Saullēkta krāsās

Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.

3.
Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi. Tālo ezeru noslēpumainais skatiens, ceļu un stigu sarežģītais vijums. Šur tur pavīd pa kādam ogotāja stāvam, saklausāma balsu sasaukšanās. Reizēm mieru patraucē kāda dūmu strūkla, bet nekas nopietns, par laimi, viņa iecirknī vēl nebija gadījies. Bet vasara sausa, kas to lai zina...
Bezrūpīgais ezera miers bija īsta atpūta. Te domas varēja klīst, kur vien gribēja. Te varēja domāt arī par Dignu, nejauši satapto jauno sievieti ar bezgala skumjajām acīm. Viņa bija ienākusi Modra dzīvē pavisam nesen - ar pilnu melleņu grozu, ziliem pirkstiem un muti. Nogurusi no staigāšanas, atspiedusi muguru pret koka stumbru viņa bija apsēdusies ugunsnovērošanas torņa pakājē īsi pirms tam, kad tur pienāca Modris. Izsaiņotās sviestmaizes liecināja par iecerētu azaidu. Toreiz, viens otram atvainojušies, protams, pilnīgi ne par ko, abi bija cienājušies ar Dignas sviestmaizēm, un Modris aizrautīgi stāstīja par savu darbu. Dīvaini, kā šīs sievietes klātbūtnē viņš atraisījās un kā vārdi radās un plūda paši no sevis. Toreiz laiks pagāja nemanot. Digna aizsteidzās uz autobusu, un tik vien izdevās, kā pierunāt viņu apsolīt, citreiz šaipusē esot, tā vienkārši nepaiet garām tornim. Kādreiz Modris neticēja liktenim, taču kopš viņa dzīvē dažādas liktenīgas nejaušības daudz ko bija vērsušas par labu, viņš ticējai šai nolemtībai. Arī Dignas parādīšanos viņa tuvumā Modris uzskatīja par liktenīgu zīmi. Pēc šīs abu tikšanās viņa dzīvē daudz kas bija mainījies- visi līdz šim smacējošie ikdienas sīkumi šķita vieglāk paciešami un darbi raitāk ritēja. Domas nemitīgi atgriezās pie Dignas. Pat nakts stundās Modri vajāja un mulsināja jaunās sievietes skumju pilnais acu skatiens. Noslēpumains un aizplīvurots. Brīžiem tas Modrim atgādināja viņam vien zināmo - pār koku galotnēm tikko saskatāmo, tālo ezeru vilinājumu...
Arī šobrīd, atlaidies laivā pusguļus, viņš vēl un vēlreiz atsauca atmiņā šīs tikšanās reizes sīkumus. Dignas pelēko acu rāmo skatienu, nejaušos pieskārienus, rimto balsi un skanīgos smieklus, un Modri, spēcīgāk kā jebkad iepriekš, pārņēma dīvaina tuvuma un maiguma sajūta. It kā viņa būtu tepat kaut kur blakus.. Viņš jutās Dignai vajadzīgs. Tikai - kāpēc gan viņa līdz šim vēl nebija centusies Modri uzmeklēt? Ak, kāpēc gan viņš toreiz nebija palūdzis vismaz Dignas telefona numuru? Vai maz vēl iespējama tāda nejaušība, kas viņus atkal savestu kopā?
* * *
Digna pat nebija pamanījusi, kā laiva piestājusi krastā. Satrūkusies viņa paskatījās pulkstenī - par laimi aizritējusi tikai kāda stunda. Ieklausījusies klusumā, viņa centās sadzirdēt Zigurda vai Normunda balsis. Vai tiešām viņi nemaz neizjuta Dignas trūkumu? Jeb varbūt sen jau devušies mājupceļā?
Acīmredzot, līča ēnainā klusuma iemidzināta, viņa bija iesnaudusies. Jā, Digna atcerējās pat sapni, ko tikko redzējusi. Un vai gan tas bija kāds brīnums, ja sapnim bija Modra seja? Vēl pirms brīža viņa bija centusies visos sīkumos atcerēties tos nedaudzos kopīgos mirkļus... Jaunā mežsarga nosvērtību un apdomību, apslēpto romantiku un sapņainību acu skatienā, klusināto balsi. Modra acīmredzamo aizrautību ar mežu un mīlestību pret darbu. Dignai gribējās viņu salīdzināt ar kādu no kokiem - tik ļoti viņš šķita saaudzis ar šo vidi. Parasti vīrieti salīdzina ar ozolu - dzīvības, spēka un skaistuma simbolu, bet, pēc Dignas priekšstata, Modrim pietrūka izteikti platu plecu, muskuļotu roku un īsti vīrišķīgas stingrības. Varbūt viņā ir kaut kas no vītola noslēpumainā melanholiskā skaistuma? Bet varbūt Modris varētu būt pīlādzis, kur aiz trauslas ārienes slēpjas neparasti stingrs raksturs? Vai aristokrātisks un cēls, atturīgs, vienkāršs un lokans bērzs? Jā, tieši bērzam piestāvētu šī noslēpumainā sapņainība skatienā, rāmi plūstošā mīlestība un pieticība. Un tieši bērzam Dignai pašlaik visvairāk gribētos pieglaust vaigu...
Dīvaina bija šī viņu tikšanās - šķita, ka Modrim sakrājies milzums neizrunātu vārdu, bet ne par sevi - par mežu, par kokiem, saknēm un ligzdām, pēdām un vēl visu ko citu.

Citu datumu laikraksti

  • Laika ziņas

    Šodien īslaicīgs lietus, pērkona negaiss. Dienvidrietumu, dienvidu vējš 5 - 10 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +13, dienā no +20 līdz +25....

  • Saullēkta krāsās

    Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot...

  • Digitālie prieki un rūpes

    Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita...

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...