Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saullēkta krāsās

Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru zināja visa mazpilsētiņa.

Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru zināja visa mazpilsētiņa. Tagad viņa pati nesaprata, ko pēdējos gados bija centusies lāpīt un saturēt, un kam tas bija devis kādu labumu. Meli, visapkārt vienīgi meli. "Nejautā, lai man nav jāmelo..." - to Dignai bija iemācījis Zigurds. Viņa arī nejautāja, jo par to, ko nezināja pati, izstāstīja citi.
Bez īpašām dusmām, drīzāk ar savādu atvieglinājumu, Digna soļoja pa meža ceļu, soli pa solim aiz sevis atstādama vienu pazemojumu pēc otra... Vakara veldzes un priežu smaržas piesātinātais gaiss ļāva brīvāk uzelpot un jau pēc brīža Digna, atbrīvota no visa iekšējā smaguma, jutās gandrīz vai labi. Ja ne basās pēdas, zem kurām ik pa brīdim pagadījās kāds nokritis zars vai čiekurs. Bet - vairs pavisam netālu līdz ceļam, un tad jau iešana būs tīrais nieks...
* * *
Pavisam negaidot, no puskrēslas un miglas, mašīnas priekšā iznira sievietes stāvs. Modris pat nobijās - te, mežā vidū! Vai maz dzirdēts par laumām un meža fejām! Par vadātājiem un spīganām! Strauji nobremzējis, viņš ieķērās stūrē un tikai tad pieliecies ieraudzīja sievietes seju - pārsteigtu un nobijušos. Digna! Kā gan tas iespējams? Viņš kā apmāts vairākas stundas bija braukājis ap ezeru ieklausīdamies, vai kaut kur atbalss vēl neizrunās Dignas vārdu un lādēdams pasauli par to, ka liktenis viņam šoreiz nepalīdz. Bet viņa te- viena un tumsā! Izlēcis no mašīnas, Modris spēji apskāva Dignu un cieši piekļāva sev. Pasaudzēt, mierināt, glāstīt un skūpstīt - tas viss likās tik dabiski un pašsaprotami. Te, šinī vietā, viņa bija likteņa sūtīta. Un tieši šobrīd viņiem bija lemts pa īstam vienam otru atrast. Kā gan lai nenotic šādām liktenīgām sakritībām? Ne jau kāds cits bija Dignai nolemts uz šī meža ceļa. Tas bija viņa uzdevums - pasargāt šo sievieti, izskūpstīt asaras no viņas acīm un apskaut trīsošos plecus. Neko nejautāt, tikai klusējot būt blakus.
Iesēdinājis Dignu mašīnā, Modris izbrauca uz platākās meža stigas. Motora vienmuļās dūkoņas un nelīdzenā meža ceļa ieaijāta, sieviete nemanot iesnaudās. Kad viņa atvēra acis, skatam pavērās neparasta ainava - biezas miglas pielijusi ieleja. Un tikai koku galotnes kaut kur zem viņiem, tālu ielejā .. Izkāpusi no mašīnas, Digna aizgāja līdz kraujas malai.
- Es tevi atvedu šurp, lai parādītu saullēktu - tāpat kā prieku uzaustam tavās acīs,- Dignu apskāvis, klusi čukstēja Modris. - Kad migla izklīdīs, tur lejā, dzidruma pārpilnas, uz mums raudzīsies divas ezeru acis. Šobrīd, nakts miera un skumju pielijušas, bet jau pēc pāris stundām - draiskas un mirdzošas tās raudzīsies uz mums ar klusām cerībām. Tās apsolīs saulainu rītu un skaistu dienu. Mums tikai jāprot tā paņemt. Mums tikai jāuzdrošinās būt laimīgiem.
Iekļāvusies Modrim azotē, Digna piepeši jutās tik laimīga! Vai gan viņai vajadzēja daudz? Tikai šādu rītu, rasas un miglas pielijušu, mīļumu un maigumu blakus, kaut vai mazliet mīlestības, lai varētu justies tik viegla un apgarota. Sajūtu, ka esi vajadzīga un ilgota. Nebijuša brīnuma gaidas... Un pasaule šķita pielīstam saullēkta krāsām - zaigojošām un rosinošām. Dzidrām un skanīgām. Vienreizējām un neatkārtojamām.

Citu datumu laikraksti

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...

  • Laika ziņas

    Šodien īslaicīgs lietus, pērkona negaiss. Dienvidrietumu, dienvidu vējš 5 - 10 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +13, dienā no +20 līdz +25....

  • Saullēkta krāsās

    Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot...

  • Digitālie prieki un rūpes

    Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita...