados. Meitenes bērnība bija smaga, jo palika viena. Viņa labi mācījās, turklāt bija patīkama izskata un atraktīva. Pēc pamatskolas beigšanas nevarēja izglītību turpināt, jo nebija neviena, kas meiteni varētu finansiāli atbalstīt. Tiesa, māte atgriezās. Bet tēvu Nora vairs neredzēja. Meitene pieauga. Bija čakla un strādīga. Tāpat kā visi iestājās kolhozā. Apprecējās ar vietējo puisi. Abi audzināja četrus bērnus.
Nora bija sabiedriski aktīva. Viņai bija izskats, skaidra valoda un arī aktrises talants. Amatierteātrī Nora atveidoja ne tikai galvenās varones mīlētājas, bet arī bargas un dusmīgas sievietes. Viņas būtībai atbilstoša bija Lavīze "No saldenās pudeles" - uzņēmīga, grūtību priekšā nesalieksies. Tāda ir Nora. Viņa nekrīt izmisumā, visu pārvar.
Manuprāt, viņas būtiskākā īpašība ir mērķtiecība. Dzīves kritiskajos brīžos sieviete spējusi izlemt, kā dzīvot tālāk. Kad vairākkārt brauca uz slimnīcu apstarot audzēju, Nora bija jau izdomājusi, kā nokārtot bērnu dzīvi. Tad viņa vairs nedzīvoja kopā ar vīru, bērnus audzināja viena. Māte palīdzēja viņiem izvēlēties, kur apmesties un kā iekārtot dzīvi. Viņai šī loma vienmēr ir bijusi svarīgākā. Reti ir cilvēki, kas spēj no krīzes situācijas iziet ar paceltu galvu. Nora ir ļoti patiesa. Citi runā caur puķēm, aplinkus. Norai ir tieša un lietišķa zemnieces valoda.

Citu datumu laikraksti

  • Pagasta tautas namam ir jauna vadītāja

    No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna vadītāja - ilzeniete Linda Vērse. Viņa ir arī līnijdeju pasniedzēja.No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna...

  • Apzinās piesārņotas vietas mežos

    Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība veltīta mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība...

  • Organizē profilaktisko reidu

    Alūksnes policija 7.aprīlī profilaktiskajā reidā pārbaudīja 30 automašīnas, informē Alūksnes kārtības policijas priekšnieks Zigurds...

  • Būs vieglāk pārvietoties

    Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” ir ierīkots pacēlājs. Tas dod iespēju pieciem skolas audzēkņiem patstāvīgi bez citu palīdzības...

  • Izvirza kandidātus

    Alūksnes rajona pašvaldībām līdz 8.aprīlim bija jāvienojas, kuras no tām izvirzīs īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanai. Vidzemes attīstības...

  • Bērnudārzam cels jaunu malkas šķūni

    Malienas pagasta padome pašvaldības speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei “Mazputniņš” šogad ir iecerējusi uzcelt jaunu malkas šķūni.Malienas...