Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sasiesim astes

“Gaļai nē!” Tāds ir cūciņu sauklis, kas jebkad var mainīties. Ļoti inteliģentas un amizantas. Tāda nu ir būtība. Šis stāsts protestē pret visu, kas saistās ar gaļas izstrādājumiem.

"Gaļai nē!" Tāds ir cūciņu sauklis, kas jebkad var mainīties. Ļoti inteliģentas un amizantas. Tāda nu ir būtība. Šis stāsts protestē pret visu, kas saistās ar gaļas izstrādājumiem. Cūkas ir rozā, kā jau šādām radībiņām pienāktos.
Šis notikums sākās vasaras plaukumā. Diena pat nebija kārtīgi pamodusies, kad sivēni jau bija gatavi sasveicināties ar rītu. Viena no cūciņu māmiņām teica: "Mums ir tiesības būt rozā, skaistām, palikt dzīvām un nevainojamām."
"Ko tu ar to gribi teikt?" aiz sausās siena kaudzes lūrēdama, noprasīja cūciņa. Lielā Kapteine jeb virsmežniecības cūka, īsāk sakot, virsaite, teica: "Ceru, ka jūs neaizmirsāt, sapulce pulksten 12.00. Nekavējiet!"
"Kur tā notiks," nu jau piestājusies pie dzeramā trauka noprasīja viena no cūciņām.
Laiks ritēja kā dzijas kamols. Visas cūkas, cūciņas un sivēni sēdēja siena kaudzē, ka tikai astes un austiņas kā ziediņi mirdzēja. Lielā vadone paziņoja: "Klusumu kūtī!" Pēkšņi no kūtiņas atskanēja ne viens vien jautājums. Šeit tomēr viens bija dzirdamāks par dzirdamu: "Ko jūs ar to gribējāt teikt?"
Galvenā acumirklī nespēja atbildēt uz jautājumiem, tāpēc viņai nācās šķobīties un grozīties visa klana priekšā. "Es tev tūlīt visu pastāstīšu. Cūkas jau no seniem laikiem ir kautas, bet nu tam jādara gals!"
Cūkas piebilda ar vārdiem: "Sasiesim astes!" Visas cūciņas, sastājušās rindā, devās uz fermu pie salīdzinoši nežēlīga fermera. Cūkas centās stāstīt par šausmām, kādas tās sagaida nākotnē un, lai nabadzītes pažēlo. Taču fermeris nedzirdēja neko citu kā dumju rukšķēšanu. Noskumušas un saskābušas tās devās uz kūtiņu atpūsties starp asajiem un ne tik patīkamajiem siena stiebriņiem.
Kur gadījās, kur ne fermera pļavā ganījās gotiņa un pa laikam runājās ar aitas dāmu. Aita ganījās blakus aplokā, bet nepiederēja šim fermerim. Govs ieklausījās cūku nejēdzīgajā burbulēšanā un savās domās iesaistīja arī aitas jaunkundzi: "Vai tu, aitiņ, ieklausījies cūciņu īsajā sarunā ar fermeri?" Aita tikai pakratīja biezās ausis, kurām līdzi kratījās arī mazā ļipiņa: "Mēēē, es nācu ganīties - mēēē, tas nav mans fermeris, bet vēlos zināt arī to, ko tu."
Gotiņa pārliecinoši norunāja savu ierasto "mūūū" un dialogs varēja sākties. "Cūciņām vajadzīga palīdzība. Viņas cīnās par gaļas neizmantošanu un cūku aizsardzību. Palīdzēsim nabaga radībiņām un varbūt arī mēs tiksim pasaudzētas."
Aita atbildēja ar vienbalsīgu un nepārprotamu "mēēē". Kamēr sirdsdraudzenes, domādamas par iznākumu, soļoja uz kūtiņu, cūkas nebija gaidījušas ciemiņus.
Tikmēr kūtī... lielā cūka sagriezusi acis "kubā" un neziņā par notiekošo gandrīz ūdenstraukā ielēca. Cūciņas, grauzdamas sarullētās astītes, nevarēja iedomāties, kā tas viss beigsies.
Nu jau ciemiņi dauzījās pie caurajām un mitrajām kūts durvīm. "Kas tas ir?" lielā virsaite noprasīja telpā esošajiem. Sivēni, no dziļajām domām izrauti, noburkšķēja: "Saimnieks nāk, saimnieks nāk, nokaut grib, nokaut grib!" Durvis čīkstēdamas lēnām vērās. Cūkas bēga, kur nu kurā varēja ielīst. Galvenā cūka, dzirdēdama nagu ritmisko klabēšanu, nolaida skatienu pāri kūtij. Cūcēni pārsteigti sarauca rozā šņukurus krunkās. Nu cūkas un sivēni līda ārā no visiem kaktiem.
Te kāda ierukšķējās: "Ko jūs gribējāt? Kāpēc atnācāt?" Bet svešinieces klusēja. Tad aita centās pievērsties tēmai un palīdzēt saprast viņu domu gājienu. Aita paziņoja: "Mēēē, mēs nācām sakarā ar jūsu acīmredzamo problēmu, mēēē."
Govs labprāt centās paturpināt kundzītes teikto: "Mani sauc govs, un es pastāstīšu sīkāk. Jums ir problēma, kas arī mūs interesē. Mēs esam ar jums. Ceru, ka mēs varēsim jums palīdzēt." Cūkas, saprazdamas notiekošo, ieklausījās. Lielā virsaite cūka teica: "Stājieties rindā, govis un aitas pirmās."
Dzīvnieciņi stumdīdamies centās tikt rindas labākajās un ērtākajās vietās. "Stāties parādei, salutēt!" galvenās runa skanēja īsi un uzmundrinoši.
"Sāksim operāciju - "Sasiesim astes"." Karapulks devās un lielo fermu, lai tur vai plīst. Nu viss atkarīgs no drošsirdīgās dzīvnieku varones un pašiem līdzdalībniekiem.
Fermeris, nesagatavojies dzīvnieku protestam, ravēja dārzu. Viens no sivēniem ielavījās mājā un žiperīgi paņēma smagu fotoalbumu. Viņš no albuma izrāva fotogrāfijas. Skraidīdams un klabinādams nagus, sivēns kamīna priekša atrada lērumu zīmuļu un flomasteru, no tiem izraudzījās sarkanos. Aizgājis līdz nometnes vietai, viņš tālāk lika darboties aitai. Kundze ar prasmīgu rokas vilcienu pārvilka lielu un treknu svītru pāri noteiktajiem foto. Darbu tālāk uzticēja govij, kura no aitas vilnas pagatavoja diegu. Piesējusi fotogrāfijas apkārt mājai, tā atviegloti uzelpoja.
"Artilērija mierrā!" atskanēja balss. Sastājušās ap kādu no izbalējušākajām sienām, tās apņēmīgi gaidīja svarīgāko cilvēku, kas izlems lopiņu nākotni.
Fermeris, aizgājis no dārza, pārliecībā, ka visi darbu ir izdarīti divtik labi, devās uz savu namiņu. Viņa acis izplētās šausmās. Kā bija pārvērtusies māja! Fermeris piegāja tuvāk, lai varētu kārtīgāk apskatīt fotogrāfijas, kas bija izkārtotas uz mājas sienas.
Cūkām atkal tika dota komanda: "Gulties!"
Fermeris bija pārsteigts par tādu komandas garu. Viņš neziņā staigāja no akas līdz pat mājas stūrim. Tad fermerim nāca apskaidrība, un viņš centās iedziļināties notikumos.
Cūkām tika dota nākamā pavēle: "Velties!" Nu sivēni visi kā viens vēlās šurpu turpu pa zālīti.
Nu fermeris saprata visu un centās tēlot līdzi šim teātrim: "Es jau domāju - pašas atnācāt, lai vestu jūs uz tirgu."
Taču cūciņas nu nepavisam nebijās. Fermeris tomēr nevarēja iebaidīt sadumpojušos dzīvnieciņus un piekrita sivēnu un cūku viedoklim. Bija jau laiks saprasties cilvēkiem un dzīvniekiem.
Nu viss ir nostājies savās vietās. Dzīvnieki iemācījušies saprasties ar cilvēkiem un otrādi. Sanāca tā, ka viss pavērsās par labu dzīvniekiem. Nu sivēni var atviegloti uzelpot. Galvenā deva pēdējo komandu: "Sasiesim astes!" Savukārt cūciņas atbildēja ar vienbalsīgu "ruk, ruk, ruk.

Citu datumu laikraksti

  • Katrai puķei savs niķis

    Fitonija. Fitonijas tumšzaļās ovālās lapas ir ar karmīnsarkanu vai sudrabbaltu dzīslojumu, tās nezied.Fitonija Fitonijas tumšzaļās ovālās lapas ir ar...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    O.Vācieša jubileja. 29.novembrī pulksten 15.00 Alūksnes rajona Trapenes kultūras namā - O. Vācieša atceres pasākumi.O.Vācieša jubileja - 29.novembrī...

  • Vislabāk jūtas mājās

    Jānim Sahņenko ar Lakī sacensības Smiltenē bija pirmās. Lai arī netika iegūtas godalgotas vietas, saimnieks ar pirmo startu ir apmierināts.Jānim...

  • Eiropas Savienība dod, nevis lūdz paņemt

    Līdz šā gada 31. decembrim ikvienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras platība ir vismaz viens hektārs, apstrādātājam ir iespējams veikt...

  • Policija informē

    Sabojā dzērienu automātu. Alūksnē, Ezera ielā, sporta zālē sabojāts dzērienu automāts. Policijā iesniegums par to saņemts 25.novembrī.Sabojā dzērienu...

  • Policija meklē

    Alūksnes rajona policijas pārvalde meklē bez vēsts pazudušo Antonu Rengeli (personas kods 051052-12652), kurš pazudis 2003.gada 12.novembrī.Alūksnes...